Language of document : ECLI:EU:F:2008:55

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 8. maijā

Lieta F‑6/07

Risto Suvikas

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Procesa jautājumi – Konfidenciāli dokumenti – Nelikumīgi iegūti dokumenti – Dokumentu izņemšana – Pieņemšana darbā – Amata vakance – Kandidatūras prettiesiska noraidīšana – Atcelšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Iespējas tikt pieņemtam darbā zaudēšana – Novērtēšana ex aequo et bono

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru R. Suvikass [R. Suvikas] cita starpā lūdz, pirmkārt, atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus Padomes vārdā, 2006. gada 20. februāra lēmumu, ar kuru pagaidu darbinieku atlases procedūras Padome/B/024 beigās ir atteikts prasītāju iekļaut labāko kandidātu sarakstā, un, otrkārt, atlīdzināt atbilstoši viņam it kā nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.

Nolēmums: Prasītāja prasības pieteikuma A 14 līdz A 16 pielikumā iesniegtos dokumentus izņemt no lietas materiāliem. Atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2006. gada 20. februāra lēmumu, ar kuru pagaidu darbinieku atlases procedūras Padome/B/024 beigās ir atteikts prasītāju iekļaut labāko kandidātu sarakstā. Piespriest Padomei pārskaitīt prasītājam EUR 20 000 viņa ciestā materiālā kaitējuma atlīdzināšanai. Pārējā daļā prasību noraidīt. Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Procesuālo dokumentu pieņemamība – Novērtēšana dokumenta iesniegšanas brīdī – Pieteikums izskatīt procesa jautājumu – Pieņemamība jebkurā procesa stadijā

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 114. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 78. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sēžu aizklātums – Apjoms

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Tiesvedība – Atlases padomdevējas komitejas rīcības brīvība – Robežas – Paziņojumā par vakanci izvirzīto nosacījumu ievērošana

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Tiesvedība – Nopelnu vērtējums

5.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Tiesvedība – Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, rīcības brīvība – Robežas – Paziņojumā par pieņemšanu darbā izvirzīto nosacījumu un procesuālo tiesību normu, kas pieņemtas rīcības brīvības īstenošanai, ievērošana

6.      Ierēdņi – Prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

7.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Iespēja pēc pašas ierosmes piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt zaudējumus

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

8.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Materiālo zaudējumu atlīdzība, kas saistīta ar iespējas zaudēšanu, kas izriet no prettiesiskas kandidatūras noraidīšanas

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunkts)

9.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdētā nelikumīgā akta atcelšana – Pienācīga atlīdzība par morālo kaitējumu

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Lai arī Civildienesta tiesas Reglamenta 78. pantā paredzētā norma, saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa, kurā iesniegts pieteikums lemt par procesa jautājumu, var izskatīt to, izdodot motivētu rīkojumu, vai atlikt lēmuma pieņemšanu līdz galīgajam spriedumam, ir procesuālo tiesību norma, kas no tās spēkā stāšanās brīža ir piemērojama visām Civildienesta tiesā izskatāmajām prāvām, tas tā nav attiecībā uz normām, pamatojoties uz kurām Civildienesta tiesa, piemērojot šo pantu, var lemt par šī procesa jautājuma pieņemamību un kuras tiktāl, ciktāl tās nosaka pieteikuma lemt par procesa jautājumu pieņemamību, var būt tikai tās, kas piemērojamas minētā pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Attiecībā uz pieteikumu lemt par procesa jautājumu, kas iesniegts pirms Civildienesta tiesas Reglamenta spēkā stāšanās brīža, normas, kurās paredzēti procesa jautājuma pieņemamībai piemērojamie nosacījumi, ir tās, uz kurām bija atsauce Pirmās instances tiesas Reglamenta 114. pantā, kas Civildienesta tiesai piemērojamas mutatis mutandis. Minētais 114. pants ir norma, kura Pirmās instances tiesas Reglamentā atbilst [Civildienesta tiesas] Reglamenta 78. pantam. Līdz ar to tādā gadījumā ir jāpiemēro minētā [Civildienesta tiesas] Reglamenta 78. panta procesuālo tiesību norma, no vienas puses, un pieņemamības normas, uz kurām bija atsauce Pirmās instances tiesas Reglamenta 114. pantā, no otras puses.

