CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 18. maijā

Lieta F‑66/08

Emile De Smedt u.c.

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Pabalsts par nepārtrauktu dienestu vai darbu maiņās – Pabalsts ierēdnim par esamību pastāvīgas darba gatavības stāvoklī – Civildienesta noteikumu 56.a un 56.b pants

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam un ar kuru E. De Smedt un 20 citi Eiropas Parlamenta ierēdņi lūdz atcelt Parlamenta individuālos lēmumus, kuros tiem ir atteikts piešķirt, pirmkārt, pabalstu, kas ir paredzēts ierēdņiem, kuri ir nodarbināti nepārtrauktā dienestā vai maiņu darbā, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 56.a pantā un uz kuru tiem esot tiesības saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1873/2006, ar kuru groza Regulu (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76, ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt šos pabalstus, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus, otrkārt, pabalstu, kas ir paredzēts ierēdņiem, kuriem vienmēr jābūt pastāvīgas darba gatavības stāvoklī, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 56.b pantā un uz kuru tiem esot tiesības saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1945/2006, ar ko groza Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 495/77, ar kuru nosaka to darbinieku kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt piemaksas par pastāvīgu darba gatavību, kā arī tādu piemaksu piešķiršanas nosacījumus un likmes

Nolēmums      Ierakstīt protokolā, ka prasītāji ir atteikušies no saviem prasījumiem atcelt Parlamenta individuālos lēmumus, ar kuriem viņiem atteikts piešķirt Civildienesta noteikumu 56.b pantā paredzēto pabalstu, kurš paredzēts ierēdņiem par pastāvīgu darba gatavību, atcelšanu. Atcelt Parlamenta individuālos lēmumus prasītājiem nepiešķirt pabalstu, kas ir paredzēts ierēdņiem, kuri ir nodarbināti nepārtrauktā dienestā vai maiņu darbā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 56.a pantu. Parlaments atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Darba apstākļi – Pabalsts par nepārtrauktu dienestu vai darbu maiņās

(Civildienesta noteikumu 56.a pants)

Jāatceļ tādi iestādes individuālie lēmumi, ar kuriem tiek atteikts piešķirt pabalstu, kurš Civildienesta noteikumu 56.a pantā ir paredzēts ierēdņiem, kuri ir nodarbināti “nepārtrauktā dienestā vai maiņu darbā”, ierēdņiem, kas veic šādu darbu saistībā ar telefona centrāles, kurā tie ir nodarbināti, “vajadzību”, lai gan šis darbs ir “regulārs un pastāvīgs” un lai gan šī iestāde, piešķirot šo pabalstu ar vēlāk izdotiem lēmumiem nekā iepriekš minēto lēmumu datums, pati netieši – bet skaidri – ir atzinusi, ka prasītāji atbilst 56.a pantā minētajiem nosacījumiem un ka, visbeidzot, tā nevar atspēkot apgalvojumu, ka viņu darba konkrētie apstākļi palika nemainīgi pirms un pēc to individuālo lēmumu pieņemšanas datuma, ar kuriem viņiem šis pabalsts tika piešķirts.

Šajā ziņā būtu nepareizi apgalvot, ka Civildienesta noteikumu 56.a pants nav piemērojams tādēļ, ka ierēdņu nepārtrauktais dienests vai darbs maiņās neizriet no šīs iestādes formālajiem lēmumiem.

Tāpat tas, ka šie ierēdņi netika nodarbināti virsstundās un tiem ir iknedēļas darba grafiks šīs iestādes parasto darba stundu ietvaros, neliek apšaubīt tiesības uz pabalstu, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 56.a pantā. Šis noteikums nedz izvirza prasību, lai tiktu strādātas virsstundas, nedz arī lai pastāvētu šīs iestādes parastajam darba laikam atbilstošs iknedēļas darba grafiks. Katrā ziņā un ņemot vērā personīgās un ar ģimeni saistītās neērtības, kuras izraisa nepārtrauktā dienesta vai maiņu darba sastādītais iknedēļas darba grafiks, telefona centrālē piemērotā 7,5 stundu atšķirība no parastā iknedēļas darba laika šajā iestādē nav nesaprātīga.

(skat. 21.–23. punktu)