Language of document : ECLI:EU:C:2016:689

Lieta C‑484/14

Tobias Mc Fadden

pret

Sony Music Entertainment Germany GmbH

(Landgericht München I lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Informācijas sabiedrība – Pakalpojumu brīva aprite – Profesionāls bezvadu lokālais tīkls (WLAN) – Nodošana brīvā sabiedrības rīcībā – Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība – Vienkārša pārraidīšana – Direktīva 2000/31/EK – 12. pants – Atbildības ierobežošana – Nezināms šī tīkla lietotājs – Aizsargāta darba tiesību īpašnieka tiesību pārkāpums – Tīkla nodrošināšanas pienākums – Komersanta civiltiesiskā atbildība

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 15. septembra spriedums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31 – Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana – Jēdziens – Komunikāciju tīkla pārvaldītāja sniegti pakalpojumi, kurus tas bezmaksas nodod sabiedrības rīcībā, lai reklamētu šī pārvaldītāja pārdotās preces vai sniegtos pakalpojumus – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34 1. panta 2. punkts un Direktīvas 2000/31 2. panta a) punkts un 12. panta 1. punkts)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31 – Pakalpojumu sniedzēju atbrīvošana no atbildības, ja tie nodrošina piekļuvi komunikāciju tīklam – Nodrošināšanas jēdziens – Nodošanas sabiedrības rīcībā pietiekamais raksturs – Papildu prasības par līgumisko attiecību pastāvēšanu starp pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju un reklāmas pasākumu veikšanu – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkts un 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31 – Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība – Atkāpes, kuras piemēro pārraides, glabāšanas un izvietošanas darbībām – Citas prasības pakalpojumu sniedzējam, kurš nodrošina piekļuvi komunikāciju tīklam – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 2. panta b) punkts un 12. panta 1. punkts)

4.        Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31 – Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība – Atkāpes, kuras piemēro pārraides, glabāšanas un izvietošanas darbībām – Apjoms – Aizsargāta darba tiesību īpašnieka tiesību pārkāpums, ko pieļauj trešā persona – Izslēgšana – Šādu īpašnieku tiesības pieprasīt aizliegt pārkāpuma turpināšanu, ja valsts tiesas pieņem tiesas rīkojumu šajā ziņā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkts)

5.        Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31 – Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība – Atkāpes, kuras piemēro pārraides, glabāšanas un izvietošanas darbībām – Tiesas rīkojums, ar kuru piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzējam tiek noteikts pienākums nepieļaut, ka trešās personas, izmantojot pieslēgumu internetam, nodod sabiedrības rīcībā ar autortiesībām aizsargātu darbu vai tā daļas – Pieļaujamība – Pārbaude valsts tiesā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 12. panta 1. un 3. punkts, Direktīvas 2000/29 un 2004/48)

1.        Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū 12. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. panta a) punktu un Direktīvas 98/34, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kas grozīta ar Direktīvu 98/48, 1. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumi, kurus nodrošina komunikāciju tīkla pārvaldītājs, tos bez maksas nododot sabiedrības rīcībā, ir “informācijas sabiedrības pakalpojums” šīs pirmās tiesību normas izpratnē, ja attiecīgais pakalpojumu sniedzējs tos sniedz, lai reklamētu šī pakalpojumu sniedzēja pārdotās preces vai sniegtos pakalpojumus.

Šajā ziņā, pirmkārt, no Direktīvas 98/48, ar kuru grozīta Direktīva 98/34, preambulas 2. un 19. apsvēruma, un, otrkārt, no Direktīvas 98/34 1. panta 2. punkta izriet, ka Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punktā norādītie informācijas sabiedrības pakalpojumi ir tikai pakalpojumi, kurus parasti sniedz par atlīdzību. Tomēr no tā nevar secināt, ka saimnieciska rakstura pakalpojumi, kas tiek sniegti bez maksas, nekad nevarētu būt “informācijas sabiedrības pakalpojums” Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkta izpratnē. Atlīdzību par pakalpojumu, kuru ir sniedzis pakalpojumu sniedzējs savas saimnieciskās darbības ietvaros, ne vienmēr maksā persona, kas to saņem. Tā tas it īpaši ir tad, ja bezmaksas pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzējs, lai reklamētu tā pārdotās preces vai sniegtos pakalpojumus, jo šīs darbības izmaksas tādējādi ir iekļautas šo preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas cenā.

(sal. ar 37.–39., 41.–43. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai šajā tiesību normā norādīto pakalpojumu, sniedzot piekļuvi komunikāciju tīklam, varētu uzskatīt par sniegtu, šī piekļuve nevar pārsniegt tehniskās, automātiskās un pasīvās rīcības ietvaru, kas nodrošina pieprasītās informācijas pārraidi; nav jāizpilda nekādas papildu prasības.