Tā kā procesa jautājums, kurš ir jānošķir no iebildes par nepieņemamību, var tikt iesniegts jebkurā procesa stadijā, pieteikumu par to, lai tiktu lemts par šādu procesa jautājumu, ir jāvar formulēt jebkurā procesa stadijā.

(skat. 49.–51. un 54. punktu)

2.      Konkursa atlases komisijas sēžu aizklātuma princips tika ieviests, lai nodrošinātu konkursu atlases komisiju neatkarību un to sēžu objektivitāti, un tā mērķis ir arī aizsargāt kandidātu likumīgās intereses, lai vērtējums attiecībā uz to kompetencēm un īpašībām netiktu publiskots. Līdz ar to šī principa ievērošana nepieļauj, ka tiek atklāta atlases komisiju locekļu paustā nostāja un ka tiek minēta informācija par atlases komisijas veikto personiska vai salīdzinoša rakstura vērtējumu attiecībā uz kandidātiem.

Tomēr, lai gan uz atlases komitejas vai dažu tās locekļu veiktajiem salīdzinoša rakstura vērtējumiem principā attiecas minētās komitejas sēžu aizklātums, tas tā nav saistībā ar dokumentiem, kas iesniegti atlases procedūras ietvaros un kuri kopumā nav, tā teikt, atlases padomdevējas komitejas sēžu daļa, bet ir kāda komitejas locekļa personīgās iniciatīvas rezultāts. Šiem dokumentiem nav obligāti tāds pats slepenības līmenis kā tiem, kas ir saistīti ar atlases komitejas salīdzinoša rakstura vērtējumiem un kas aizliedz to iesniegšanu Civildienesta tiesā. Šādu dokumentu saņemšanas likumība vai nelikumība līdz ar to ir vērā ņemams fakts.

Šajā ziņā no lietas materiāliem ir jāizņem dokumenti, kurus izstrādājis komitejas loceklis atlases procedūras ietvaros un kurus viens lietas dalībnieks ir saņēmis no trešās personas, kura pati tos ir saņēmusi bez atļaujas.

(skat. 57., 58., 60., 61., 64.–66. un 71. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 7. februāris, T‑118/99 Bonaiti Brighina/Komisija, Recueil FP, I‑A‑25. un II‑97. lpp., 46. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, T‑336/02 Christensen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑75. un II‑341. lpp., 23., 24. un 26. punkts.

3.      Atlases padomdevējai komitejai, ko izveido institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lai pieņemtu darbā pagaidu darbiniekus, ir noteikta zināma rīcības brīvība sava darba organizēšanā, tomēr ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz paziņojumā par vakanci paredzētās robežas. Šajā ziņā nekas neliedz komitejai rīkoties pakāpeniski, pamatojoties uz paziņojumā par vakanci paredzētajiem kritērijiem, atlasot kandidātus progresīvi. Tādējādi tikai fakts, ka atlases komiteja, ņemot vērā paziņojumā par vakanci paredzētos kritērijus, kandidātu sniegumu interviju laikā ir pārbaudījusi divos secīgos posmos, pats par sevi atlases procedūru nevar padarīt spēkā neesošu.

(skat. 88.–90. punktu)

4.      Konkursa ietvaros atlases komisijai ir jānovērtē kandidātiem zināmi fakti gan attiecībā uz to iesniegtajiem dokumentiem, gan pārbaudījumiem, kuros tie ir piedalījušies, gan arī novērtējuma ziņojumiem, ar kuriem tie ir iepazinušies un par kuriem tie ir varējuši izteikt savus apsvērumus. Tas nodrošina konkursa procedūras tiesiskumu un aizsardzību pret jebkādu patvaļību, jo kandidāti zina visus faktus, pamatojoties uz kuriem atlases komisija ir veikusi tās vērtējumu, un līdz ar to spēj apstrīdēt to, ja uzskata, ka vērtējums nav pareizs. Turpretī tiktāl, ciktāl atlases komisija vismaz daļēji pamatojas uz tādiem faktiem kā konsultācijas ar priekšniekiem un viņu viedokļi, par kuriem ieinteresētais kandidāts nezina, viņam netiek nodrošināta nekāda aizsardzība pret trešo personu izteiktajiem apgalvojumiem, kuri pat tad, ja tie var būt pilnīgi pareizi, tikpat labi jebkāda iemesla dēļ var būt arī nepareizi. Kandidātam liedzot iespēju izteikt savu nostāju par viedokļiem, kurus par viņiem ir izteikuši to priekšnieki un kurus ir ņēmusi vērā atlases komisija, ir konkursa procedūru reglamentējoša principa pārkāpums, kurš attaisno attiecībā uz viņiem pieņemto lēmumu par [kandidatūras] nepieņemšanu atcelšanu.

