CURIA
rss
meklēšana pēc konkrētiem parametriem
Ziņas par locekļiem

Koen Lenaerts
Koen Lenaerts

dzimis 1954. gadā; maģistra un doktora grāds tiesību zinātnēs (Lēvenas Katoliskā universitāte); Master of Laws, Master in Public Administration (Hārvarda universitāte); asistents (1979-1983), pēc tam Eiropas tiesību profesors Lēvenas Katoliskajā universitātē (kopš 1983. gada); tiesneša palīgs Tiesā (1984-1985); profesors Eiropas koledžā Brigē (1984-1989); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (1986-1989); viesprofesors Harvard Law School (1989); no 1989. gada 25. septembra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2003. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis; kopš 2012. gada 9. oktobra  līdz 2015. gada 7. oktobrim - Tiesas priekšsēdētāja vietnieks; kopš 2015. gada 8. oktobra - Tiesas priekšsēdētājs.

Antonio Tizzano
Antonio Tizzano

dzimis 1940. gadā; Eiropas Savienības tiesību profesors La Sapienza universitātē Romā; profesors Neapoles universitātēs "Istituto Orientale" (1969-1979) un "Federico II" (1979-1992), Katānijas (1969-1977) un Mogadišu (1967-1972) universitātēs; advokāts Itālijas Kasācijas tiesā; juriskonsults Itālijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Kopienās (1984-1992); Itālijas delegācijas loceklis sarunās par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām, par Vienoto Eiropas Aktu un Līgumu par Eiropas Savienību; vairāku publikāciju autors, tostarp Komentāriem par Eiropas līgumiem un Eiropas Savienības kodeksiem; žurnāla "Il Diritto dell‘Unione Europea" dibinātājs un direktors kopš 1996. gada; vairāku juridisku izdevumu padomes vai redakcijas loceklis; vairāku starptautisku kongresu ziņotājs; konferences un kursi vairākās starptautiskās institūcijās, tostarp Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijā (1987); neatkarīgo ekspertu grupas par Eiropas Kopienu Komisijas finanšu kontroli loceklis (1999); no 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 3. maijam - Tiesas ģenerāladvokāts; kopš 2006. gada 4. maija - Tiesas tiesnesis; kopš 2015. gada 8. oktobra – Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Allan Rosas
Allan Rosas

dzimis 1948. gadā; Turku (Somija) Universitātes tiesību zinātņu doktors; Turku Universitātes (1978-1981) un Obu Akadēmijas (Turku/Åbo) (1981-1996) tiesību zinātņu profesors; Turku Universitātes Cilvēktiesību institūta direktors (1985-1995); ieņēmis dažādus atbildīgus vietēja un starptautiska mēroga amatus universitātē; zinātnisko apvienību loceklis; koordinējis vairākus valsts un starptautiska mēroga pētnieciskos projektus un programmas, īpaši šādās nozarēs: Kopienu tiesības, starptautiskās tiesības; cilvēktiesības un pamattiesības, konstitucionālās tiesības un salīdzinošā valsts pārvalde; Somijas valdības pārstāvis (Somijas delegāciju loceklis vai padomnieks) starptautiskajās konferencēs un sanāksmēs; Somijas tiesību eksperts, tostarp valdības un parlamenta juridiskajās komisijās Somijā, kā arī ANO, UNESCO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Eiropas Padomē; kopš 1995. gada - galvenais juriskonsults Eiropas Komisijas Juridiskajā dienestā, atbildīgais par ārējām attiecībām; kopš 2001. gada marta - Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieks; kopš 2002. gada 17. janvāra - Tiesas tiesnesis.

Rosario Silva de Lapuerta
Rosario Silva de Lapuerta

dzimusi 1954. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs (Universidad Complutense de Madrid); abogado del Estado Malagā; strādājusi par abogado del Estado Satiksmes, tūrisma un sakaru ministrijas Juridiskajā dienestā, kā arī Ārlietu ministrijas Juridiskajā dienestā; strādājusi par abogado del Estado-Jefe Valsts Juridiskajā dienestā saistībā ar tiesvedību Eiropas Kopienu Tiesā, Abogacía General del Estado (Tieslietu ministrija) Eiropas un starptautisko tiesību dienesta ģenerāldirektora vietniece; Komisijas pārdomām par Kopienu tiesību sistēmas nākotni sasauktas grupas locekle; Spānijas delegācijas grupas "Prezidentūras draugi" par Kopienu tiesu sistēmas reformu Nicas līgumā un Padomes ad hoc grupas "Cour de justice" vadītāja; Eiropas tiesību profesore Madrides Escuela Diplomática; viena no žurnāla "Noticias de la Unión Europea" izdevējiem; kopš 2003. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnese.

Juliane Kokott
Juliane Kokott

dzimusi 1957. gadā; studējusi tiesību zinātnes Bonnas Universitātē un Ženēvas Universitātē; LL.M. (American University, Vašingtona, ASV); tiesību zinātņu doktore (Heidelbergas Universitāte, 1985; Hārvarda universitāte, 1990); viesprofesore Bērklijas [Berkeley] Universitātē (1991); Vācijas un ārvalstu publisko tiesību, starptautisko tiesību un Eiropas tiesību profesore Augsburgas Universitātē (1992), Heidelbergas Universitātē (1993) un Diseldorfas Universitātē (1994); Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Samierināšanas un arbitrāžas tiesas Vācijas valdības apstiprināta pagaidu tiesnese; Federālās konsultatīvās padomes "Globālas vides izmaiņas" priekšsēdētāja vietniece (WBGU, 1996); starptautisko tiesību, starptautisko tirdzniecības tiesību un Eiropas tiesību profesore St. Gallen universitātē (1999); St. Gallen universitātes Eiropas un starptautisko tirdzniecības tiesību institūta direktore (2000); St. Gallen universitātes Tirdzniecības tiesību specializācijas programmas direktora vietniece (2001); kopš 2003. gada 7. oktobra - Tiesas ģenerāladvokāte.

