CURIA
rss
meklēšana pēc konkrētiem parametriem
Civildienesta tiesa

Paul J. Mahoney
Paul J. Mahoney

Dzimis 1946. gadā; tiesību zinātņu studijas (Master of Arts, Oksfordas Universitāte, 1967; Master of Laws, Londonas Universitātes koledža, 1969); lektors Londonas Universitātes koledžā (1967-1973); barrister (Londona, 1972-1974); administrators, galvenais administrators Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1974-1990); pieaicinātais tiesību zinātņu profesors Saskačevanas Universitātē Saskatūnā [Saskatoon], Kanādā (1988); Personāldaļas vadītājs Eiropas Padomē (1990-1993); nodaļas vadītājs (1993-1995), sekretāra palīgs (1995-2001), sekretārs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (no 2001. gada līdz 2005. gada septembrim); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.

Sean Van Raepenbusch
Sean Van Raepenbusch

dzimis 1956. gadā; diploms tiesību zinātnēs (Briseles Brīvā universitāte, 1979); specializētais diploms starptautiskajās tiesībās (Brisele, 1980); tiesību zinātņu doktors (1989); Briseles Kanālu un jūras būvju akciju sabiedrības Juridiskā dienesta vadītājs (1979-1984); Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis (Vispārējais sociālo lietu dienests, 1984-1988); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1988-1994); referents Eiropas Kopienu Tiesā (1994-2005); lektors Šarleruā [Charleroi] Universitātes centrā (starptautiskās un Eiropas sociālās tiesības, 1989-1991), Monseno [Mons-Hainaut] universitātē (Eiropas tiesības, 1991-1997), Ljēžas universitātē (Eiropas civildienesta tiesības, 1989-1991; Eiropas Savienības institucionālās tiesības, 1995-2005; Eiropas sociālās tiesības, 2004-2005) un kopš 2006. gada Briseles Brīvajā universitātē (Eiropas Savienības institucionālās tiesības); vairākas publikācijas par Eiropas sociālo tiesību un Eiropas Savienības institucionālo tiesību jautājumiem; kopš 2005. gada 6. oktobra - Civildienesta tiesas tiesnesis; 7. oktobris 2011 līdz 31. augustam, 2016. gada - Civildienesta tiesas priekšsēdētājs.

Heikki Kanninen
Heikki Kanninen

Dzimis 1952. gadā; Helsinku Komercaugstskolas diploms un Helsinku Universitātes Juridiskās fakultātes diploms; Somijas Augstākās administratīvās tiesas referents; Komitejas par tiesiskās aizsardzības reformu valsts pārvaldē ģenerālsekretārs; Augstākās administratīvās tiesas galvenais administrators; Administratīvo strīdu reformas komitejas ģenerālsekretārs, Tieslietu ministrijas Likumdošanas direkcijas padomdevējs; EBTA tiesas sekretāra vietnieks; Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs; Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis (1998-2005); Bēgļu prasību izskatīšanas komisijas loceklis; Somijas tiesu iestāžu attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks; no 2005. gada 6. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim - Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2009. gada 7. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis; kopš 2013. gada 17. septembra - Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Haris Tagaras
Haris Tagaras

Dzimis 1955. gadā; tiesību zinātņu maģistrs (Saloniku Universitāte, 1977); specializētais Eiropas tiesību diploms (Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūts, 1980); tiesību zinātņu doktors (Saloniku Universitāte, 1984); jurists lingvists Eiropas Kopienu Padomē (1980-1982); pētnieks Saloniku Starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību centrā (1982-1984); administrators Eiropas Kopienu Tiesā un Eiropas Kopienu Komisijā (1986-1990); Kopienu tiesību, starptautisko privāttiesību un cilvēktiesību profesors Atēnu Panteion universitātē (kopš 1990. gada); Eiropas lietu ārštata līdzstrādnieks Tieslietu ministrijā un Lugāno konvencijas Pastāvīgās komitejas loceklis (1991-2004); Nacionālās konkurences komisijas loceklis (1999-2005); Nacionālās telekomunikāciju un pasta komisijas loceklis (2000-2002); Saloniku Advokātu kolēģijas loceklis, advokāts Kasācijas tiesā; viens no Eiropas Advokātu savienības (EAS) dibinātājiem; Starptautiskās salīdzinošo tiesību akadēmijas asociētais loceklis; Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.

