Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 27. jūlijā iesniedza Tribunal du travail francophone de Bruxelles (Beļģija) – L.F./S.C.R.L.
(Lieta C-344/20)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal du travail francophone de Bruxelles
Pamatlietas puses
Prasītāja: L.F.
Atbildētāja: S.C.R.L.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju 1 , 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka reliģija un cita veida pārliecības ietilpst vienā un tajā pašā aizsargātajā kritērijā, vai arī, tieši otrādi, reliģija un cita veida pārliecības ir jāuzskata par atsevišķiem kritērijiem, kuros ietilpst, pirmkārt, reliģija, tostarp ar to saistītā pārliecība, un, otrkārt, cita veida pārliecības?
Gadījumā, ja Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. pants būtu jāinterpretē tādējādi, ka reliģija un cita veida pārliecības ietilpst vienā un tajā pašā aizsargātajā kritērijā, vai tam ir pretrunā tas, ka, balstoties uz šīs pašas direktīvas 8. pantu ar mērķi novērst aizsardzības pret diskrimināciju vājināšanos, valsts tiesa turpina interpretēt tādu valsts tiesību normu kā 2007. gada 10. maija Likuma cīņai ar noteikta veida diskriminācijas veidiem 4. panta 4. punktu tādējādi, ka reliģiskās, filozofiskās un politiskās pārliecības tiek uzskatītas par atšķirīgiem aizsargātiem kritērijiem?
Vai Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts var tikt interpretēts tādējādi, ka uzņēmuma darba iekšējās kārtības noteikumos ietverts noteikums, ar kuru darbiniekiem ir noteikts “nekādā veidā, ne vārdos, ne ar apģērbu, ne citā veidā nepaust savu reliģisko, filozofisko, politisko vai jebkāda cita veida pārliecību”, ir kvalificējams kā tieša diskriminācija, ja no konkrētās šī iekšējā kārtības noteikuma piemērošanas izriet, ka:
a) pret darba ņēmēju, kura vēlas īstenot savu reliģijas brīvību, redzamā veidā valkājot simbolu ar zināmu konotāciju, proti, galvassegu, izturas sliktāk nekā pret citu darba ņēmēju, kurš sevi nepieskaita nevienai reliģijai, nekultivē nekāda veida filozofiskos uzskatus un nav sekotājs kādai politiskai piederībai, un kuram šī iemesla dēļ nav nekāda iemesla nēsāt jebkādus politiskus, filozofiskus vai reliģiskus simbolus?
b) pret darba ņēmēju, kura vēlas īstenot savu reliģijas brīvību, redzamā veidā valkājot simbolu ar zināmu konotāciju, proti, galvassegu, izturas sliktāk nekā pret citu darba ņēmēju, kuram ir jebkāda veida filozofiska vai politiska pārliecība, bet kuram ir mazāk nepieciešams to izrādīt, sabiedrībā nēsājot simbolu ar konotāciju, vai, iespējams, tas nav vispār nepieciešams?
c) pret darba ņēmēju, kura vēlas īstenot savu reliģijas brīvību, redzamā veidā valkājot simbolu ar zināmu konotāciju, proti, galvassegu, izturas sliktāk nekā pret citu darba ņēmēju, kurš pieder pie kādas reliģijas, iespējams, tās pašas, bet kuram ir mazāk nepieciešams to izrādīt, sabiedrībā nēsājot simbolu ar konotāciju, vai, iespējams, tas nav vispār nepieciešams?
d) vadoties no konstatējuma, ka pārliecībai ne obligāti piemīt reliģisks, filozofisks vai politisks raksturs un ka tā var būt pilnīgi cita veida pārliecība (mākslinieciska, estētiska, sportiska, muzikāla u.c.), pret darba ņēmēju, kura vēlas īstenot savu reliģijas brīvību, redzamā veidā valkājot simbolu ar zināmu konotāciju, proti, galvassegu, izturas sliktāk nekā pret citu darba ņēmēju, kuram būtu cita veida pārliecība, kas nav reliģiska, filozofiska vai politiska rakstura, un kurš šo pārliecību izpaustu ar apģērbu?
e) vadoties no principa, ka reliģisko uzskatu paušanas brīvība tās negatīvajā aspektā nozīmē arī to, ka indivīdam nevar likt atklāt ne savu piederību kādai reliģijai, ne savu reliģisko pārliecību, pret darba ņēmēju, kura vēlas īstenot savu reliģijas brīvību, valkājot galvassegu, kas pats par sevi nav viennozīmīgs šīs reliģijas simbols, – ievērojot, ka cita darba ņēmēja varētu izvēlēties valkāt šādu galvassegu, vadoties no estētiskiem, kultūras vai pat veselības apsvērumiem, un ka šī galvassega ne obligāti atšķiras no visparastākā galvas lakata, – izturas sliktāk, nekā pret citu darba ņēmēju, kurš ar vārdiem paustu savu reliģisko, filozofisko vai politisko pārliecību, jo, balstoties uz ECPAK 9. panta 1. punktu, pret darba ņēmēju, kas valkā galvassegu, tiek pieļauts vēl lielāks reliģiskās brīvības aizskārums, jo, – ja vien netiek ļauta brīva vaļa aizspriedumiem, – galvassegas identificēšana ar pārliecību nav acīmredzama, un šāda sasaiste visbiežāk ir iespējama tikai tad, ja galvassegas nēsātāju piespiež šādas rīcības iemeslus atklāt darba devējam?
f) pret darba ņēmēju, kura vēlas īstenot savu reliģijas brīvību, redzamā veidā valkājot simbolu ar zināmu konotāciju, proti, galvassegu, izturas sliktāk nekā pret citu darba ņēmēju, kurš pieder tai pašai reliģiskajai pārliecībai un kurš izvēlētos to atklāt, nēsājot bārdu, kas atšķirībā no pārliecības paušanas ar apģērbu nav tiešā veidā aizliegts darba iekšējās kārtības noteikumos?
____________
1 OV 2000, L 303, 16. lpp.