EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2014. gada 11. decembrī
Lieta F‑31/14
Philippe Colart u.c.
pret
Eiropas Parlamentu
Civildienests – Personāla pārstāvība – Personāla komiteja – Personāla komitejas vēlēšanas – Tiesiskais regulējums par personāla pārstāvību Eiropas Parlamentā – Vēlēšanu komisijas kompetence – Sūdzību izskatīšanas procedūra vēlēšanu komisijā – Vēlēšanu rezultātu publicēšana – Vēlēšanu komisijā iesniegta sūdzība – Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts – Iepriekšējas sūdzības neiesniegšana iecēlējinstitūcijā – Tieša vēršanās Vispārējā tiesā – Nepieņemamība
Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru P.Colart un citi prasītāji, kuru uzvārdi ir norādīti pielikumā, lūdz atcelt Eiropas Parlamenta personāla komitejas vēlēšanu rezultātus, kurus vēlēšanu komisija publicēja un izziņoja 2013. gada 28. novembrī un kurus šī komisija apstiprināja pēc viņu sūdzības noraidīšanas
Nolēmums Prasību noraidīt kā nepieņemamu. P. Colart un pārējie prasītāji, kuru uzvārdi ir minēti pielikumā, sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Parlaments sedz pats savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Personāla komiteja – Vēlēšanas – Savienības tiesas kompetence – Robežas
(LESD 270. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla komiteja – Vēlēšanas – Tiesiskums – Iestāžu pienākums nodrošināt vēlēšanu darbību tiesiskumu – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 9. panta 2. punkts, 90. un 91. pants)
3. Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Iecēlējinstitūcijas lēmums, kura mērķis ir nodrošināt vēlēšanas bez pārkāpumiem un tam sekojošu iestādes personāla pārstāvju struktūrvienības sastādīšanu – Iekļaušana – Nosacījumi
(LESD 270. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
4. Ierēdņu celta prasība – Personāla komiteja – Vēlēšanas – Vēlēšanu komisijas lēmums – Prasība pret attiecīgo iestādi bez ar Civildienesta noteikumiem saderīgas pirmstiesas procedūras – Nepieņemamība
(LESD 270. pants; Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un II pielikuma 1. panta otrā daļa)
5. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Maksāšanas pienākums – Taisnīguma prasību ņemšana vērā – Lietas dalībnieka, kuram spriedums ir labvēlīgs, pienākums segt daļu no tiesāšanās izdevumiem
(Civildienesta tiesas reglamenta 101. pants un 102. panta 2. punkts).
1. Vēlēšanu strīdos tiesā it īpaši saistībā ar personāla komiteju vēlēšanām Savienības tiesa ir kompetenta lemt, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu vispārējām normām par ierēdņu prasībām, kas celtas atbilstoši LESD 270. pantam. Šo pārbaudi tiesā veic prasībās, kuras vērstas pret konkrētu iestādi un kuru priekšmets ir iecēlējinstitūcijas darbības vai bezdarbība, kas ļauj īstenot tās šajā jomā veicamo administratīvo kontroli.
Tomēr Savienības tiesai ir kompetence tikai attiecībā uz šīs iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem nelabvēlīgajiem lēmumiem. It īpaši tiesvedībās par vēlēšanām saistībā ar personāla komitejas iecelšanu civildienesta noteikumos noteiktas vai nenoteiktas struktūrvienības, kurai nav deleģējuma no iecēlējinstitūcijas, piemēram, personāla komitejas, vēlēšanu biroja vai vēlēšanu komisijas pieņemtie tiesību akti principā nav dokumenti, kurus izdod pati iecēlējinstitūcija, un tādēļ tos var apstrīdēt ar atsevišķu prasību Savienības tiesā.
Faktiski, pārbaudot tiesā iecēlējinstitūcijas darbības vai bezdarbību saistībā ar tās pienākumu nodrošināt vēlēšanu tiesiskumu, Savienības tiesai, ņemot vērā vēlāku tiesību aktu, kas veido vēlēšanu organizatoriskās darbības, saskaņotību un sarežģīto procesu, kurā tie tiek pieņemti, tikai pakārtotā veidā var lūgt pārbaudīt, vai vēlēšanu komisijas pieņemtie tiesību akti, kas ir cieši saistīti ar iecēlējinstitūcijas izdoto apstrīdēto lēmumu, ir, iespējams, prettiesiski. Šādas pārbaudes priekšnoteikums tomēr ir, ka pastāv šīs iecēlējinstitūcijas lēmums.