Irena Boruta
Irena Boruta

Dzimusi 1950. gadā; Vroclavas [Wrocław] Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1972), tiesību zinātņu doktore (Lodza [Łodz], 1982); Polijas Republikas Advokātu kolēģijas advokāte (kopš 1977. gada); pieaicinātā pētniece (Parīzes X universitāte, 1987-1988; Nantes Universitāte, 1993-1994); "Solidarnosc" eksperte (1995-2000); Eiropas darba un sociālo tiesību profesore Lodzas Universitātē (1997-1998 un 2001-2005), profesore Varšavas Komercaugstskolā (2002), darba un sociālā nodrošinājuma tiesību profesore Varšavas Cardinal Stefan Wyszynski universitātē (2002-2005); darba un sociālo lietu ministra vietniece (1998-2001); sarunām par Polijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā izveidotās komitejas locekle (1998-2001); Polijas valdības pārstāve Starptautiskajā darba organizācijā (1998-2001); vairāku darbu par darba tiesībām un Eiropas sociālajām tiesībām autore; Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2013. gada 7. oktobrim.

Stéphane Gervasoni
Stéphane Gervasoni

Dzimis 1967. gadā; Institut d'études politiques de Grenoble (1988) un École nationale d'administration (1993) absolvents; Conseil d'État auditeur (ziņotājs Strīdu izskatīšanas nodaļā, 1993-1997, un Sociālo jautājumu nodaļas loceklis, 1996-1997); Conseil d'État - maître des requêtes (1996-2008); Institut d'études politiques de Paris docents (1993-1995); Commission spéciale de cassation des pensions valdības komisārs (1994-1996); Civildienesta ministrijas un Parīzes pilsētas juriskonsults (1995-1997); Jonas [Yonne] departamenta prefektūras ģenerālsekretārs, Oksēras [Auxerre] apgabala apakšprefekts (1997-1999); Savojas [Savoie] departamenta prefektūras ģenerālsekretārs, Šamberī [Chambéry] apgabala apakšprefekts (1999-2001); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (2001-2005); NATO Sūdzību izskatīšanas komisijas pilntiesīgais loceklis (2001-2005); Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnesis (2005-2011, no 2008. līdz 2011. gadam - palātas priekšsēdētājs); Conseiller d'État (Strīdu izskatīšanas nodaļas 8. palātas priekšsēdētāja vietnieks, 2011-2013); Eiropas Kosmosa aģentūras Sūdzību izskatīšanas komisijas loceklis (2011-2013); kopš 2013. gada 16. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Horstpeter Kreppel
Horstpeter Kreppel

Dzimis 1945. gadā; universitātes studijas Berlīnē, Minhenē, Frankfurtē pie Mainas (1966-1972); pirmais valsts eksāmens (1972); tiesnesis praktikants Frankfurtē pie Mainas (1972-1973 un 1974-1975); Eiropas koledža Brigē (1973-1974); otrais valsts eksāmens (Frankfurte pie Mainas, 1976); darbinieks un advokāts Federālajā Darba birojā (1976); tiesnesis Darba tiesā (Heses pavalsts, 1977-1993); lektors Fachhochschule für Sozialarbeit Frankfurtē pie Mainas un Verwaltungsfachhochschule Vīsbādenē (1979-1990); nacionālais eksperts Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā (1993-1996 un 2001-2005); sociālo lietu atašejs Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecībā Madridē (1996-2001); tiesnesis Frankfurtes pie Mainas Darba tiesā (no 2005. gada februāra līdz septembrim); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 13. aprīlim.

