CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 17. novembrī

Lieta F‑57/08

Armida Palazzo

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Pensijas tiesību pārskaitīšana – Tiesības, kas iegūtas, strādājot par vietējo darbinieku – Pieskaitījuma izdienas gadiem aprēķins

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Palazzo būtībā lūdz atcelt “Individuālo maksājumu pārvaldības un izmaksu” biroja “Pensiju” nodaļas vadītāja 2007. gada 24. oktobra lēmumu par izdienas gadu aprēķināšanu saistībā ar tiesībām uz Kopienas pensiju, ko viņa ieguvusi kā vietējā darbiniece

Nolēmums: Prasību noraidīt. Prasītāja ārpus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina visus Komisijas tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome, persona, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Atšķirīga attieksme pret dažādu kategoriju darbiniekiem Civildienesta noteikumos paredzēto garantiju un sociālā nodrošinājuma priekšrocību jomā – Diskriminācijas neesamība

2.      Ierēdņi – Pensijas – Izdienas gadu aprēķināšana – Pabeigto dienesta periodu palīgdarbinieka statusā ņemšana vērā – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. pants)

1.      Nevar apstrīdēt, ka Civildienesta noteikumos pastāv atšķirības attiecībā uz dažādām personu kategorijām, kas ir nodarbinātas Kopienās vai nu tieši kā ierēdņi, vai kā dažādu kategoriju darbinieki, kuriem ir piemērojama Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība. Visas šīs kategorijas ir noteiktas atbilstoši Kopienu administrācijas leģitīmām vajadzībām un tās veicamo pastāvīgo vai pagaidu uzdevumu raksturam. Kopienu likumdevējam tātad bija rīcības brīvība VIII pielikuma 4. pantā paredzēt, ka tikai ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem ir iespēja lūgt, lai, veicot viņu pensiju aprēķinu, tiktu ņemts vērā viss dienestā pavadītais laiks, ko viņi nostrādājuši iestādēs kā ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki.

Turklāt vietējais darbinieks nevar apgalvot, ka viņš atrodas sliktākā stāvokli nekā citu kategoriju darbinieki un ka šī apstākļa dēļ viņš cieš no nevienlīdzīgas attieksmes vai pat nepamatotas un nesamērīgas diskriminācijas, jo kā vietējais darbinieks viņš nav salīdzināmā situācijā ar citu kategoriju darbiniekiem. Civildienesta noteikumos pastāvošās atšķirības starp vietējiem darbiniekiem, no vienas puses, un ierēdņiem vai citiem darbiniekiem, no otras puses, nevar tikt apstrīdētas saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, jo šīs objektīvās juridiskās atšķirības Civildienesta noteikumos noteikto garantiju, klasifikācijas, atalgojuma un sociālo priekšrocību līmenī ir būtiskas pēc sava rakstura. Tāpēc tas, ka Civildienesta noteikumos paredzēto garantiju un sociālā nodrošinājuma priekšrocību ziņā atsevišķas personu kategorijas, kas ir nodarbinātas Kopienās, var izmantot tādas garantijas vai priekšrocības, kuras netiek piešķirtas citām kategorijām, nenozīmē, ka pastāv diskriminācija.

(skat. 38. un 39. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 6. oktobris, no 118/82 līdz 123/82 Celant u.c./Komisija, Recueil, 2995. lpp., 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 9. jūlijs, T‑415/06 P De Smedt/Komisija, Krājums, II‑0000. lpp., 54. un 55. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 19. oktobris, F‑59/05 De Smedt/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑109. un II‑1‑1‑409. lpp., 76. punkts; 2009. gada 12. marts, F‑104/06 Arpaillange u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 61. punkts.

2.      Lai dienesta periodus palīgdarbinieka statusā pielīdzinātu pabeigtam dienesta periodam pagaidu darbinieka statusā, to ņemšanai vērā Kopienas pensiju sistēmā tiek prasīts, lai attiecīgais amats, ko veikusi ieinteresētā persona, būtu minēts iestādes darbinieku sarakstā un lai tas būtu pieejams, kā arī lai pienākumiem, kas veikti šajā amatā, nebūtu gadījuma raksturs, citiem vārdiem sakot, tiem ir jābūt pastāvīgiem pienākumiem Kopienu publiskajā dienestā.

(skat. 44. un 48. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1979. gada 1. februāris, 17/78 Deshormes/Komisija, Recueil, 189. lpp., 51. punkts; 1983. gada 23. februāris, 225/81 un 241/81 Toledano Laredo un Garilli/Komisija, Recueil, 347. lpp., 7. un 12. punkts.