Endre Juhász
Endre Juhász

dzimis 1944. gadā, ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Šegedas Universitātē, Ungārijā (1967); nokārtojis iestājeksāmenu Ungārijas Advokātu kolēģijā (1970); trešā cikla studijas salīdzinošajās tiesībās Strasbūras Universitātē, Francijā (1969., 1970., 1971. un 1972. gadā); Ārējās tirdzniecības ministrijas Juridiskā departamenta ierēdnis (1966-1974), likumdošanas lietu direktors (1973-1974); pirmais tirdzniecības atašejs Ungārijas vēstniecībā Briselē, atbildīgais par Eiropas Kopienu jautājumiem (1974-1979); direktors Ārējās tirdzniecības ministrijā (1979-1983); pirmais tirdzniecības atašejs, pēc tam tirdzniecības padomnieks Ungārijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV (1983-1989); ģenerāldirektors Tirdzniecības ministrijā un Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijā (1989-1991); galvenais sarunu vadītājs asociācijas līguma noslēgšanai starp Ungāriju un Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm (1990-1991); Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijas ģenerāldirektors, Eiropas lietu biroja direktors (1992); Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijas valsts sekretārs (1993-1994); valsts sekretārs, Eiropas lietu biroja priekšsēdētājs, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija (1994); ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Ungārijas diplomātiskās misijas Eiropas Savienībā vadītājs (no 1995. gada janvāra līdz 2003. gada maijam); galvenais sarunu vadītājs par Ungārijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā (no 1998. gada jūlija līdz 2003. gada aprīlim); ministrs "bez portfeļa" Eiropas integrācijas jautājumu koordinēšanai (kopš 2003. gada maija); kopš 2004. gada 11. maija - Tiesas tiesnesis.

Anthony Borg Barthet U.O.M.
Anthony Borg Barthet U.O.M.

dzimis 1947. gadā; Maltas Karaliskās universitātes tiesību zinātņu doktorāts (1973); uzsācis darbu Maltas civildienestā kā Notary to Government (1975); Republikas padomnieks (1978), pirmais Republikas padomnieks (1979), Attorney General vietnieks (1988) un Maltas prezidenta iecelts Attorney General (1989); civiltiesību pasniedzējs uz nepilnu slodzi Maltas Universitātē (1985-1989); Maltas Universitātes padomes loceklis (1998-2004); Tiesu administrācijas komisijas loceklis (1994-2004); Maltas Arbitrāžas centra Vadītāju komitejas loceklis (1998-2004); kopš 2004. gada 11. maija - Tiesas tiesnesis.

Marko Ilešič
Marko Ilešič
dzimis 1947. gadā; tiesību zinātņu doktors (Ļubļanas Universitāte); specializējies salīdzinošajās tiesībās (Strasbūras Universitāte un Koimbras Universitāte); jurista eksāmens; civiltiesību, komerctiesību un starptautisko privāttiesību profesors; Ļubļanas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātes dekāna vietnieks (1995-2000) un dekāns (2001-2004); vairāku juridisko publikāciju autors; Ļubļanas Darba tiesas goda tiesnesis un palātas priekšsēdētājs (1975-1986); Slovēnijas Sporta tiesas priekšsēdētājs (1978-1986); Ļubļanas Biržas šķīrējtiesas palātas priekšsēdētājs; šķīrējtiesnesis Dienvidslāvijas Tirdzniecības palātā (līdz 1991. gadam) un Slovēnijas Tirdzniecības palātā (kopš 1991. gada); šķīrējtiesnesis Starptautiskajā tirdzniecības palātā Parīzē; tiesnesis UEFA Apelācijas tiesā un FIFA Apelācijas tiesā; Slovēnijas Juristu biedrību savienības priekšsēdētājs (1993-2005); Starptautisko tiesību asociācijas loceklis, Starptautiskās Jūras komitejas un vairāku citu starptautisko juridisko apvienību loceklis; kopš 2004. gada 11. maija - Tiesas tiesnesis.
Jiří Malenovský
Jiří Malenovský

dzimis 1950. gadā; Prāgas Kārļa universitātes tiesību zinātņu doktors (1975); pasniedzējs asistents (1974-1990), dekāna vietnieks (1989-1991) un Starptautisko un Eiropas tiesību katedras vadītājs (1990-1992) Masaryk universitātē Brno; Čehoslovākijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1992); vēstnieks Eiropas Padomē (1993-1998); Eiropas Padomes Ministru pārstāvju komitejas priekšsēdētājs (1995); Ārlietu ministrijas ģenerāldirektors (1998-2000); Starptautisko tiesību asociācijas Čehijas un Slovākijas nodaļas priekšsēdētājs (1999-2001); Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2000-2004); Likumdošanas padomes loceklis (1998-2000); Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (kopš 2000. gada); starptautisko publisko tiesību pasniedzējs Masaryk universitātē Brno (2001); kopš 2004. gada 11. maija - Tiesas tiesnesis.

