Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 3. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Vācijas Federatīvā Republika/XT
(Lieta C-507/19)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika
Atbildētājs: XT
Prejudiciālie jautājumi
Vai, lai vērtētu jautājumu, vai Direktīvas 2011/95/ES 1 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izpratnē palestīnietim, kas ir bezvalstnieks, vairs netiek nodrošināta UNRWA aizsardzība vai palīdzība, teritoriālā ziņā ir jāņem vērā tikai attiecīgā darbības zona (Gazas josla, Jordānija, Libāna, Sīrija, Rietumkrasts), kurā bezvalstniekam, pametot UNRWA mandātteritoriju, bija faktiskā dzīvesvieta (šajā gadījumā – Sīrija), vai ir jāņem vērā arī citas UNRWA mandātteritorijā ietilpstošās darbības zonas?
Ja nav jāņem vērā tikai darbības zona pamešanas brīdī: vai vienmēr un neatkarīgi no citiem priekšnoteikumiem ir jāņem vērā visas mandātteritorijas darbības zonas? Ja tas tā nav: vai pārējās darbības zonas ir jāņem vērā tikai tad, ja bezvalstniekam ar šo darbības zonu bija cieša (teritoriāla) saikne? Vai, lai konstatētu šādu saikni, ir jākonstatē – pamešanas brīdī esoša vai iepriekšēja – pastāvīgā dzīvesvieta? Vai, vērtējot ciešu (teritoriālu) saikni, ir jāņem vērā citi apstākļi? Ja tas tā ir: kādi? Vai ir nozīme tam, ka bezvalstniekam UNRWA mandātteritorijas pamešanas brīdī ir iespēja ieceļot attiecīgajā darbības zonā un no viņa to var sagaidīt?
Vai bezvalstnieks, kurš pamet UNRWA mandātteritoriju, jo tā faktiskās dzīvesvietas darbības zonā ir apdraudēta viņa personiskā drošība un UNRWA tur nav iespējams viņam nodrošināt aizsardzību vai palīdzību, bauda Direktīvas 2011/95/ES 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izpratnē direktīvas piešķirto aizsardzību arī tad, ja viņš iepriekš ir devies uz šo darbības zonu, nepastāvot viņa personiskās drošības apdraudējumam tā iepriekšējās dzīvesvietas darbības zonā un nepastāvot situācijai, kad atbilstoši apstākļiem robežas šķērsošanas brīdī var rēķināties ar to, ka tas darbības zonā, uz kurieni viņš dodas, var baudīt UNRWA aizsardzību vai palīdzību un tuvākajā laikā var atgriezties viņa līdzšinējās dzīvesvietas darbības zonā?
Vai, lai vērtētu jautājumu, vai bezvalstniekam nav jāatzīst ipso facto bēgļa statuss tāpēc, ka pēc UNRWA mandātteritorijas pamešanas vairs nav konstatējami Direktīvas 2011/95/ES 12. panta 1. panta a) apakšpunkta otrajā teikumā izvirzītie priekšnoteikumi, ir jāņem vērā tikai pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas darbības zona? Ja tas tā nav: vai papildus simetriski ir jāņem vērā zonas, kurām saskaņā ar 2. punktu ir nozīme attiecībā uz pamešanas brīdi? Ja tas tā nav: saskaņā ar kādiem kritērijiem ir jānoteic zonas, kuras ir jāņem vērā lēmuma par pieteikumu pieņemšanas brīdī? Vai, lai secinātu, ka vairs nav konstatējami Direktīvas 2011/95/ES 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā teikumā izvirzītie priekšnoteikumi, ir jākonstatē (valsts vai kvazi valsts) iestāžu gatavība uzņemt (atpakaļ) bezvalstnieku attiecīgajā darbības zonā?
Gadījumā, ja saistībā ar Direktīvas 2011/95/ES 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā teikumā izvirzīto priekšnoteikumu pastāvēšanu un zušanu nozīme ir (pēdējās) pastāvīgās dzīvesvietas darbības zonai: kādiem kritērijiem ir nozīme, pamatojot pastāvīgo dzīvesvietu? Vai ir nepieciešama likumīga dzīvesvietas valsts atļauta uzturēšanās? Ja tas tā nav: vai darbības zonas atbildīgajām iestādēm ir vismaz apzināti jāpacieš attiecīgā bezvalstnieka uzturēšanās? Ja šajā ziņā tas tā ir: vai atbildīgajām iestādēm ir konkrēti jāzina par attiecīgā bezvalstnieka klātesamību vai arī pietiek ar apzinātu kā lielākas personu grupas dalībnieka uzturēšanās paciešanu? Ja tas tā nav: vai pietiek tikai ar ilgāku faktisku uzturēšanos?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).