Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. decembrī iesniedza M-Sansz Kereskedelmi, Termelő és Szolgáltató Kft. (M-Sansz Kft.) par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 28. septembra rīkojumu lietā T-709/17 M-Sansz/Komisija

(Lieta C-757/18 P)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: M-Sansz Kereskedelmi, Termelő és Szolgáltató Kft. (M-Sansz Kft.) (pārstāvis: L. Ravasz, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzībā M-Sansz Kft. lūdz Tiesu:

Atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 28. septembra rīkojumu lietā T-709/17, M-Sansz/Komisija, spriedumā noraidīt atbildētājas izvirzīto iebildi par nepieņemamību un apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē celto prasību, attiecībā uz Komisijas Lēmumiem SA.29432 [CP 290/2009] un SA.45498 [FC/2016] nospriežot, galvenokārt, ka šie lēmumi, atzīstot valsts atbalstu par saderīgu, nav balstīti uz LESD 107. panta 1. punktu, un, pakārtoti, – ka apstrīdētie lēmumi nav akti, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai būtu juridiski saistoši saistībā ar prasību, kura ar numuru 23.P.25.843/2016 tiek izskatīta Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija), un ka šī iemesla dēļ apelācijas sūdzības iesniedzēja netiek skarta tieši un individuāli, jo tā savu prasību par zaudējumu atlīdzību balsta uz apstākli, ka ar valsts atbalstu ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, nevis LESD 107. panta 3. punkts. Gadījumā, ja, gluži pretēji, apstrīdētie lēmumi ir apelācijas sūdzības iesniedzējai juridiski saistoši akti saistībā ar procedūru, kas ir pamatota ar LESD 107. panta 1. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu apmierināt tās prasību pirmajā instancē, atzīstot, ka apstrīdētie lēmumi nav spēkā tāpēc, ka ar Ungārijas iestāžu piešķirto atbalstu ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts (atcelšana).

Gadījumā, ja Tiesa neuzskatītu par iespējamu lemt par lietas būtību, atcelt iepriekš minēto Vispārējās tiesas rīkojumu un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā pirmajā instancē.

Gadījumā, ja Tiesa pieņemtu lēmumu attiecībā uz pirmajā rindkopā minētajiem prasījumiem, piespriest atbildētājai segt pašai savus tiesāšanās izdevumus pirmajā un otrajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

LESD 263. panta un treknrakstā minētās judikatūras pārkāpums atbilstoši turpmāk norādītajam:

Ungārijas sabiedrības – apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegto sūdzību rezultātā tika ierosinātas procedūras saistībā ar Lēmumiem SA.29432 un SA.45498. Sūdzībās tika apgalvots, ka valsts atbalsts ir prettiesisks un ka ar to tiek īstenota diskriminējoša attieksme pret struktūrām – pie kurām pieder apelācijas sūdzības iesniedzēja – , jo gan uzņēmumi, kas guva priekšrocības, gan tie, kuri tika diskriminēti, Ungārijā darbojas tajā pašā jomā, atrodas tajā pašā Ungārijas rajonā un nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti. Tāpat tajās apgalvots, ka prettiesiskā valsts atbalsta apjoms ir acīmredzami un nelikumīgi augsts. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka šajās procedūrās Komisija nepieņēma lēmumus un katra ziņā – lēmumus, kuriem būtu kādas tiesiskās sekas attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju. Prasības pieteikumā minētajā Ungārijā notiekošajā tiesvedībā (tiesvedība 23.P.25.843/2016, kas norisinās Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa)), apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdza atlīdzināt zaudējumus, ko radījis prettiesiskais valsts atbalsts, un tāpēc šīs lietas iznākums nepārprotami ietekmēs tiesvedībā valsts tiesā pieņemamo nolēmumu. Ir būtiski, ka aktiem, kas juridiski nav Komisijas lēmumi, nav izšķirošas nozīmes saistībā ar tiesvedību valsts tiesā. Ar šiem lēmumiem netika atzīta valsts atbalsta saderība atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam, un tie nav uzskatāmi par juridiskiem aktiem, kas būtu domāti, lai radītu tiesiskās sekas attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja netiek skarta tieši un individuāli, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja savu prasību par zaudējumu atlīdzību balsta uz to, ka ar valsts atbalstu ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, nevis uz apgalvojumu, ka ar to ir pārkāpts LESD 107. panta 3. punkts.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka šajā lietā tā atbilst kritērijam, kas noteikts 1963. gada 15. jūlija spriedumā Plaumann/Komisija (25/62, EU:C:1963:17). Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tā ir pierādījusi, ka tā ir “ieinteresētā persona” LESD 263. panta ceturtās daļas, LESD 108. panta 2. punkta un Padomes Regulas (ES) 2015/1589 1 1. panta h) punkta nozīmē, un ka Tiesa 2011. gada 24. maija spriedumā Komisija/Kronoply un Kronotex (C-83/09 P, EU:C:2011:341) ir atzinusi, ka, lai uzņēmumi tiktu uzskatīti par konkurentiem, nav nepieciešams, lai to darbības jomas būtu identiskas.

Procesuālo tiesību pārkāpums (treknrakstā minēto tiesību normu pārkāpums) atbilstoši turpmāk norādītajam:

Tāpat, ja pielikumā pievienotā tabula un pārējie paskaidrojumi, kas bija vērsti uz to, lai pierādītu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir skarta, Vispārējās tiesas ieskatā nebija pietiekami, tai būtu bijis jāpiemēro Vispārējās tiesas Reglamenta 83. panta 1.–3. punkts, 88. panta 1. punkts, 89. panta 1. punkts, 2. punkta a)–c) apakšpunkts, 3. punkta a) un d) apakšpunkts un 4. punkts un 92. panta 1. punkts, un jāpieprasa apelācijas sūdzības iesniedzējai informācija vai jāvēršas pie tās ar aicinājumu saistībā ar to. Pārkāpums notika tāpēc, ka Vispārējā tiesa nerīkojās pēc savas ierosmes. Tāpat Sargentini ziņojumā, kurā arī aplūkots attiecīgais laikposms, ir izteikti pārmetumi Ungārijai saistībā ar tiesiskas valsts vērtību ievērošanu, tostarp tiesiskas valsts ekonomiskajā aspektā (skat. 12., 13., 22. un 23. punktu).

____________

1 Padomes Regula (Es) Nr. 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).