Egils Levits
Egils Levits
dzimis 1955. gadā, ieguvis diplomu tiesību un politikas zinātnēs Hamburgas Universitātē; zinātniskais līdzstrādnieks Ķīles Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē; Latvijas Saeimas padomnieks starptautisko tiesību, konstitucionālo tiesību un likumdošanas reformas jautājumos; Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē (1992-1993), Austrijā, Šveicē un Ungārijā (1994-1995); ministru prezidenta vietnieks un tieslietu ministrs, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs (1993-1994); EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs (kopš 1997. gada); Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (kopš 2001. gada); 1995. gadā ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, atkārtoti ievēlēts 1998. un 2001. gadā; vairāku publikāciju autors konstitucionālo un administratīvo tiesību, likumdošanas reformas un Eiropas Kopienu tiesību jomā; kopš 2004. gada 11. maija - Tiesas tiesnesis.
Lars Bay Larsen
Lars Bay Larsen

dzimis 1953. gadā; saņēmis diplomu politikas zinātnēs (1976), Kopenhāgenas Universitātes tiesību zinātņu maģistrs (1983); Tieslietu ministrijas ierēdnis (1983-1985); ģimenes tiesību pasniedzējs (1984-1991), pēc tam asociētais profesors (1991-1996) Kopenhāgenas Universitātē; Advokatsamfund nodaļas vadītājs (1985-1986); Tieslietu ministrijas dienesta vadītājs (1986-1991); uzņemts Advokātu kolēģijā (1991); Tieslietu ministrijas nodaļas vadītājs (1991-1995), Policijas departamenta vadītājs (1995-1999), Juridiskā departamenta vadītājs (2000-2003); Dānijas Karalistes pārstāvis K‑4 komitejā (1995-2000), Šengenas Centrālajā grupā (1996-1998) un Eiropola Valdē (Europol Management Board) (1998-2000); Højesteret tiesnesis (2003-2006); kopš 2006. gada 11. janvāra - Tiesas tiesnesis.

Eleanor Sharpston
Eleanor Sharpston

dzimusi 1955. gadā; studējusi ekonomiku, valodas un tiesību zinātnes Kembridžas King’s College (1973−1977); Oksfordas Corpus Christi College asistente un pētniece (1977−1980); uzņemta advokātu kolēģijā (Middle Temple, 1980); barrister (1980−1987 un 1990−2005); ģenerāladvokāta, pēc tam tiesneša sera Gordona Slinna [Gordon Slynn] palīdze (1987−1990); University College London Eiropas tiesību un salīdzinošo tiesību profesore (Director of European Legal Studies) (1990−1992); pasniedzēja (Lecturer) Juridiskajā fakultātē (1992−1998), pēc tam asociētā pasniedzēja (Affiliated Lecturer) (1998−2005) Kembridžas universitātē; Fellow of King’s College Kembridžā (1992–2010); Emeritus Fellow of King’s College Kembridžā (kopš 2011. gada); asociētā profesore un pētniece (Senior Research Fellow) Kembridžas universitātes Eiropas tiesību studiju centrā (Centre for European Legal Studies) (1998−2005); Queen’s Counsel (1999); Bencher of Middle Temple (2005); Oksfordas Honorary Fellow of Corpus Christi College (2010); LL.D (h.c.), Glāzgova (2010) un Nottingham Trent (2011); kopš 2006. gada 11. janvāra – Tiesas ģenerāladvokāte.

Paolo Mengozzi
Paolo Mengozzi

dzimis 1938. gadā; Boloņas Universitātes starptautisko tiesību profesors, Žana Monē profesūras profesors (titulaire de la chaire Jean Monnet); Madrides Carlos III universitātes doktors honoris causa; viesprofesors Johns Hopkins (Bologna Center), St. Johns (Ņujorka), Georgetown, Paris II un Georgia (Atēnas) universitātēs un Institut universitaire international (Luksemburga); Nīmegenas [Nimègue] Universitātes European Business Law Pallas Program koordinators; Eiropas Kopienu Komisijas Konsultatīvās komitejas publisko iepirkumu jautājumos loceklis; rūpniecības un tirdzniecības lietu valsts sekretāra vietnieks Itālijas Padomes prezidentūras pusgada laikā; Eiropas Kopienu darba grupas par Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) loceklis un Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas Pētniecības centra 1997. gada sesijas par PTO jautājumiem direktors; no 1998. gada 4. marta līdz 2006. gada 3. maijam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2006. gada 4. maija - Tiesas ģenerāladvokāts.

Yves Bot
Yves Bot

dzimis 1947. gadā; saņēmis Ruānas Juridiskās fakultātes diplomu; tiesību zinātņu doktors (Paris II Panthéon‑Assas universitāte); asociētais profesors Mānsas [Mans] Juridiskajā fakultātē; substitut, pēc tam premier substitut Mānsas prokuratūrā (1974-1982); Republikas prokurors Djepas Tribunal de grande instance (1982-1984); Republikas prokurora vietnieks Strasbūras Tribunal de grande instance (1984-1986); Republikas prokurors Bastiā Tribunal de grande instance (1986-1988); ģenerāladvokāts Kānas Cour d‘appel (1988-1991); Republikas prokurors Mānsas Tribunal de grande instance (1991-1993); Valsts ministra misijas vadītājs, tieslietu ministrs (1993-1995); Republikas prokurors Nantēras Tribunal de grande instance (1995-2002); Republikas prokurors Parīzes Tribunal de grande instance (2002-2004); ģenerālprokurors Parīzes Cour d‘appel (2004-2006); kopš 2006. gada 7. oktobra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Jean-Claude Bonichot
Jean-Claude Bonichot

dzimis 1955. gadā; Mecas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvents, Parīzes Politikas studiju institūta diplomands [Institut d’études politiques de Paris], Valsts administrācijas skolas absolvents; Valsts Padomes [Conseil d'État] ziņotājs [rapporteur] (1982–1985), valdības komisārs [commissaire du gouvernement] (1985–1987 un 1992–1999); piesēdētājs [assesseur] (1999–2000); Strīdu nodaļas Sestās daļas priekšsēdētājs [sixième sous–section de la section du contentieux] (2000–2006); tiesneša palīgs Kopienu Tiesā (1987–1991); Darba, nodarbinātības un profesionālās izglītības ministra biroja vadītājs, pēc tam valsts ministra biroja vadītājs, Civildienesta un administrācijas modernizācijas ministrs (1991–1992); Valsts Padomes Juridiskās misijas vadītājs Darbinieku apdrošināšanas valsts kasē (2001–2006); asociētais profesors Mecas Universitātē (1988–2000), pēc tam Parīzes Sorbonas Universitātē [Paris I Panthéon Sorbonne] (kopš 2000); vairāku publikāciju autors administratīvajās tiesībās, Kopienu tiesībās un Eiropas cilvēktiesībās; Bulletin de jurisprudence de droit de l’urbanisme dibinātājs un redkolēģijas priekšsēdētājs, Bulletin juridique des collectivités locales līdzdibinātājs un redkolēģijas loceklis, Pētniecības grupas par pilsētattīstības un mājokļa attīstības iestādēm un tiesībām Zinātniskās padomes priekšsēdētājs [Conseil scientifique du groupement de recherche sur les institutions et le droit de l’aménagement de l’urbanisme et de l’habitat]; kopš 2006. gada 7. oktobra – Tiesas tiesnesis.