(skat. 41., 46. un 47. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedumi de Dapper u.c./Parlaments, 54/75, EU:C:1976:127, 8. un 24. punkts; Venus un Obert/Komisija un Padome, 783/79 un 786/79, EU:C:1981:245, 22. punkts; Diezler u.c./EESK, 146/85 un 431/85, EU:C:1987:457, 5. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedumi Grynberg un Hall/Komisija, T‑534/93, EU:T:1994:86, 20. punkts; Marx Esser un del Amo Martinez/Parlaments, T‑182/94, EU:T:1996:130, 37. punkts; Chew/Komisija, T‑28/96, EU:T:1997:97, 20. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedums Milella un Campanella/Komisija, F‑71/05, EU:F:2007:184, 42. un 43. punkts.
2. Savienības iestādēm ir pienākums nodrošināt saviem ierēdņiem iespēju brīvi iecelt savus pārstāvjus, ievērojot noteiktās normas. Tātad tām ir pienākums brīdināt vai aizliegt acīmredzamus to struktūrvienību pārkāpumus, kurām ir uzticēts organizēt, piemēram, personāla komitejas vēlēšanas, vai vēlēšanu komisijas pārkāpumus.
Šajā ziņā, pirmkārt, administrācijai var būt pienākums pieņemt obligāta rakstura lēmumus, un, otrkārt, katrā ziņā tai ir pienākums lemt par sūdzībām, kas par šo jautājumu var tikt iesniegtas atbilstoši procedūrām Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā.
Administrācijas īstenotā kontrole vēlēšanu jomā nav ierobežota tikai līdz tiesībām iejaukties situācijās, kad civildienesta noteikumos noteiktās vai administratīvās struktūrvienības, kurām ir uzticēts organizēt vēlēšanas, jau ir pārkāpušas ar vēlēšanām saistītās tiesību normas, vai konkrēti draud tās neievērot. Tieši pretēji, iestādēm ir tiesības iejaukties pēc savas iniciatīvas, ieskaitot preventīvā veidā, gadījumā, kad tām radušās šaubas par vēlēšanu tiesiskumu.
(skat. 42.–44. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedums de Dapper u.c./Parlaments, EU:C:1976:127, 22. un 23. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedums Maindiaux u.c./EESK, T‑28/89, EU:T:1990:18, 32. un 71. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedums Milella un Campanella/Komisija, EU:F:2007:184, 71. punkts.
3. Tiesību akti, kas pieņemti, pildot visām Savienības iestādēm noteikto pienākumu nodrošināt personāla pārstāvības organizāciju vēlēšanu un sekojošo šo organizāciju sastādīšanas tiesiskumu, ir šīs iestādes lēmumi, par kuriem ierēdņi un darbinieki var iesniegt tiešu sūdzību iecēlējinstitūcijā, un viņiem nav pienākuma ievērot Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā noteikto procedūru un pirms tam lūgt iecēlējinstitūciju pieņemt lēmumu attiecībā uz viņiem.
Savienības tiesa arī atzīst iespēju rīkoties tieši, iesniedzot sūdzību atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, pat tad, ja iecēlējinstitūcija vēl nav pieņēmusi tiešu vai netiešu lēmumu nepārbaudīt lēmuma, ko izdevusi vēlēšanas organizējošā struktūrvienība, tiesiskumu, ar nosacījumu, ka šādā sūdzībā ieinteresētā persona precizē pasākumus, kuri noteikti Civildienesta noteikumos un kurus iecēlējinstitūcija esot izlēmusi neveikt.
Vēlēšanu strīdu tiesā jomā saistībā ar Savienības iestāžu personāla komiteju nozīmēšanu jebkurā gadījumā, lai varētu celt prasību atbilstoši LESD 270. pantam un Civildienesta noteikumu 91. pantam, ir nepieciešams iesniegt iepriekšēju sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. Punktu.
(skat. 49.–51. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedumi de Dapper u.c./Parlaments, EU:C:1976:127, 23. punkts; Diezler u.c./EESK, EU:C:1987:457, 7. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedums White/Komisija, T‑65/91, EU:T:1994:3, 91. un 92. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedums Milella un Campanella/Komisija, EU:F:2007:184, 54. punkts, un rīkojums Klar et Fernandez Fernandez/Komisija, F‑114/13, EU:F:2014:192, 58. un 59. punkts, par ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesā tiek izskatīta apelācijas sūdzība, lieta T‑665/14 P.