Tāpat kā atlases komisija to pašu iesmelu dēļ atlases padomdevēja komiteja, ko izveidojusi iestāde, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, savu vērtējumu pat daļēji nevar pamatot ar tādiem faktiem kā konsultācijas ar priekšniekiem un viņu viedokļi, par kuriem ieinteresētais kandidāts nezina un par kuriem viņš nav varējis izteikt savu viedokli. Konsultēšanās ar priekšniekiem pat tad, ja komitejas locekļi rīkojas paši savā vārdā, var padarīt minētās komitejas rīcību nelikumīgu kopumā.

(skat. 93., 94. un 97. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1986. gada 11. marts, 293/84 Sorani u.c./Komisija, Recueil, 967. lpp., 17.–20. punkts; 294/84 Adams u.c./Komisija, Recueil, 977. lpp., 22.–25. punkts.

5.      Plašas rīcības brīvības, kāda ir institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, īstenošana prasa, lai vismaz pēc iespējas pilnīgāk tiktu ievērots attiecīgais tiesiskais regulējums, proti, ne tikai paziņojums par pieņemšanu darbā, bet arī iespējamās procesuālo tiesību normas, kuras iestādei, īstenojot savu rīcības brīvību, ir jāievēro.

Turklāt tā fakta dēļ, ka šai iestādei ir plaša rīcības brīvība, nedrīkst tikt attaisnota nelikumība, kas pieļauta tās lēmumu sagatavojošā procedūrā. Līdz ar to minētā iestāde, pieņemot pati savu lēmumu nelikumīgās sagatavojošās procedūras beigās, padara šo lēmumu nelikumīgu, ja iestāde neveic tāda rakstura pasākumus, kas novērstu minētās sagatavojošās procedūras laikā konstatēto nelikumību.

(skat. 101.–103. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 18. septembris, T‑73/01 Pappas/Reģionu komiteja, Recueil FP, I‑A‑207. un II‑1011. lpp., 53. punkts.

6.      Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nelikumīga lēmuma neiekļaut kandidāta uzvārdu labāko kandidātu sarakstā pagaidu darbinieku atlases procedūras laikā atcelšanas gadījumā un secīgi paša kandidātu saraksta, kā arī lēmumu strīdīgajos amatos pieņemt darbā kandidātus, kuri bija iekļauti sarakstā, atcelšana būtu pārāk stingra sankcija par attiecīgās iestādes pieļauto nelikumību. Tas būtu pretrunā gan samērīguma un tiesiskās paļāvības principiem, gan dienesta interesēm apstiprinātajiem kandidātiem, kas kļuvuši par pagaidu darbiniekiem, liedzot izmantot to iecelšanu amatā tikai tādēļ, ka pieņemšanas darbā procedūra bijusi prettiesiska.

(skat. 109., 111. un 122. punktu)

7.      Ja, salīdzinot esošās intereses, izrādās, ka dienesta intereses un trešo personu intereses liedz secīgi atcelt atceltam lēmumam pakārtotus lēmumus, Kopienu tiesa, lai prasītāja interesēs nodrošinātu atceļošā sprieduma lietderīgo iedarbību, var izmantot neierobežotu jurisdikciju, kas tai ir piešķirta strīdos, kas ir saistīti ar finansēm, un pēc savas ierosmes piespriest atbildētajai iestādei atlīdzināt zaudējumus. Tā var arī minēto iestādi aicināt atbilstoši aizsargāt prasītāja intereses, rodot viņa gadījumā taisnīgu risinājumu.