Thomas von Danwitz
Thomas von Danwitz

dzimis 1962. gadā; studējis Bonnā, Ženēvā un Parīzē; valsts eksāmens tiesību zinātnēs (1986. g. un 1992. g.); tiesību doktors (Bonnas Universitāte, 1988); starptautiskais diploms valsts administrācijā (Valsts administrācijas skola, 1990); habilitācija (Bonnas Universitāte, 1996); Vācijas publisko tiesību un Eiropas tiesību profesors (1996–2003), Rūras Universitātes (Bohuma) Juridiskās fakultātes dekāns (2000–2001); Vācijas Publisko tiesību un Eiropas tiesību profesors (Ķelnes Universitāte, 2003–2006); Publisko tiesību un administratīvās zinātnes institūta direktors (2006); viesprofesors Fletcher School of Law and Diplomacy (2000), Fransuā Rablē [François Rabelais] Universitātē (Tūra, 2001–2006) un Parīzes Sorbonas Universitātē [université de Paris I Panthéon Sorbonne] (2005–2006); Fransuā Rablē Universitātes honoris causa doktors (Tūra, 2010); kopš 2006. gada 7. oktobra – Tiesas tiesnesis.

Alexander Arabadjiev
Alexander Arabadjiev

dzimis 1949. gadā; studējis tiesību zinātnes (Sofijas St Kliment Ohridski universitāte); Blagojevgradas Pirmās instances tiesas tiesnesis (1975-1983); Blagojevgradas Apgabaltiesas tienesis (1983-1986); Augstākās tiesas tiesnesis (1986-1991); Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1991-2000); Eiropas Cilvēktiesību komisijas loceklis (1997-1999); Eiropas Konventa par Eiropas nākotni loceklis (2002-2003); deputāts (2001-2006); novērotājs Eiropas Parlamentā; kopš 2007. gada 12. janvāra - Tiesas tiesnesis.

Camelia Toader
Camelia Toader

dzimusi 1963. gadā; diploms tiesību zinātnēs (1986), tiesību zinātņu doktore (1997, Bukarestes Universitāte); tiesnese–stažiere Bufteas Pirmās instances tiesā (1986–1988); Bukarestes 5. iecirkņa pirmās instances tiesas tiesnese (1988–1992); Bukarestes advokatūras locekle (1992); civiltiesību un Eiropas līgumtiesību pasniedzēja (1992–2005), kopš 2005. gada civiltiesību un Eiropas līgumtiesību profesore Bukarestes Universitātē; veikusi vairākus doktorantūras un zinātniskos pētījumus Maksa Planka Starptautisko privāttiesību institūtā Hamburgā (laikā no 1992. līdz 2004. gadam); Eiropas integrācijas departamenta vadītāja Tieslietu ministrijā (1997–1999); Augstākās kasācijas un justīcijas tiesas tiesnese (1999–2007); viesprofesore Vīnes Universitātē (2000 un 2011); Kopienu tiesību pasniedzēja Valsts tiesnešu institūtā (2003 un 2005–2006); vairāku juridisko izdevumu redkolēģiju locekle; kopš 2010. gada Starptautiskās salīdzinošo tiesību akadēmijas asociētā locekle un Rumānijas akadēmijas Juridiskās pētniecības institūta Eiropas tiesību studiju centra goda pētniece; kopš 2007. gada 12. janvāra – Tiesas tiesnese.

Marek Safjan
Marek Safjan

dzimis 1949. gadā; tiesību zinātņu doktors (Varšavas universitāte, 1980); habilitētais tiesību zinātņu doktors (Varšavas universitāte, 1990); tiesību zinātņu štata profesors (1998); Varšavas universitātes Civiltiesību institūta direktors (1992-1996); Varšavas universitātes rektora vietnieks (1994-1997); Henri Capitant Francijas Juridiskās kultūras draugu asociācijas Polijas nodaļas ģenerālsekretārs (1994-1998); Polijas pārstāvis Eiropas Padomes Bioētikas komitejā (1991-1997); Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1997-1998), pēc tam - šīs pašas tiesas priekšsēdētājs (1998-2006); Starptautiskās Salīdzinošo tiesību akadēmijas loceklis (kopš 1994. gada) un tās priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2010. gada), Starptautiskās Tiesību, ētikas un zinātnes asociācijas loceklis (kopš 1995. gada), Helsinku Komitejas Polijas loceklis; Polijas Mākslas un humanitāro zinātņu akadēmijas loceklis; Eiropas Padomes ģenerālsekretāra piešķirtās Medaļas par nopelniem laureāts (2007); daudzu publikāciju autors civiltiesību, medicīnas tiesību un Eiropas tiesību jomā; European University Institute honoris causa doktors (2012); kopš 2009. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis

