Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 27. novembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – JA/Skarb Państwa reprezentowany przez Sejm Rzeczypospolitej Polskiej, Senat Rzeczypospolitej Polskiej, Prezes Rady Ministrów, Minister Sprawiedliwości i Minister Finansów
(Lieta C-745/18)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Pamatlietas puses
Prasītājs: JA
Atbildētāja: Skarb Państwa – Sejm Rzeczypospolitej Polskiej, Senat Rzeczypospolitej Polskiej, Prezes Rady Ministrów, Minister Sprawiedliwości, Minister Finansów
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK 1 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 73. pants un 78. panta a) punkts, kā arī iepriekš spēkā esošie Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK 2 (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts un 11. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunkts, ko vērtē Tiesas judikatūrā noteikto dalībvalstu pienākumu izmaksāt atlīdzību vispārējo principu kontekstā (skat. it īpaši Tiesas spriedumus: 1991. gada 19. novembris, C-6/90 un C-9/90, Andrea Francovich un Danila Bonifaci u.c./Itālijas Republika, EU:C:1991:428; 1996. gada 5. marts, apvienotās lietas C-46/93, Brasserie du Pecheur/Vācijas Federatīvā Republika un C-48/93, The Queen/Secretary of State for Transport ex parte Factortame Ltd u.c., EU:C:1996:79), ir jāsaprot tādējādi, ka no 2004. gada 1. maija tie dalībvalstij, kas tajā dienā iestājās Eiropas Savienībā, rada pienākumu pieņemt tiesību normas, kurās maksātnespēja administratoram ir paredzēta atlīdzība, tai pieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par šo atlīdzību?
____________
1 OV 2006, L 348, 1. lpp.
2 OV 1977, L 145, 1. lpp.