(skat. 127. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1980. gada 5. jūnijs, 24/79 Oberthür/Komisija, Recueil, 1743. lpp., 14. punkts; 1993. gada 6. jūlijs, C‑242/90 P Komisija/Albani u.c., Recueil, I‑3839. lpp., 13. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 23. februāris, T‑18/92 un T‑68/92 Coussios/Komisija, Recueil FP, I‑A‑47. un II‑171. lpp., 107. punkts.

8.      Izskatot strīdu, kas saistīts ar finansēm, Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta otrā teikuma izpratnē, Civildienesta tiesai ir neierobežota jurisdikcija, kuras ietvaros tā ir tiesīga – vajadzības gadījumā pēc savas ierosmes – piespriest atbildētājai iestādei samaksāt atlīdzību par zaudējumiem, kas radīti tās vainas dēļ, un šādā gadījumā, ņemot vērā visus lietas apstākļus, izvērtēt zaudējumus ex aequo et bono. Turklāt, ja Civildienesta tiesa ir konstatējusi, ka zaudējumi tikuši nodarīti, tikai tās kompetencē prasības ietvaros ir izvērtēt šo zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru – ar nosacījumu, ka, lai apelācijas instances tiesa varētu veikt tās kontroli pār Civildienesta tiesas spriedumiem, tiem ir jābūt pietiekami pamatotiem un – attiecībā uz zaudējumu vērtējumu – jābūt norādītiem kritērijiem, kas ņemti vērā apstiprinātās summas noteikšanai.

Šajā ziņā, lai noteiktu taisnīgu piešķiramo kompensācijas summu kandidātam, kas piedalījies nelikumīgajā atlases procedūrā un kurš zaudējis iespēju tikt pieņemtam darbā, pirmkārt, ir jānosaka minētā kandidāta atalgojuma zaudējums, nosakot starpību starp atalgojumu, ko tas saņemtu, ja tiktu pieņemts darbā, un atalgojumu, ko tas saņēma pēc nelikumības pieļaušanas, un, otrkārt, jāizvērtē procentos tā iespēja tikt pieņemtam darbā, lai līdzsvarotu tādējādi aprēķinātā atalgojuma zaudējuma apmēru.

Tomēr, ja saistībā ar īpašiem apstākļiem, piemēram, šaubām par konstatētās nelikumības ietekmi uz minētā kandidāta kandidatūras noraidīšanas apmēru, Civildienesta tiesai nav iespējams noteikt matemātisku koeficientu, kas atspoguļotu iespējas zaudējumu, ieinteresētajai personai ir jāpiešķir noteikta, zaudēto iespēju atlīdzinoša summa.

Nosakot minētās atlīdzības summu, nevar tikt uzskatīts par pierādītu, ka, ja prasītājs būtu bijis atlases procedūru sekmīgi izturējušais kandidāts, tas būtu saņēmis pagaidu darbinieka līgumu uz sešiem gadiem. Atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunktam iestādei ir iespēja izbeigt uz noteiktu laiku ar pagaidu darbinieku noslēgtu darba līgumu, ievērojot saskaņā ar minēto normu noteiktu brīdinājumu. Turklāt, ja prasītājs būtu ticis pieņemts darbā, viņam pēc sākotnējā četru gadu laikposma nebūtu nekādu tiesību uz viņa līguma pagarināšanu uz vēl diviem gadiem.

(skat. 133.–135. un 142.–145. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 2008. gada 21. februāris, C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑0000. lpp., 45. punkts un tajā minētā judikatūra un 58. punkts un tajā minētā judikatūra.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 6. jūnijs, T‑10/02 Girardot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑129. un II‑A‑2‑609. lpp.

9.      Ierēdņa apstrīdētā administrācijas akta atcelšana pati par sevi var būt atbilstoša atlīdzība, un principā tas nozīmē, ka, ja šādā aktā nav tieši negatīvi novērtētas ieinteresētās personas spējas, kas varētu radīt tai kaitējumu, pietiek ar jebkuru morālo kaitējumu, kurš viņam varētu būt nodarīts atceltā akta dēļ.

(skat. 151. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 26. janvāris, T‑60/94 Pierrat/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑77. lpp., 62. punkts; 1997. gada 19. marts, T‑21/96 Giannini/Komisija, Recueil FP, I‑A‑69. un II‑211. lpp., 35. punkts.