Daniel Šváby
Daniel Šváby

dzimis 1951. gadā; tiesību zinātņu doktors (Bratislavas Universitāte); Bratislavas Pirmās instances tiesas tiesnesis; Apelācijas tiesas civillietās tiesnesis un Bratislavas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja vietnieks; Tieslietu ministrijas Tiesību institūta Civiltiesību un ģimenes tiesību nodaļas loceklis; Augstākās tiesas komerclietās tiesnesis; Eiropas Cilvēktiesību komisijas (Strasbūra) loceklis; Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2000-2004); no 2004. gada 12. maija līdz 2009. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2009. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Maria Berger
Maria Berger

dzimusi 1956. gadā; tiesību zinātņu un ekonomikas studijas (1975 1979), tiesību zinātņu doktore; Insbrukas Universitātes Publisko tiesību un politikas zinātņu institūta asistente un pasniedzēja (1979 1984); Federālās Zinātnes un pētniecības ministrijas administratore, pēc tam nodaļas vadītāja vietniece (1984 1988); Federālās kancelejas līdzstrādniece jautājumos par Eiropas Savienību (1988 1989); Federālās kancelejas dienesta "Eiropas integrācija" vadītāja (Austrijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sagatavošana) (1989 1992); EBTA Uzraudzības iestādes direktore Ženēvā un Briselē (1993 1994); Kremsas Donavas universitātes priekšsēdētāja vietniece (1995 1996); Eiropas Parlamenta deputāte (no 1996. gada novembra līdz 2007. gada janvārim un no 2008. gada decembra līdz 2009. gada jūlijam) un Juridiskās komisijas locekle; Eiropas Konventa par Eiropas nākotni aizvietotājlocekle (no 2002. gada februāra līdz 2003. gada jūlijam); Pergas pilsētas domes locekle (no 1997. gada septembra līdz 2009. gada septembrim); federālā tieslietu ministre (no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim); publikācijas par dažādām Eiropas tiesību tēmām; Vīnes universitātes Eiropas tiesību goda profesore; Insbrukas universitātes goda senatore; kopš 2009. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnese.

Alexandra (Sacha) Prechal
Alexandra (Sacha) Prechal

dzimusi 1959. gadā; tiesību zinātņu studijas (Groningenas Universitāte, 1977-1983); doktora grāds tiesību zinātnēs (Amsterdamas Universitāte, 1995); tiesību zinātņu pasniedzēja Māstrihtas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1983-1987); tiesneša palīdze Eiropas Kopienu Tiesā (1987-1991); Amsterdamas Universitātes Juridiskās fakultātes Institut Europa pasniedzēja (1991-1995); Eiropas tiesību profesore Tilburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1995-2003); Eiropas tiesību profesore Utrehtas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Utrehtas Universitātes Institut Europa valdes locekle (kopš 2003. gada); vairāku valsts un starptautisku juridisko izdevumu redkolēģiju locekle; vairāku publikāciju autore; Nīderlandes Karaliskās Zinātņu akadēmijas locekle; kopš 2010. gada 10. jūnija - Tiesas tiesnese.

Egidijus Jarašiūnas
Egidijus Jarašiūnas

dzimis 1952. gadā; jurista diploms Viļņas Universitātē (1974-1979); tiesību zinātņu doktors Lietuvas Tiesību akadēmijā (1999), Lietuvas Advokātu kolēģijas advokāts (1979-1990); Lietuvas Republikas Augstākās Padomes (parlamenta) deputāts (1990-1992), pēc tam Lietuvas Republikas Seima (parlamenta) deputāts, kā arī Valsts un juridiskās komisijas loceklis (1992-1996); Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1996-2005), pēc tam Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja padomnieks (kopš 2006. gada); Mykolas Romeris universitātes Juridiskās fakultātes Konstitucionālo tiesību katedras asistents (1997-2000), pēc tam asociētais profesors (2000-2004) un profesors (kopš 2004. gada) šajā katedrā un visbeidzot - Konstitucionālo tiesību katedras vadītājs (2005-2007); Mykolas Romeris universitātes Juridiskās fakultātes dekāns (2007-2010); Venēcijas Komisijas loceklis (2006-2010); 1990. gada 11. marta Akta par Lietuvas neatkarības atjaunošanu parakstītājs; vairāku juridisku publikāciju autors; kopš 2010. gada 6. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Carl Gustav Fernlund
Carl Gustav Fernlund

dzimis 1950. gadā; Lundas universitātes diploms tiesību zinātnē (1975); Landskronas pirmās instances tiesas sekretārs (1976–1978); Administratīvās apelācijas tiesas piesēdētājs (1978–1982); Administratīvās apelācijas tiesas tiesneša aizstājējs (1982); Zviedrijas parlamenta Pastāvīgās konstitucionālās komitejas juriskonsults (1983–1985); Finanšu ministrijas juriskonsults (1985–1990); Finanšu ministrijas Fizisko personu ienākuma nodokļa nodaļas direktors (1990–1996); Finanšu ministrijas Akcīzes nodokļa nodaļas direktors (1996–1998); Zviedrijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomnieks nodokļu jautājumos (1998–2000); Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas departamenta juridisko lietu ģenerāldirektors (2000–2005); Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis (2005–2009); Gēteborgas Administratīvās apelācijas tiesas priekšsēdētājs (2009–2011); kopš 2011. gada 6. oktobra – Tiesas tiesnesis.

