CURIA
rss
meklēšana pēc konkrētiem parametriem
Apraksts

Tā kā Nicas līgums 2003. gadā paredzēja iespēju Eiropas Savienībā izveidot specializētās tiesas, ES Padome 2004. gada 2. novembrī nolēma izveidot Civildienesta tiesu, kuras uzdevums, ko līdz tam brīdim pildīja Eiropas Savienības Vispārējā tiesa, bija izskatīt strīdus starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem. 2015. gadā, ņemot vērā strīdu skaita palielināšanos un lietu izskatīšanas ES Vispārējā tiesā pārmērīgo ilgumu, Savienības likumdevējs nolēma pakāpeniski palielināt tiesnešu skaitu ES Vispārējā tiesā līdz 56 tiesnešiem un Vispārējā tiesā iekļaut Civildienesta tiesas kompetenci. Civildienesta tiesa tika likvidēta 2016. gada 1. septembrī.

Civildienesta tiesu veidoja septiņi tiesneši, ko pēc kandidātu uzaicināšanas un atzinuma saņemšanas, kuru sniegusi šim nolūkam izveidota komiteja, iecēla Padome uz sešu gadu termiņu, ko varēja pagarināt. Ieceļot tiesnešus, Padome nodrošināja to, lai Civildienesta tiesas sastāvs būtu līdzsvarots, izvēloties tādu ģeogrāfisko teritoriju, kas būtu cik vien iespējams plaša attiecībā uz pārstāvētajām valsts tiesību sistēmām. Civildienesta tiesas tiesneši no sava vidus uz trim gadiem iecēla priekšsēdētāju, kura pilnvaru termiņu varēja atjaunot. Tā lietas izskatīja palātās trīs tiesnešu sastāvā vai, ja tiesību jautājums bija sarežģīts vai svarīgs, plēnumā. Tiesneši uz sešiem gadiem iecēla sekretāru.

Civildienesta tiesas kompetencē bija pirmajā instancē izskatīt strīdus Eiropas civildienesta jomā, kas veidoja aptuveni 150 lietas gadā, kurās bija iesaistīts personāls, kura skaits bija aptuveni 40 000 personu visās Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās. Civildienesta tiesas izskatītie strīdi bija saistīti ne tikai ar jautājumiem par darba attiecībām šī vārda tiešā nozīmē (darba samaksa, karjeras virzība, pieņemšana darbā, disciplinārie pasākumi utt.), bet arī ar jautājumiem par sociālā nodrošinājuma shēmu (slimība, vecums, invaliditāte, negadījums darbā, ģimenes pabalsti utt.). Tās kompetencē bija izskatīt arī strīdus, kas saistīti ar īpašu personālu, proti, Eurojust, Eiropola, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Ārējās darbības dienesta personālu. Par Civildienesta tiesas nolēmumiem divu mēnešu laikā ES Vispārējā tiesā varēja iesniegt apelācijas sūdzību tikai par tiesību jautājumiem un savukārt Vispārējās tiesas pieņemtos nolēmumus apelācijas tiesvedībā Tiesa izņēmuma gadījumos varēja izvērtēt atkārtoti.

Savas pastāvēšanas laikā Civildienesta tiesā papildus vācu tautības sekretāram darbojās pavisam 14 tiesneši no 14 dažādām dalībvalstīm un tā taisīja 1549 spriedumus.

up

 

.