CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2008. gada 15. decembrī
Lieta F‑34/07
Carina Skareby
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2005. gada novērtējums – Procesuālo noteikumu pārkāpums – Dialoga neesamība par mērķu izvirzīšanu – Vienkāršots ziņojums, kas izveidots par laika posmu no 2005. gada janvāra līdz septembrim – Novērtējuma neesamība – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru K. Skarebī [C. Skareby] būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt karjeras attīstības ziņojumu par laika posmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas viņai esot nodarīti profesionālā, finansiālā un morālā kaitējuma dēļ.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pienākums noteikt sasniedzamos mērķus – Piemērojamība
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana – Vienkāršotais atzinums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
1. No Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 5. punkta ceturtās daļas izriet, ka formālajā dialogā, kas notiek starp vērtētāju un nodarbināto personu katra novērtēšanas gada sākumā, viņiem, ja iespējams, savstarpēji vienojoties, ir jānosaka mērķi, kas nodarbinātajai personai ir jāsasniedz gadā, kad notiek šis dialogs. Tādējādi šī formālā dialoga nozīme ir acīmredzama minētajos vispārīgajos īstenošanas noteikumos paredzētajā situācijā, kad novērtētājs vienpusēji ierosina mērķus, kas nodarbinātajai personai ir jāsasniedz savā darbā, jo šāds dialogs tāpēc ieinteresētajai personai dod iespēju apspriest minētos mērķus un paust savu viedokli, lai panāktu savstarpēju vienošanos par to saturu.
Savukārt tas ir citādi gadījumā, ja tieši nodarbinātā persona pēc novērtētāja lūguma pati nosaka savus mērķus, ko novērtētājs vēlāk akceptē ar savu parakstu. Tādā gadījumā starp novērtētāju un nodarbināto personu faktiski pastāv vienošanās par sasniedzamajiem mērķiem un tāpēc formāls dialogs, lai panāktu šādu vienošanos, vairs nav vajadzīgs, kaut gan ir vēlams tiktāl, ciktāl tas ietilpst novērtētāja vadības uzdevumos.
Procesuālo noteikumu, it īpaši noteikumu par karjeras attīstības ziņojumu izveidošanu, pārkāpumi ir nopietni pārkāpumi, kas var negatīvi ietekmēt šāda ziņojuma spēkā esamību, ja ierēdnis pierāda, ka minētā ziņojuma saturs būtu varējis būt citādāks, ja šādi pārkāpumi nebūtu pieļauti.
(skat. 34., 36., 37. un 40. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 9. marts, T‑212/97 Hubert/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑185. lpp., 53. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 7. maijs, F‑36/07 Lebedef/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 57. punkts.
2. Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 4. panta 3. punktā gadījumā, ja novērtējamā gada laikā ir mainījies novērtētājs, novērtētājam, kas aiziet no darba, ir jāizstrādā vienkāršots ziņojums, kas tiek ietverts karjeras attīstības ziņojumā un attiecas tikai uz sniegumu, spējām un uzvedību dienestā noteiktā daļā no perioda, uz kuru attiecas ziņojums. Šis vienkāršotais ziņojums, kurā nav norādīta atzīme, ir jāpaziņo nodarbinātajai personai, kura var pievienot savas piezīmes tam speciāli paredzētā daļā. Šī ziņojuma mērķis ir sniegt novērtētājam informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu uzdevumus, ko novērtētā persona ir veikusi šajā noteiktajā novērtējuma perioda daļā.
Tas, ka vienkāršotā ziņojuma novērtētājs, kas ir bijis arī iepriekšējā karjeras attīstības ziņojuma novērtētājs, vienkāršotajā ziņojumā ir gandrīz pilnībā atkārtojis minētajā karjeras attīstības ziņojumā ietvertos vērtējumus it īpaši attiecībā uz novērtētā ierēdņa sniegumu, spējām un uzvedību dienestā, automātiski nepierāda to, ka viņš nav veicis ierēdņa novērtēšanu, jo novērtētājs ir varējis vienkārši konstatēt un nolemt, ka ierēdnim pārskata periodā ir bijušas tādas pašas spējas, sniegums un uzvedība tajā pašā dienestā.
(skat. 58. un 61. punktu)
Atsauce:
Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑28/06 Sequeira Wandschneider/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 48. punkts.
3. Novērtētājiem ir liela rīcības brīvība attiecībā uz personu, kuras tiem ir jānovērtē, darba novērtējumu, jo novērtējuma ziņojumā vai karjeras attīstības ziņojumā viņi pauž brīvi formulētu personīgo viedokli. Tāpēc Civildienesta tiesa nevar ar savu novērtējumu aizstāt to, ko veikušas personas, kuru pienākumos ir novērtēt novērtējamās personas darbu. Tiesa nepārbauda karjeras attīstības ziņojumos izdarīto ierēdņu vērtējumu, bet gan tikai to, vai nav pieļautas it īpaši acīmredzamas faktiskas kļūdas.
Šajā ziņā, pieņemot, ka karjeras attīstības ziņojuma rakstītāji ir pieļāvuši zināmas kļūdas vai ir minējuši nepamatotus apgalvojumus, iebildums par to, ka minētajā ziņojumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, būtībā attiecas uz vērtējumiem, kuru pamatotību ir iespējams pārbaudīt tikai ļoti ierobežotā apmērā.
(skat. 69. un 71. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑63/89 Latham/Komisija, Recueil, II‑19. lpp., 19. punkts; 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 25. un 28. punkts un tajos minētā judikatūra; 2006. gada 13. jūlijs, T‑285/04 Andrieu/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑161. un II‑A‑2‑775. lpp., 99. punkts.