José Luís da Cruz Vilaça
José Luís da Cruz Vilaça

dzimis 1944. gadā; Koimbras universitātes diploms tiesību zinātnēs un maģistra grāds politekonomijā; doktora grāds starptautiskajā ekonomikā (Parīzes Sorbonas universitāte [Université de Paris I - Panthéon Sorbonne]); obligātais militārais dienests Jūras spēku ministrijā (Tieslietu departaments, 1969-1972); Katoļu universitātes un Lisabonas Nova universitātes profesors; bijušais Koimbras universitātes un Lisabonas Lusíada universitātes profesors (Eiropas studiju institūta direktors); Portugāles valdības loceklis (1980-1983): Iekšlietu ministrijas, Ministru kabineta priekšsēdētāja biroja un Eiropas lietu valsts sekretārs; Portugāles parlamenta deputāts, Kristīgo demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieks; Tiesas ģenerāladvokāts (1986-1988); Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs (1989-1995); Lisabonas advokātu kolēģijas loceklis, specializējies Eiropas un konkurences tiesībās (1996-2012); Pārdomu grupas par Eiropas Kopienu tiesu sistēmas nākotni "Groupe Due" loceklis (2000); Eiropas Komisijas Disciplinārlietu padomes priekšsēdētājs (2003-2007); Portugāles Eiropas tiesību apvienības priekšsēdētājs (kopš 1999. gada); kopš 2012. gada 8. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Melchior Wathelet
Melchior Wathelet

dzimis 1949. gadā; diploms tiesību zinātnēs un diploms ekonomikā (Ljēžas universitāte); Master of Laws (Harvard University, ASV); goda doktora grāds (Paris Dauphine universitāte); Eiropas tiesību profesors Lēvenes universitātē un Ljēžas universitātē; deputāts (1977-1995); Valonijas reģiona valsts sekretārs, ministrs un Ministru prezidents (1980-1988); Ministru prezidenta vietnieks, tieslietu un mazo un vidējo uzņēmumu ministrs (1988-1992); Ministru prezidenta vietnieks, tieslietu un ekonomikas ministrs (1992-1995); Ministru prezidenta vietnieks, valsts aizsardzības ministrs (1995); Vervjē [Verviers] mērs (1995); Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis (1995-2003); juriskonsults, pēc tam advokāts (2004-2012); valsts lietu ministrs (2009-2012); kopš 2012. gada 8. oktobra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Christopher Vajda
Christopher Vajda

dzimis 1955. gadā; Kembridžas universitātes diploms tiesību zinātnēs; Briseles Brīvās universitātes licenciāta grāds Eiropas tiesībās (iegūts ar izcilību); uzņemts Anglijas un Velsas advokātu kolēģijā (Gray's Inn, 1979); barrister (1979-2012); uzņemts Ziemeļīrijas advokātu kolēģijā (1996); Queen's Counsel (1997); Gray's Inn bencher (2003); Crown Court recorder (2003-2012); United Kingdom Association for European Law finanšu rīkotājs (2001-2012); viens no European Community Law of Competition autoriem (Bellamy & Child, 3.-6. izd.); kopš 2012. gada 8. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Nils Wahl
Nils Wahl

dzimis 1961. gadā; tiesību doktors, Stokholmas universitāte (1995); asociētais profesors (docents) un Žana Monē profesūras Eiropas tiesībās profesors (1995); Eiropas tiesību profesors, Stokholmas universitāte (2001); izglītības fonda rīkotājdirektors (1993-2004); Zviedrijas Eiropas tiesību izpētes tīkla (Nätverket för europarättslig forskning) valdes priekšsēdētājs (2001-2006); Konkurences tiesību jautājumu padomes (Rådet för konkurrensfrågor) loceklis (2001-2006); no 2006. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 28. novembrim; kopš 2012. gada 28. novembra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Siniša Rodin
Siniša Rodin

dzimis 1963. gadā; tiesību zinātņu doktors (Zagrebas Universitāte, 1995); L.L.M. (University of Michigan Law School, 1992); Fulbright Fellow un Visiting Scholar - Harvard Law School (2001 2002); lektors, pēc tam profesors Zagrebas Universitātes Juridiskajā fakultātē kopš 1987. gada; Žana Monē profesūras profesors kopš 2006. gada un Žana Monē profesūras profesors ad personam kopš 2011. gada; Cornell Law School viesprofesors (2012); Horvātijas konstitucionālās reformas komisijas loceklis, darba grupas par pievienošanos Savienībai priekšsēdētājs (2009 2010); Horvātijas grupas, kas risināja sarunas par Horvātijas pievienošanos Savienībai, loceklis (2006 2011); vairāku publikāciju autors; kopš 2013. gada 4. jūlija - Tiesas tiesnesis.

François Biltgen
François Biltgen

dzimis 1958. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs (1981) un Université de droit d'économie et de sciences sociales, Paris II padziļināto studiju diploms (DEA) Kopienu tiesībās (1982); Parīzes Politisko zinātņu institūta [Institut d'études politiques de Paris] diploms (1982); Luksemburgas Advokātu kolēģijas advokāts (1987-1999); parlamenta deputāts (1994-1999); Ešas pie Alzetas [Esch sur Alzette] pilsētas domes padomdevējs (1987-1999); Ešas pie Alzetas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks (1997-1999); Eiropas Savienības Reģionu komitejas Luksemburgas delegācijas locekļa vietnieks (1994-1999); darba lietu un nodarbinātības ministrs, reliģijas lietu ministrs, ministrs attiecībām ar parlamentu, komunikāciju lietu ministrs (1999-2004); darba lietu un nodarbinātības ministrs, reliģijas lietu ministrs, kultūras, augstākās izglītības un pētniecības ministrs (2004-2009); tieslietu ministrs, civildienesta un administratīvās reformas ministrs, augstākās izglītības un pētniecības ministrs, komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu ministrs, reliģijas lietu ministrs (2009-2013); Boloņas procesa ministru konferences 2005. un 2009. gadā līdzpriekšsēdētājs; Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstu ministru konferences līdzpriekšsēdētājs (2012-2013); kopš 2013. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Küllike Jürimäe
Küllike Jürimäe

dzimusi 1962. gadā; ieguvusi Tartu Universitātes diplomu tiesību zinātnēs (1981-1986); Republikas prokurora palīdze Tallinā (1986-1991); saņēmusi Igaunijas Diplomātijas skolas diplomu (1991-1992); juriskonsulte (1991-1993) un galvenā padomniece Tirdzniecības un rūpniecības palātā (1992-1993); Tallinas Apelācijas tiesas tiesnese (1993-2004); Eiropas maģistre (European Master) cilvēktiesībās un demokrātijas jautājumos, Padujas un Notingemas Universitātes (2002-2003); kopš 2004. gada 12. maija līdz 2013. gada oktobra 23. - Vispārējās tiesas tiesnese; kopš 2013. gada 23. oktobra - Tiesas tiesnese.