Maria Isabel Rofes i Pujol
Maria Isabel Rofes i Pujol

Dzimusi 1956. gadā; tiesību zinātņu studijas (licenciatura en derecho, Barselonas Universitāte, 1981); specializācija starptautiskajās komerctiesībās (Meksika, 1983); Eiropas integrācijas studijas (Barselonas Tirdzniecības palāta, 1985) un Kopienu tiesību studijas (Escola d'Administació Pública de Catalunya, 1986); Generalitat de Catalunya ierēdne (Rūpniecības un enerģētikas ministrijas Juridiskā dienesta locekle, no 1984. gada aprīļa līdz 1986. gada augustam); Barselonas Advokātu kolēģijas locekle (1985-1987); Eiropas Kopienu Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas administratore, pēc tam - galvenā administratore (1986-1994); Tiesas locekļa palīdze (ģenerāladvokāta Ruisa Harabo Kolomera [Ruiz Jarabo Colomer] kabinets, no 1995. gada janvāra līdz 2004. gada aprīlim, tiesneša U. Lehmusa [U. Lõhmus] kabinets, no 2004. gada maija līdz 2009. gada augustam); Universitat Autònoma de Barcelona Juridiskās fakultātes pasniedzēja Kopienas strīdu jomā (1993-2000); daudzas publikācijas un kursi Eiropas sociālo tiesību jomā; Kopienas Augu šķirņu biroja Apelāciju padomes locekle (2006-2009); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2009. gada 7. oktobra līdz 2016. gada 13. aprīlim.

Ezio Perillo
Ezio Perillo

dzimis 1950. gadā; tiesību zinātņu doktors un Padujas Advokātu kolēģijas advokāts; asistents, pēc tam pētnieks Padujas universitātes Juridiskajā fakultātē civiltiesību un salīdzinošo tiesību jomā (1977–1982); Kopienu tiesību lektors Eiropas koledžā (Parma, 1990–1998), juridiskajās fakultātēs Padujas universitātē (1985–1987), Mačeratas universitātē (1991–1994), Neapoles universitātē (1995) un Milānas universitātē (2000–2001); Padujas universitātes “Master in European integration” zinātniskās komitejas loceklis; Eiropas Kopienu Tiesas ierēdnis Bibliotēkas, pētniecības un dokumentācijas direkcijā (1982–1984); Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta G. F. Mančīni [G. F. Mancini] palīgs (1984–1988); Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra E. Vinči [E. Vinci] juriskonsults (1988–1993); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs (1995–1999); Likumdošanas un samierināšanas lietu, iestāžu savstarpējo attiecību un attiecību ar valstu parlamentiem direktorāta direktors Eiropas Parlamentā (1999–2004); Eiropas Parlamenta Ārējo attiecību direktorāta direktors (2004–2006); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta likumdošanas jautājumu direktorāta direktors (2006–2011); vairāku publikāciju par Itālijas civiltiesībām un Eiropas Savienības tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

René Barents
René Barents

dzimis 1951. gadā; maģistrs tiesību zinātnē un profesionālais maģistrs ekonomikā (Roterdamas Erasma universitāte, 1973); tiesību zinātņu doktors (Utrehtas universitāte, 1981); Eiropas tiesību un starptautisko ekonomikas tiesību pētnieks (1973–1974) un Eiropas tiesību un ekonomikas tiesību docents Utrehtas universitātes Eiropas institūtā (1974–1979) un Leidenes universitātē (1979–1981); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1981–1986); Eiropas Kopienu Tiesas Personāldaļas “Civildienesta tiesību” nodaļas vadītājs (1986–1987); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1987–1991); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1991–2000); Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas nodaļas vadītājs (2000–2009), pēc tam direktors (2009–2011); Eiropas tiesību profesors (1988–2003) un goda profesors (kopš 2003. gada) Māstrihtas universitātē; Hertogenboshas apelācijas tiesas padomnieks (1993–2011); Nīderlandes Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis (kopš 1993. gada); vairāku publikāciju par Eiropas tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Kieran Bradley
Kieran Bradley

dzimis 1957. gadā; maģistrs tiesību zinātnē (Trinity College, Dublina, 1975–1979); senatores Mērijas Robinsones [Mary Robinson] palīgs pētniecības jautājumos (1978–1979 un 1980); “Pádraig Pearse” stipendiāts Eiropas Koledžā (1979); Eiropas tiesību pēcuniversitātes studijas Eiropas Koledžā (1979–1980); Kembridžas universitātes maģistra grāds tiesību zinātnē (1980–1981); praktikants Eiropas Parlamentā (Luksemburga, 1981); administrators Eiropas Parlamenta Juridiskās komisijas sekretariātā (Luksemburga, 1981–1988); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta loceklis (Brisele, 1988–1995); tiesneša palīgs Tiesā (1995–2000); Eiropas tiesību docents Harvard Law School (2000); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta loceklis (2000–2003), pēc tam nodaļas vadītājs (2003–2011) un direktors (2011); vairāku publikāciju autors; no 6. oktobris 2011 līdz 31. augustam, 2016. – Civildienesta tiesas tiesnesis.

