ĢENERĀLADVOKĀTA M. KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [M. CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA] SECINĀJUMI,
sniegti 2019. gada 26. novembrī (1)
Lieta C‑625/19 PPU
Openbaar Ministerie
pret
XD
(Rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums 2002/584/TI – Eiropas apcietināšanas orderis – Izsniegšanas tiesu iestāde – Zviedrijas prokurora izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis – Nosacījums par faktisku iespēju celt prasību tiesā par lēmumu izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi
1. Tiesai no jauna ir jāizskata daži lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, attiecībā uz kuriem būs jānoskaidro, vai prokuratūru (šajā gadījumā – Zviedrijas prokuratūru) var uzskatīt par Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) “izsniegšanas tiesu iestādi” Pamatlēmuma 2002/584/TI (2) 6. panta 1. punkta izpratnē.
2. Iesniedzējtiesas šaubas šajā lietā un lietās C‑626/19 PPU un C‑627/19 PPU ir tādas pašas kā Luksemburgas tiesas (lieta C‑566/19 PPU) paustās šaubas, un tās it īpaši attiecas uz Tiesas sprieduma OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras) (3) interpretāciju.
3. Šīs pašas šaubas ir izteiktas attiecībā uz Beļģijas (lieta C‑627/19 PPU) un Francijas (lietas C‑566/19 PPU un C‑626/19 PPU) prokuratūrām, par kurām es sniedzu secinājumus šajā pašā dienā.
4. Konkrēti, šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdotais jautājums atbilst jautājumiem, kuri radušies lietā C‑626/19 PPU, kas ir apvienota ar lietu C‑566/19 PPU, un attiecas uz EAO, kurus prokuratūra izsniedza, lai veiktu kriminālvajāšanu.
5. Lai arī mana pamatnostāja ir tāda pati, kādu esmu aizstāvējis lietās OG (Lībekas prokuratūra) un PI (Cvikavas prokuratūra) (4) un lietā PF (Lietuvas ģenerālprokurors) (5), šodien sniegto secinājumu turpinājumā es interpretēšu spriedumu OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras), kā arī 2019. gada 9. oktobra (6) spriedumu, kas pasludināts līdzīgā lietā.
I. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības
6. Es atsaucos uz pamatlēmuma 5., 6., 8., 10. un 12. apsvērumu, kā arī 1. un 9. pantu, kas ir minēti secinājumos lietā OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras).
B. Valsts tiesības
7. Saskaņā ar Zviedrijas valdības sniegto informāciju Förordning (2003:1178) om överlämnade till Sverige enligt en europeisk arresteringsorder (2003. gada Noteikumi Nr. 1178 par pieprasītās personas nodošanu Zviedrijā, piemērojot [EAO], turpmāk tekstā – “EAO noteikumi”) 2. pantā ir noteikts, ka prokurors izsniedz EAO, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.
8. Saskaņā ar EAO noteikumu 3. pantu EAO kriminālvajāšanas nolūkā var izsniegt, ja ir izdots rīkojums par meklētās personas pagaidu apcietināšanu, jo tā tiek turēta aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko var piespriest brīvības atņemšanas sodu, kura ilgums ir vienāds ar vienu gadu vai pārsniedz to.
9. Kā norāda Zviedrijas valdība, tiesa piemēro pagaidu apcietinājumu pēc prokurora pieprasījuma. Kad tiesa piespriež apcietinājumu, prokurors pilnīgi neatkarīgi lemj par EAO izsniegšanu, izvērtējot it īpaši tās samērīgumu.
II. Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
10. 2019. gada 27. maijā Zviedrijas prokuratūra izsniedza EAO, lai veiktu XD kriminālvajāšanu (7).
11. 2019. gada 28. maijā pēc XD aizturēšanas Nīderlandē EAO tika iesniegts rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande), kas nolēma uzdot šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai prokurors, kurš izsniegšanas dalībvalstī piedalās tiesību piemērošanas darbībā un, izpildot savus pienākumus, kas cieši saistīti ar Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu, darbojas neatkarīgi un ir izsniedzis EAO, ir uzskatāms par izsniegšanas tiesu iestādi pamatlēmuma [..] 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tiesnesis izsniegšanas dalībvalstī pirms attiecīgā prokurora faktiskā lēmuma par EAO izsniegšanu ir veicis EAO izsniegšanas nosacījumu un, it īpaši, tā samērīguma pārbaudi?”