Maciej Szpunar
Maciej Szpunar

dzimis 1971. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Silēzijas universitātē un Eiropas koledžā Brigē; doktora grādu tiesību zinātnēs (2000); habilitētais doktors tiesību zinātnēs (2009); tiesību zinātņu profesors (2013); Visiting Scholar - Jēzus koledžā Kembridžā (1998), Ljēžas universitātē (1999) un Eiropas Universitātes institūtā Florencē (2003); advokāts (2001 2008), Tieslietu ministrijas Civiltiesību kodifikācijas komisijas Starptautisko privāttiesību komitejas loceklis (2001-2008); Trīres Eiropas tiesību akadēmijas zinātniskās padomes loceklis (kopš 2008. gada); spēkā esošo Kopienu/Savienības privāttiesību pētniecības grupas "Acquis Group" loceklis (kopš 2006. gada); Eiropas Integrācijas komitejas biroja valsts sekretāra vietnieks (2008-2009), pēc tam - šis pats amats Ārlietu ministrijā (2010-2013); Tieslietu institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieks; Polijas valdības pārstāvis daudzās lietās Eiropas Savienības tiesās; Polijas delegācijas vadītājs pārrunās par Līgumu par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā; vairāku juridisku izdevumu redkolēģijas loceklis; vairāku publikāciju autors Eiropas tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās; kopš 2013. gada 23. oktobra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Constantinos Lycourgos
Constantinos Lycourgos

dzimis 1964. gadā; ieguvis padziļināto studiju Kopienu tiesībās diplomu (1987) un doktora grādu tiesību zinātnēs Panteona-Assas Universitātē (1991); lektors Panteona Assas Universitātes Pastāvīgo mācību centrā; iekļauts Kipras advokātu kolēģijā (1993); Kipras ārlietu ministra īpašais padomdevējs Eiropas lietās (1996-1999); sarunu par Kipras pievienošanos Eiropas Savienībai grupas loceklis (1998-2003); padomdevējs Savienības tiesību jautājumos Kipras Republikas Juridiskajā dienestā (1999-2002); Kipras grieķu delegācijas loceklis sarunās par vispārēju Kipras jautājuma noregulējumu (2002-2014); Kipras Republikas galvenais jurists (2002-2007), pēc tam galvenais advokāts (2007-2014) un Kipras Republikas Juridiskā dienesta Eiropas tiesību departamenta direktors (2003-2014); Kipras valdības pārstāvis Eiropas Savienības tiesās (2004-2014); Eiropas Publisko tiesību asociācijas (Atēnas, Grieķija) valdes loceklis kopš 2013. gada; Tiesas tiesnesis kopš 2014. gada 8. oktobra.

Manuel Campos Sánchez-Bordona
Manuel Campos Sánchez-Bordona

Manuel Campos Sánchez Bordona
dzimis 1950. gadā, diploms tiesību zinātnēs iegūts Seviljas un Granādas universitātēs (1967-1972); prokurors Palmasdemaljorkas un Seviljas tiesās (1977-1982); Andalūzijas Augstākās tiesas Administratīvo lietu palātas un Kanāriju salu Augstākās tiesas tiesnesis (1982-1989); Kantabrijas Augstākās tiesas Administratīvo lietu palātas priekšsēdētājs (1989-1994); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu tiesā (1995-1999); Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA-Europe) administrācijas padomes loceklis (2006-2014); Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis (2012-2015); Spānijas Augstākās tiesas Administratīvo lietu palātas tiesnesis (1999-2015); Tiesas ģenerāladvokāts kopš 2015. gada 7. oktobra.

Michail Vilaras
Michail Vilaras

dzimis 1950. gadā; Atēnu Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1973); Parīzes Sorbonas Universitātes [Université Paris II Panthéon Sorbonne] padziļināto studiju (DEA) diploms sociālajās tiesībās (1977); advokāts (1974−1980); nacionālais eksperts Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā, tad galvenais administrators V Ģenerāldirektorātā “Nodarbinātība, industriālās attiecības, sociālās lietas”; auditeur, maître des requêtes un no 1999. gada padomnieks Grieķijas Valsts Padomē; padomnieks, asociētais loceklis Grieķijas Augstākajā speciālajā tiesā; Grieķijas Centrālās likumdošanas izstrādes komitejas loceklis (1996−1998); Grieķijas valdības ģenerālsekretariāta Juridiskā dienesta direktors; Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis no (1998–2010, palātas priekšsēdētājs 2004–2010); Augstākās Administratīvās tiesas padomes loceklis (2011–2012); Speciālās tiesas, kas izskata tiesnešu atalgojuma lietas un Speciālās tiesas, kas izskata lietas pret tiesnešiem, loceklis (2013–2014); ekspertu konsultatīvās padomes loceklis tiesnešu ievēlēšanai amatā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2014–2015); kompetentās komitejas loceklis atzinumiem par kandidātu piemērotību pildīt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša pienākumus (2012–2015); Eiropas tiesību pasniedzējs Nacionālajā tiesnešu skolā (1995–1996 un 2012–2015); Tiesas tiesnesis kopš 2015. gada 7. oktobra.

