CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 4. novembrī

Lieta F‑41/06

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana – Invaliditāte – Pensionēšanās invaliditātes dēļ – Pamatojums – Atcelšana

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru L. Markučo [L. Marcuccio] lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar ko prasītāju pensionē invaliditātes dēļ, kā arī visus aktus, kas ir saistīti ar minēto lēmumu, un, otrkārt, piespriest Komisijai viņam atlīdzināt zaudējumus.

Nolēmums: Atcelt Komisijas 2005. gada 30. maija lēmumu par prasītāja pensionēšanu invaliditātes dēļ. Komisija samaksā prasītājam summu EUR 3000 apmērā. Prasību pārējā daļā noraidīt. Komisija papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina arī divas trešdaļas no tiem, kas radušies prasītājam. Prasītājs sedz trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes komiteja – Atzinums – Pienākums norādīt pamatojumu – Priekšmets

(Civildienesta noteikumu 25. un 53. pants un 78. panta pirmā daļa)

Noteikumu par Ārstniecības un Invaliditātes komiteju mērķis ir uzticēt medicīnas ekspertiem galīgo vērtējumu visos medicīnas jautājumos. Tiesas kontrole nevar attiekties uz pašu medicīnisko vērtējumu; tas jāuzskata par galīgu, ja vien tas ir veikts saskaņā ar noteikumiem. Savukārt tiesas kontroli var veikt attiecībā uz šo komiteju izveides un darbības likumību, kā arī tās sniegto atzinumu likumību. Šajā aspektā Kopienu tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai atzinumā ir ietverts pamatojums, kas ļauj izvērtēt apsvērumus, uz kuriem ir balstīti tajā ietvertie secinājumi, un vai ir pierādīts, ka starp tajā esošajiem medicīniskajiem konstatējumiem un komitejas izdarītajiem secinājumiem pastāv loģiska saikne.

Acīmredzami nepamatots ir tāds Invaliditātes komitejas atzinums, kurā ir tikai un vienīgi konstatēts un vienlaikus secināts, ka ierēdnis ir ieguvis pilnīgu invaliditāti, kuras dēļ viņš nav spējīgs pildīt savus pienākumus. Vienkārša norāde Invaliditātes komitejas protokolā par to, ka ierēdnis ciešot no trauksmainās depresijas sindroma, neļauj Kopienu tiesai noskaidrot un pārbaudīt apsvērumus, ar kuriem ir pamatoti šajā protokolā ietvertie secinājumi, un vai tajā ir pierādīta loģiska saikne starp tajā ietvertajiem medicīniskajiem konstatējumiem un komitejas izdarītajiem secinājumiem. Trauksmainās depresijas sindroms var izpausties ļoti dažādos veidos un pakāpēs un nenozīmē, ka persona, kas no tā cieš, obligāti ir uzskatāma par tādu, kura ir ieguvusi pastāvīgu un pilnīgu invaliditāti, kuras dēļ tā nav spējīga pildīt viņas funkciju grupā ietilpstoša amata pienākumus.

(skat. 64., 65. un 67. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1987. gada 10. decembris, 277/84 Jänsch/Komisija, Recueil, 4923. lpp., 15. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 27. februāris, T‑165/89 Plug/Komisija, Recueil, II‑367. lpp., 75. punkts; 1999. gada 15. decembris, T‑27/98 Nardone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑267. un II‑1293. lpp., 87. punkts.