Pirmkārt, no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka pakalpojumu sniegšanai ir jāiekļauj informācijas pārraide komunikāciju tīklā un, otrkārt, no šīs direktīvas preambulas 42. apsvēruma izriet, ka “vienkāršās līnijas” darbībai ir tikai tehnisks, automātisks un pasīvs raksturs. Turklāt ne no citiem Direktīvas 2000/31 noteikumiem, ne tās mērķiem neizriet, ka piekļuves komunikāciju tīklam nodrošināšanai būtu jāatbilst papildu prasībām, piemēram, līgumisko attiecību pastāvēšanai starp šī pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju, vai ka pēdējam minētajam būtu jāizmanto reklāmas pasākumi minēto pakalpojumu reklamēšanai.

Visbeidzot, šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums pēc analoģijas nav piemērojams minētajam 12. panta 1. punktam. Šajās tiesību normās paredzētie izņēmumi no atbildības ir pakļauti dažādiem piemērošanas nosacījumiem atkarībā no attiecīgās darbības veida. Konkrētāk, Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, lai interneta vietņu uzglabātāji varētu izmantot izņēmumu no atbildības, tiem ir jārīkojas nekavējoties, tiklīdz tie uzzina par nelikumīgu informāciju, lai to izņemtu vai piekļuvi tai padarītu par neiespējamu, savukārt minētās direktīvas 12. panta 1. punktā izņēmumam no atbildības, kas tajā paredzēta attiecībā uz piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzējiem, nav paredzēts šāds nosacījums.

(sal. ar 46.–48., 50., 54., 57.–59., 64. un 65. punktu un rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu)

3.        Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū 12. panta 1. punkta pirmā teikuma daļa, lasot kopā ar šīs direktīvas 2. panta b) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nepastāv citas prasības, kas nav minētas šajā tiesību normā, kas būtu jāizpilda pakalpojumu sniedzējam, kurš nodrošina piekļuvi komunikāciju tīklam.

(sal. ar 71. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

4.        Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka persona, kurai ir nodarīts kaitējums, pārkāpjot tās tiesības uz mākslas darbu, var pieprasīt piekļuves sniedzējam segt zaudējumus, pamatojoties uz to, ka trešās personas izmantoja kādu no šiem pieslēgumiem, lai pārkāptu tās tiesības, kā arī atlīdzināt brīdinājuma izmaksas un tiesāšanās izdevumus, kas tai ir radušies, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību. Turpretī šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tas, ka šī persona lūgumu aizliegt šī pārkāpuma turpināšanu, kā arī atlīdzināt brīdinājuma izmaksas un tiesāšanās izdevumus vērš pret piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzēju, kura pakalpojumi ir izmantoti šī pārkāpuma veikšanai, ja šīs prasības nolūks ir panākt, lai valsts iestāde vai valsts tiesa izdotu rīkojumu, aizliedzot šim pakalpojumu sniedzējam turpināt minēto pārkāpumu, vai arī tā ir iesniegta pēc šī rīkojuma izdošanas.

(sal. ar 79. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)

5.        Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū 12. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 12. panta 3. punktu, ir jāinterpretē, ņemot vērā prasības, kas izriet no pamattiesību aizsardzības, kā arī Direktīvā 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā un Direktīvā 2004/48 par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu paredzētajiem noteikumiem, tādējādi, ka tam principā nav pretrunā pamatlietā aplūkotā rīkojuma izdošana, ar kuru tiek pieprasīts, lai piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzējs, kurš ļauj sabiedrībai pieslēgties internetam, neļautu trešajām personām nodot sabiedrības rīcībā, izmantojot šo pieslēgumu internetam, konkrētu mākslas darbu vai tā daļas, kuras aizsargā autortiesības, tiešsaistes apmaiņas platformās (peer-to-peer), pretējā gadījumā nosakot naudas sodu, ja šī pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir vairāki tehniskie pasākumi, kurus tas var veikt šī rīkojuma izpildei, pat ja tā rīcībā ir tikai viens pasākums, nodrošinot interneta pieslēgumu ar paroli, ciktāl šī tīkla lietotājiem būtu pienākums atklāt savu identitāti, lai tie varētu iegūt pieprasīto paroli, un tādējādi tie nevar darboties anonīmi, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Šajā ziņā, ciktāl, pirmkārt, ar šādu rīkojumu šim piekļuves nodrošinātājam tiek noteikti ierobežojumi, kas var ietekmēt tā saimniecisko darbību un, otrkārt, ciktāl tas var ierobežot brīvību piekļūt internetam, kāda ir šī pakalpojuma saņēmējiem, tas aizskar piekļuves internetam pakalpojumu sniedzēja tiesības uz darījumdarbības brīvību, kas ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantu, kā arī šī pakalpojuma saņēmēju tiesības uz informāciju, kuru aizsardzību nodrošina Hartas 11. pants. Ja runa ir par vairākām Savienības tiesībās aizsargātām pamattiesībām, valsts iestādēm vai attiecīgajai valsts tiesai ir jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp šīm tiesībām.