Jesper Svenningsen
Jesper Svenningsen

dzimis 1966. gadā; tiesību zinātņu studijas (Candidatus juris, Orhūsas universitāte, 1989); advokāts praktikants Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1989–1991); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā ģenerāladvokāta K. K. Gulmana [C. C. Gulmann] kabinetā (1991–1993); uzņemts Dānijas Advokātu kolēģijā (1993); advokāts Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1993–1995); lektors Eiropas tiesībās Kopenhāgenas universitātē; docents Institut européen d'administration publique (IEAP) (Luksemburga, 1995–1997); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (1997); IEAP docents, pēc tam direktora pienākumu izpildītājs (Luksemburga, 1997–1999); Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādes Juridiskā dienesta administrators (1999–2000); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā tiesneša K. K. Gulmana kabinetā (2003–2006), pēc tam tiesneša L. Beja Larsena [L. Bay Larsen] kabinetā (2006–2013); no 2013. gada 7. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

João Sant
João Sant'Anna

Dzimis 1957. gadā; ieguvis jurista diplomu Lisabonas Klasiskajā universitātē (1980); asistents administratīvo tiesību jomā Lisabonas Klasiskajā universitātē (1979-1980); studijas intelektuālā īpašuma jomā Maksa Planka institūtā Minhenē (1982-1984); Iekšlietu ministrijas nodaļas administrators, vēlāk - vadītājs (1980-1986); Lisabonas Advokātu kolēģijas loceklis (1981-1986); Eiropas Parlamentā - administrators Informācijas un sabiedrisko attiecību ģenerāldirektorātā (1986-1987), Pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirektorātā (1987-1992), Personāla, budžeta un finanšu ģenerāldirektorātā (1992-1996) un Juridiskajā dienestā (1996-2000); Administratīvā un finanšu departamenta vadītājs (2000-2007), vēlāk - Juridiskā departamenta (2007-2011) un Eiropas Ombuda A Direktorāta (2012-2015) direktors; kopš 13. aprīlis līdz 2016. gada 31. augustam - Civildienesta tiesas tiesnesis.

Alexander Kornezov
Alexander Kornezov

dzimis 1978. gadā; ieguvis jurista diplomu Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2002) un Master of Laws Eiropas tiesībās Eiropas koledžā (Brige, 2004); tiesību zinātņu doktors (2008); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (2004–2006); Eiropas Savienības procesuālo tiesību docents Sofijas Valsts un pasaules ekonomikas universitātē (2008–2012) un Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2010–2013); Bulgārijas Zinātņu akadēmijas asociētais profesors Eiropas Savienības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās (kopš 2014. gada); vieslektors Kembridžas universitātē un KU Leuven; tiesas locekļa palīgs Eiropas Savienības Tiesā (2007–2016); Bulgārijas Eiropas tiesību apvienības dibinātājs un biedrs un direktoru komitejas loceklis; Eiropas tiesību žurnāla Evropeiski praven pregled galvenais redaktors; daudzu publikāciju Eiropas tiesību jomā autors; no 2016. gada 13. aprīļa līdz 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Waltraud Hakenberg
Waltraud Hakenberg

dzimusi 1955. gadā; tiesību zinātņu studijas Ratisbonnā un Ženēvā (1974-1979); pirmais valsts eksāmens (1979); pēcdiploma studijas Kopienu tiesībās Eiropas koledžā [Collège d'Europe] Brigē (1979-1980); tiesnese praktikante Ratisbonnā (1980-1983); tiesību zinātņu doktore (1982); otrais valsts eksāmens (1983); advokātes prakse Minhenē un Parīzē (1983-1989); ierēdne Eiropas Kopienu Tiesā (1990-2005); tiesneša palīdze Eiropas Kopienu Tiesā (tiesneša P. Janna [P. Jann] kabinets, 1995-2005); pasniedzēja vairākās universitātēs Vācijā, Austrijā, Šveicē un Krievijā; goda profesore Zāras [Sarre] Universitātē (kopš 1999. gada); dažādu juridisku komiteju, apvienību un kolēģiju locekle; vairākas publikācijas par Kopienu tiesību un tiesvedības jautājumiem; 2005. gada 30. novembra līdz 2016. gada 31. augusts - Civildienesta tiesas sekretāre.

.