Eugene Regan
Eugene Regan

dzimis 1952. gadā; maģistra grāds politikas zinātnēs un ekonomikā (1974) un maģistra grāds politekonomikā (1975) Dublinas Universitātes koledžā; maģistra grāds starptautiskajās un salīdzinošajās tiesībās Briseles Brīvajā universitātē (1979), barrister Kings Inns Dublinā (1985), ekonomikas analītiķis Irish Farmers' Association Dublinā (1975-1976); Irish Farmers' Association biroja Eiropas Ekonomikas Kopienā priekšsēdētājs (1976-1979); chief executive Irish Meat Exporters Association (1980-1984); komisāra Pītera Sazerlenda [Peter Sutherland] padomnieks politikas jautājumos (1985-1988); Agra Trading Ltd ģenerāldirektors (1989-1995); barrister (1995-2005) un Senior Counsel barrister (kopš 2005. gada); Seanad (Īrijas Parlamenta virspalātas) loceklis (2007-2011); Advokātu grupas priekšsēdētājs un projekta vadītājs grupā "Tiesiskums" Starptautisko un Eiropas lietu institūtā (kopš 1998. gada); Tiesas tiesnesis kopš 2015. gada 7. oktobra.

Henrik Saugmandsgaard Øe
Henrik Saugmandsgaard Øe

dzimis 1964. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs Orhūsas Universitātē (1991); maģistra grāds Eiropas tiesībās Eiropas koledžā Brigē (1993); pasniedzējs Orhūsas Universitātē (1991-1993) un Kopenhāgenas Universitātē (1999-2001); viesprofesors Kopenhāgenas un Olborgas universitātēs (kopš 2008. gada); advokāts Dānijas Advokātu kolēģijā (1995); Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneša palīgs (1994-1999); prokurors Kopenhāgenas prokuratūrā (1999-2000) un policijas apgabalu inspektors (2004-2006); Dānijas premjerministra pārstāvja juridiskais padomnieks Eiropas Savienības Pamattiesību hartas izstrādes sarunu procedūrā (1999-2000); nodaļas vadītājs Eiropas tiesību birojā (1999-2000); departamenta vadītājs Eiropas tiesību un cilvēktiesību birojā (2000-2001) un departamenta vadītājs Tieslietu ministrijas īpašuma un saistību birojā (2001-2006); Dānijas valdības ieceltais Patērētāju tiesībsargs (2006-2014); tiesnesis Østre Landsret [Dānijas austrumu apgabaltiesā] Kopenhāgenā (2015); Tiesas ģenerāladvokāts kopš 2015. gada 7. oktobra.

Michal Bobek
Michal Bobek

dzimis 1977. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs un starptautiskajās attiecībās (Kārļa Universitāte Prāgā); diploms Anglijas un Eiropas Savienības tiesībās (Kembridžas Universitāte); Magister Juris (Oksfordas Universitāte, St. Edmund Hall); tiesību zinātņu doktora grāds (Eiropas Universitātes institūts, Florence); studijas Briseles Brīvajā universitātē un Kvīnslendas (Austrālija) Universitātē; Čehijas Republikas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja palīgs (2005-2009), vēlāk šīs pašas tiesas pētniecības un dokumentācijas departamenta vadītājs (2008-2009); sagatavots pildīt Čehijas Republikas tiesneša funkcijas (2009) pasniedzējs (2011-2012) un pētnieks (2013-2016) Oksfordas Universitātes Eiropas un salīdzinošo tiesību institūtā; pasniedzējs Eiropas koledžā Brigē (2013-2015); Čehijas Republikas Valsts bankas pārsūdzību padomes loceklis (2013-2015); ad hoc tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2013-2015); Čehijas Republikas apvienības Eiropas un salīdzinošajās tiesībās līdzdibinātājs un priekšsēdētājs; pasniedzējs un viesprofesors vairākās universitātēs Eiropā un ārpus tās; vairāku publikāciju autors Eiropas Savienības tiesību, Eiropas cilvēktiesību, salīdzinošo (publisko) tiesību un tiesību teorijas jomās; Tiesas ģenerāladvokāts kopš 2015. gada 7. oktobra.

Evgeni Tanchev
Evgeni Tanchev

dzimis 1952. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (1975); tiesību zinātņu doktors (1979); lektors (1977–1984), docents (1984–1990), pēc tam profesors Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (1990–2013); Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns (1988–1991); Bulgārijas Nacionālās asamblejas Likumdošanas padomes loceklis (1995–1997); Žana Monē katedras vadītājs Bulgārijas Jaunajā universitātē (2002–2005); Bulgārijas prezidenta Juridiskās padomes priekšsēdētājs (2002–2003); Bulgārijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2003–2009), pēc tam priekšsēdētājs (2009–2012); Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātes Juridiskās fakultātes Konstitucionālo tiesību katedras vadītājs (2013–2016); Eiropas Padomes Venēcijas komisijas loceklis (2006–2016) un priekšsēdētāja vietnieks (2013–2015); Bulgārijas Ombuda Konstitucionālās padomes loceklis (2015–2016); vairāku juridisku izdevumu redaktors; vairāku juridisko publikāciju autors; kopš 2016. gada 19. septembra – Tiesas ģenerāladvokāts.

 

Alfredo Calot Escobar
Alfredo Calot Escobar

dzimis 1961. gadā; Valensijas Universitātes tiesību zinātņu maģistrs (1979-1984); Valensijas autonomās kopienas Tirdzniecības palātu padomes analītiķis tirdzniecības jautājumos (1986); jurists lingvists Tiesā (1986-1990); jurists redaktors Tiesā (1990-1993); administrators Tiesas Preses un informācijas dienestā (1993-1995); administrators Eiropas Parlamenta Institucionālo lietu komitejas sekretariātā (1995-1996); Tiesas sekretāra palīgs (1996-1999); tiesneša palīgs Tiesā (1999-2000); Spāņu valodas tulkošanas nodaļas vadītājs Tiesā (2000-2001); Tiesas Tulkošanas ģenerāldirekcijas direktors, pēc tam ģenerāldirektors (2001-2010); kopš 2010. gada 7. oktobra - Tiesas sekretārs.

.