Gadījumā, kad rīkojuma adresāts praktiski var veikt tikai trīs pasākumus, proti, pārbaudīt informāciju, kas tiek pārraidīta, izmantojot pieslēgumu internetam, pārtraukt šo pieslēgumu vai to nodrošināt, izmantojot paroli, pirmkārt, visas pārraidītās informācijas uzraudzība ir jāizslēdz jau pašā sākumā, jo tā ir pretrunā Direktīvas 2000/31 15. panta 1. punktam, kurā ir aizliegts piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzējiem noteikt vispārēju pienākumu pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida.

Otrkārt, attiecībā uz pasākumu, ar kuru pilnībā tiktu pārtraukts pieslēgums internetam, tā īstenošana radītu būtisku apdraudējumu personas, kura, lai arī tikai pakārtoti, veic saimniecisko darbību, sniedzot piekļuvi internetam, darījumdarbības brīvībai, lai novērstu ierobežotu autortiesību pārkāpumu, tai faktiski pilnībā aizliedzot veikt šo darbību, neparedzot tādu pasākumu veikšanu, kas būtu mazāk kaitējoši šai brīvībai. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka ar šādu pasākumu netiek ievērota prasība par atbilstoša līdzsvara nodrošināšanu starp pamattiesībām, kuras ir jāsaskaņo.

Treškārt, attiecībā uz pasākumu, nodrošinot interneta pieslēgumu ar paroli, lai gan tas var ierobežot gan piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojuma sniedzēja darījumdarbības brīvību, gan šī pakalpojuma saņēmēju tiesības uz informācijas brīvību, vispirms, tas neapdraud piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzēja darījumdarbības brīvības būtisko saturu, ciktāl tas nozīmē, ka tam tikai ļoti ierobežotā veidā būtu jāpielāgo viens no šī pakalpojumu sniedzēja darbības īstenošanas tehniskajiem regulējumiem.

Turklāt nešķiet, ka šāds pasākums, kas izpaustos kā pieslēguma internetam nodrošinājums, būtu tāds, ar kuru netiktu ievērots piekļuves interneta tīklam pakalpojuma saņēmēju tiesību uz informācijas brīvību būtiskais saturs, ciktāl ar to no pēdējiem minētajiem tiek tikai pieprasīts, lai tie pieprasītu noteikt paroli, turklāt ņemot vērā, ka šis pieslēgums ir tikai viens no vairākiem piekļuves internetam veidiem.

Papildus, lai gan rīkojuma adresāta veiktajiem pasākumiem ir jābūt skaidram mērķim, tomēr nešķiet, ka piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzēja veiktais pasākums, nodrošinot pieslēgumu šim interneta tīklam, varētu ietekmēt iespējas, kādas ir šiem interneta izmantotājiem, kuri izmanto šī nodrošinātāja pakalpojumus, likumīgi piekļūt informācijai, ja viņš nekādā veidā nebloķē interneta vietni.

Vēl arī pasākumiem, kurus ir veicis tiesas rīkojuma adresāts, to izpildot, ir jābūt pietiekami efektīviem, lai nodrošinātu attiecīgo pamattiesību efektīvu aizsardzību, t.i., to sekām ir jābūt tādām, ka tiek novērsta vai vismaz padarīta grūti realizējama neatļauta iepazīšanās ar aizsargātajiem objektiem un interneta lietotāji, kam ir piekļuve šī rīkojuma adresāta pakalpojumiem, nopietni tiek atturēti no iepazīšanās ar šiem objektiem, kas nodoti to rīcībā, pārkāpjot minētās pamattiesības. Pasākums, nodrošinot pieslēgumu internetam, izmantojot paroli, var atturēt šī pieslēguma lietotājus no autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanas, ja šiem lietotājiem būtu pienākums atklāt savu identitāti, lai iegūtu pieprasīto paroli, un tādējādi tie nevarētu darboties anonīmi, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Nepastāvot citiem iesniedzējtiesas norādītajiem pasākumiem, kas varētu atbilst Savienības tiesībām, ja tiktu uzskatīts, ka piekļuves komunikāciju tīklam nodrošinātājam nav jānodrošina savs pieslēgums internetam, tas nozīmētu, ka tādējādi pamattiesībām uz intelektuālo īpašumu tiktu atņemta jebkāda aizsardzība, kas būtu pretrunā idejai par taisnīgu līdzsvaru. Šādos apstākļos pasākums, kura nolūks ir nodrošināt pieslēgumu internetam, izmantojot paroli, ir jāuzskata par tādu, kas ir nepieciešams efektīvai pamattiesību uz intelektuālā īpašuma aizsardzību nodrošināšanai. No tā izriet, ka pasākums, ar kuru tiek nodrošināts pieslēgums, ir jāuzskata par tādu, kas var nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp, pirmkārt, pamattiesībām uz intelektuālā īpašuma aizsardzību un, otrkārt, pakalpojumu sniedzēja, kurš nodrošina piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumus, tiesībām uz darījumdarbības brīvību, kā arī šī pakalpojuma saņēmēju tiesībām uz informācijas brīvību.

(sal. ar 82., 83., 85., 87.–101. punktu un rezolutīvās daļas 6) punktu)