4. Nav pieņemama prasība pret Savienības iestādi, kas attiecas uz vēlēšanu komisijas paziņoto personāla komitejas vēlēšanu rezultātu tiesiskumu un nevis uz iecēlējinstitūcijas lēmumu.
Gadījumā, kad minētā komisija noraida prasītāja sūdzību par tās pašas normu pamatu, šajā stadijā var vērsties pie šīs iecēlējinstitūcijas ar lūgumu pieņemt lēmumu par ieņemamo nostāju attiecībā uz vēlēšanu tiesiskumu, proti, lai tā atceļ šo vēlēšanu rezultātus, un tieša vai netieša atteikuma gadījumā iesniegt sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Prasītājs var arī tieši iesniegt sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē šajā iecēlējinstitūcijā.
Šajā sakarā arī vēlēšanu jomā pienākums pirms prasības saskaņā ar LESD 270. pantu celšanas iesniegt sūdzību par iecēlējinstitūcijas darbībām vai bezdarbību tās pienākuma pārbaudīt personāla komitejas vēlēšanas ietvaros nevar izzust tādēļ, ka struktūrvienība, šajā gadījumā – vēlēšanu komisija, atbilstoši personāla komitejas un pašas institūcijas personāla pieņemtajam dokumentam ir kompetenta pieņemt lēmumus par sūdzībām saistībā ar vēlēšanu norisi un šo vēlēšanu rezultātiem.
Pirmkārt, ierēdņu pilnsapulcei un Civildienesta noteikumos noteiktām struktūrvienībām, kā, piemēram, personāla komitejai, nav kompetences, nosakot personāla komitejas ievēlēšanas nosacījumus, kuri tai jāpieņem, atkāpties no skaidras Civildienesta noteikumu normas, šajā gadījumā no Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta.
Otrkārt, vēlēšanu komisijas lēmums ir tikai apstiprinošs lēmums vai, ja nepieciešams, par vēlēšanu rezultātiem informējošs lēmums. Šajā gadījumā Civildienesta tiesai nav kompetences tieši, neesot atbildētājas iestādes iecēlējinstitūcijas lēmumam, lemt par vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu.
Savukārt attiecībā uz šīs iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru tiek izskatīta sūdzība vēlēšanu jomā, kas iesniegta atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, šāds lēmums ir, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus un tās pienākumu nodrošināt saviem ierēdņiem un darbiniekiem iespēju brīvi iecelt savus pārstāvjus, ievērojot noteiktās normas, iecēlējinstitūcijas izvēle rīkoties vai atturēties no rīcības vēlēšanu procesā. Šādā situācijā vēlēšanu jomā Civildienesta tiesai ir kompetence pārbaudīt iecēlējinstitūcijas lēmuma tiesiskumu, tostarp, lai noteiktu, vai šī iecēlējinstitūcija ir atturējusies veikt Civildienesta noteikumos noteiktos pasākumus Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta pirmās daļas izpratnē.
(skat. 54., 57. un 60.–63. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedums de Dapper u.c./Parlaments, EU:C:1976:127, 28. un 29. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedumi Maindiaux u.c./EESK, EU:T:1990:18, 45. punkts; Grynberg un Hall/Komisija, EU:T:1994:86, 23. punkts; Schneider/Komisija, T‑54/92, EU:T:1994:283, 19. punkts; Marx Esser un del Amo Martinez/Parlaments, EU:T:1996:130, 17.–22. un 33. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedums Loukakis u.c./Parlaments, F‑82/11, EU:F:2013:139, 25., 29. un 46. punkts.
5. Jāpiemēro Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts par iespēju lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir labvēlīgs, piespriest segt savus tiesāšanās izdevumus pašam un atlīdzināt pretējās puses tiesāšanās izdevumus, ja apstrīdēto iekšējo normu teksts varēja ļaut domāt, ka tieša prasība Savienības tiesā būtu bijusi pieņemama, un ja attiecīga iestāde atzīst, ka pastāv neskaidrības, bet atsakās iejaukties, lai šo tekstu grozītu.
(skat. 67. un 68. punktu)