Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 30. janvārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 20. novembra spriedumu lietā T-502/16 Stefano Missir Mamachi di Lusignano u.c./Komisija

(Lieta C-54/20 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Schima, T. S. Bohr, G. Gattinara)

Pārējie lietas dalībnieki: Stefano Missir Mamachi di Lusignano kā Livio Missir Mamachi di Lusignano mantinieks, Anne Jeanne Cécile Magdalena Maria Sintobin kā Livio Missir Mamachi di Lusignano mantiniece, Maria Letizia Missir Mamachi di Lusignano kā Livio Missir Mamachi di Lusignano mantiniece, Carlo Amedeo Missir Mamachi di Lusignano, Giustina Missir Mamachi di Lusignano, Tommaso Missir Mamachi di Lusignano un Filiberto Missir Mamachi di Lusignano

Prasījumi

atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā Vispārējā tiesa Komisijai ir piespriedusi atlīdzināt morālo kaitējumu, kas nodarīts Maria Letizia Missir un Stefano Missir pēc Alessandro Missir nāves;

iztiesāt lietu un noraidīt prasību pirmajā instancē kā nepieņemamu;

piespriest Stefano Missir un Maria Letizia Missir atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē un pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir iedalīts divās daļās: pirmajā daļā tiek apgalvota pieļautā tiesību kļūda jēdziena Civildienesta noteikumos “minēta persona” interpretācijā; šī pirmā daļa ir vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 48.–64. punktu; otrajā daļā pakārtoti tiek norādīts uz tiesību kļūdu, kas esot pieļauta, atzīstot mirušā ierēdņa brāļa un māsas tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem; šī daļa ir vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 134. un 135. punktu.

Ar otro pamatu tiek norādīts uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo Komisijai esot piespriests atlīdzināt mirušā ierēdņa brāļa un māsas ciesto morālo kaitējumu, kas radies šīs nāves dēļ; minētais otrais pamats ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 154.–168., 171., 172. un 181. punktu.

____________