III. Tiesvedība Tiesā
12. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika reģistrēts 2019. gada 22. augustā. Tā kā XD tika piemērota brīvības atņemšana, iesniedzējtiesa lūdza izskatīt lietu steidzamības tiesvedībā, un Tiesa tam piekrita.
13. Rakstveida apsvērumus iesniedza XD, Nīderlandes un Zviedrijas valdības, Nīderlandes prokuratūra un Komisija.
14. Tiesas sēde notika 2019. gada 24. oktobrī vienlaikus ar tiesas sēdēm lietās C‑566/19 PPU, C‑626/19 PPU un C‑627/19 PPU. Tajā piedalījās JR, YC, XD, ZB, Luksemburgas prokuratūra, Nīderlandes prokuratūra, Nīderlandes, Francijas, Zviedrijas, Beļģijas, Īrijas, Spānijas, Itālijas un Somijas valdības, kā arī Komisija.
IV. Vērtējums
A. Ievada apsvērumi
15. Šajā lietā uzdotais jautājums atbilst pirmajam lietā C‑626/19 PPU uzdotajam jautājumam, par ko esmu paudis savu viedokli secinājumos, kurus sniedzu šajā pašā dienā.
16. Varu tikai pilnībā atsaukties uz minētajiem secinājumiem. Tajos es aplūkoju ne tikai prokuratūras izsniegto EAO pārbaudi tiesā (uz ko attiecas šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu), bet arī šīs iestādes locekļu atbilstību kvalifikācijai “izsniegšanas tiesu iestāde” pamatlēmuma izpratnē.
17. Šajā tiesvedībā rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa) uzskata, ka Zviedrijas prokuratūra var izsniegt EAO, jo tai piemīt neatkarības iezīmes, kas definē “izsniegšanas tiesu iestādi” pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē.
18. Tā kā Zviedrijas prokuratūras neatkarība šajā lietā netika aplūkota, netika sniegta arī informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai, ņemot vērā [prokuratūras] konstitucionālo statusu un tās organisko un funkcionālo struktūru, šīs iestādes locekļi atbilst profilam, kuru noteikusi Tiesa 2019. gada 27. maija spriedumā PF (Lietuvas ģenerālprokurors) (8). Tāpēc es nevaru paust savu viedokli šajā ziņā.
B. Par prokuratūras izsniegta EAO pārbaudi tiesā
19. Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegto informāciju prokurors šajā gadījumā izsniedza EAO pēc tam, kad tiesu iestāde bija pieņēmusi valsts lēmumu par apcietinājuma piemērošanu (VLAP), un tā bija jau pārbaudījusi, vai ir ievērotas EAO izsniegšanas prasības, un, konkrēti, tās samērīgumu.
20. Tāpēc situācija ir analoga lietā C‑626/19 PPU aplūkotajai situācijai, kuru izvērtējot es secināju, ka VLAP pieņemšanas brīdī veiktā pārbaude tiesā pēc savas būtības nevar atbilst sprieduma OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras) 75. punktā minētajām “efektīvas tiesību aizsardzības tiesā raksturīgajām prasībām”, kas vienmēr ir aizsardzība, kuru lūdz attiecīgā persona, un tā tiek nodrošināta tiesvedībā, kurā tā varēja iesaistīties un piedalīties, īstenojot savas tiesības uz aizstāvību (9).
21. Tādējādi tāda EAO izsniegšanas nosacījumu ievērošanas pārbaudi, kuru ir izsniedzis prokurors, kas var tikt kvalificēts par “izsniegšanas tiesu iestādi” pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē, var veikt pirms EAO izsniegšanas, bet tas neizslēdz pieprasītās personas tiesības celt prasību tiesā par minēto EAO pēc tā izsniegšanas (ja vien tādējādi nav apdraudēts kriminālprocess) vai arī pēc tā paziņošanas.
V. Secinājumi
22. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai uz rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) atbildēt šādi:
Personai, kas ir pieprasīta saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, kuru izsniegusi dalībvalsts prokuratūra, kas piedalās tiesvedības īstenošanā un kam ir garantēta neatkarība, ir jāvar to pārsūdzēt šīs valsts tiesnesim vai tiesā no brīža, kad šis orderis ticis izdots (ja vien nav apdraudēts kriminālprocess) vai kad tai par to paziņots, bez nepieciešamības gaidīt tās nodošanu.