Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 12. februāra spriedumu lietā T-201/17 Printeos/Komisija

(Lieta C-301/19 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Dintilhac, P. Rossi un F. Jimeno Fernández)

Otra lietas dalībniece: Printeos, S.A.

Prasījumi

atcelt Vispārējās tiesas 2019. gada 12. februāra spriedumu lietā T-201/17, Printeos/Komisija

izspriest lietu pēc būtības un pilnībā noraidīt prasību tāpēc, ka

kaitējuma atlīdzināšanas prasījums, kas celts, pamatojoties uz LESD 266. panta otro daļu un 268. un 340. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu, ir nepamatots;

iebilde par Regulas Nr. 1268/2012 1 90. panta 4. punkta a) apakšpunkta prettiesiskumu ir nepieņemama vai, pakārtoti, nepamatota;

prasījums atcelt 2017. gada 26. janvāra e-pasta vēstuli ir nepieņemams vai, pakārtoti, nepamatots.

piespriest Printeos S.A. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Komisija apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā šādā ziņā:

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Eiropas Komisijas tiesības uz aizstāvību un neesot ievērojusi pienācīgu tiesvedību, jo neesot ievērojusi principu non ultra petita, nepienācīgi grozīdama strīda priekšmetu un būtību pēc tam, kad tā prasītāju tiesas sēdē bija aicinājusi pārkvalificēt procentus, ko tā bija prasījusi sākotnējā prasības pieteikumā.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi LESD 266. pantu, jo atzinusi, ka gadījumā, ja tiek atcelts lēmums, kurā ir uzlikta sankcija vai naudas sods, minētajā pantā ir noteikts absolūts un beznosacījuma pienākums samaksāt nokavējuma procentus ar atpakaļejošu spēku par laiku kopš provizoriskās samaksas dienas.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo interpretējusi LESD 266. pantu spriedumu IPK 2 un Corus 3 un rīkojuma Holcim 4 gaismā, neņemot vērā jauno, sankcijām konkurences jomā piemērojamo tiesisko regulējumu.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo uzskatīja, ka šajā lietā ir izpildītas prasības, kas judikatūrā ir izvirzītas, lai rastos ārpuslīgumiskā atbildība.

Piektais pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesiskuma un tiesiskās drošības principus, jo šajā lietā nav piemērojusi Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 90. pantu, lai gan ir likumīgā spēkā stājies nolēmums, kurā ir noteikts, ka šādi ir jārīkojas.

____________

1     Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).

2     Lieta Komisija/IPK International, C-336/13 P, spriedums, 2015. gada 12. februāris, EU:C:2015:83.

3     Lieta Corus/Komisija, T-171/99, spriedums, 2001. gada 10. oktobris, EU:T:2001:249.

4     Lieta Holcim/Komisija, T-86/03, rīkojums, 2005. gada 4. maijs, EU:T:2005:157.