EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2012. gada 13. jūnijā

Lieta F‑63/10

BL

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Bijušais ierēdnis – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījums – Civildienesta noteikumu 73. panta piemērošanas procedūras izbeigšana – Jauno Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem pielikumā esošās skalas piemērošana laikā – Procedūras ilgums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru BL, bijusī Eiropas Komisijas ierēdne, lūdz, galvenokārt, atcelt 2009. gada 28. oktobra lēmumu, ar kuru iecēlējinstitūcija izbeidza saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 73. pantu uzsākto procedūru un noteica kaitējumu viņas fiziskajai un garīgajai veselībai (turpmāk tekstā – “KFGV”) 6 % apmērā

Nolēmums Atcelt 2009. gada 28. oktobra lēmumu. Piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai summu EUR 2500 apmērā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija sedz savus un atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Invaliditāte – Pabalsts – Tiesības uz samaksu – Nosacījumi – Visu ievainojumu nostiprināšanās

(Civildienesta noteikumu 73. pants; Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 19. panta 3. punkts)

2.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Noteikumu par Savienības ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem pielikumā ietvertā skala  – Tās skalas piemērošana, kas ir spēkā visu bojājumu nostiprināšanās dienā – Jaunās pēc šī datuma izstrādātās skalas piemērošana – Tiesiskās paļāvības principa pārkāpums

(Civildienesta noteikumu 73. pants; Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 30. pants)

1.      Civildienesta 73. pantā ir paredzēts, ka ierēdnis “ir apdrošināts no dienesta uzsākšanas datuma” pret arodslimību un nelaimes gadījumu riskiem. Šajā tiesību normā ir arī paredzēts, ka iemaksas par šo risku segšanu ierēdnim ir “garantētas”.

Tomēr, lai gan Savienības likumdevējs ir ieviesis apdrošināšanas shēmu pret nelaimes gadījumiem un arodslimību riskiem, iestādes, rīkojoties saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. panta 1. punktu, ir pakārtojušas tiesību uz minēto apdrošināšanas prēmiju piešķiršanu – un tātad uz to izmaksu – konkrēta skaita nosacījumu izpildei.

Tādējādi saskaņā ar kopīgo noteikumu par ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 19. panta 3. punktu lēmums, ar ko tiek noteikta nodarītā kaitējuma fiziskajai un garīgajai veselībai pakāpe, var tikt pieņemts tikai pēc tam, kad apdrošinātās personas ievainojumi ir nostiprinājušies, jo nostiprinājies ir tāds cietušās personas veselības stāvoklis, kad ievainojumi ir nostiprinājušies tādā veidā, ka izārstēšana vai uzlabošanās vairs nav iespējama un ka principā vairs netiek norādīts ārstniecības veids, ja vien nav nepieciešams novērst stāvokļa pasliktināšanos. Tas nozīmē, ka tiesības uz Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā pabalsta izmaksāšanu daļējas pastāvīgas invaliditātes gadījumā rodas tikai tad, kad ir nostiprinājušies visi ievainojumi. Tādējādi, tikai sākot no šī datuma, apdrošinātai personai ir tiesības uz to, lai tiktu noteikts viņas fiziskajai un garīgajai veselībai nodarītais kaitējums.

(skat. 46.–49. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 14. jūlijs, 186/80 Suss/Komisija, 15. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 21. maijs, T‑148/95, W/Komisija, 36. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 17. februāris, F‑119/07, Strack/Komisija, 88. punkts.

2.      Tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 73. pantu uzsāktās procedūras ietvaros apdrošinātās personas situācija sakarā ar tās tiesībām uz viņas fiziskajai un garīgajai veselībai nodarītā kaitējuma pakāpes (KFGV) noteikšanu pilnībā izveidojas brīdī, kad viņas ievainojumi ir nostiprinājušies, apdrošinātajai personai principā ir jāpiemēro šīs nostiprināšanās dienā spēkā esošā KFGV novērtējuma skala.

Ja iecēlējinstitūcijas lēmuma projekta, ar kuru nosaka apdrošinātās personas KFGV pakāpi un atbilstošā kapitāla summu, pieņemšanas datums būtu jāuzskata par atbilstošu datumu, lai noteiktu piemērojamo KFGV novērtējumu skalu, kā tas izriet no jauno Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 30. panta, tas varētu izraisīt to, ka tiek piemērotas dažādas normas personām, kuru ievainojumu nostiprināšanās notika vienā brīdī, atkarībā no tā, cik ātri administrācija ir izskatījusi viņu atbilstošās lietas, un turklāt pastāvot patvaļas riskam.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, šķiet, ka minēto Noteikumu 30. pants, tā kā tajā ir paredzēts, ka attiecībā uz apdrošinātām personām – nelaimes gadījumā cietušajām vai arodslimības skartajām, kuru ievainojumi nostiprinājās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, proti, pirms 2006. gada 1. janvāra, – ir jāpiemēro šiem noteikumiem pielikumā esošā novērtējumu skala, ja nepastāv iecēlējinstitūcijas lēmuma projekts, ar ko nosaka KFGV pakāpi, un tas attiecas arī – runājot par šīm apdrošinātām personām – uz tiem gadījumiem, kad to situācija bija pilnībā īstenojusies laikā, kad spēkā bija agrākajiem Noteikumiem par apdrošināšanu pielikumā esošā KFGV novērtējumu skala. Tādējādi šajā ziņā ar Noteikumu par apdrošināšanu 30. pantu to pielikumā esošai novērtējuma skalai ir piešķirta atpakaļejoša piemērojamība.

Jaunajiem minētajiem noteikumiem pielikumā esošās KFGV novērtējumu skalas piemērošana apdrošinātām personām, kas pirms šo jauno noteikumu spēkā stāšanās 2006. gada 1. janvārī cietušas nelaimes gadījumā vai kurām sākusies arodslimība un kuru ievainojumi nostiprinājās pirms šī datuma, noteikti kaitēja šo apdrošināto personu tiesiskajai paļāvībai. Tādējādi jaunie Noteikumi par ir jāatzīst par prettiesiskiem, jo tajos ir paredzēts piemērot to pielikumā esošo novērtējuma skalu apdrošinātām personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā [darbā] vai no arodslimības un kuru ievainojumi ir nostiprinājušies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

(skat. 50., 54., 56., 60. un 62. punktu)

Atsauce

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2011. gada 18. oktobris, T‑439/09 Purvis/Parlaments, 39. un 40. punkts.