Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 18. septembrī Nestlé Unternehmungen Deutschland GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-41/17 Lotte Co. Ltd/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
(Lieta C-580/18 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nestlé Unternehmungen Deutschland GmbH (pārstāvji: Dr. A. Jaeger-Lenz, advokāte, C. Elkemann, advokāte, Dr. A. Lambrecht, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Lotte Co. Ltd, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:
atcelt Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-41/17 un noraidīt prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) 2016. gada 28. oktobra lēmumu lietā R 0250/2016-5;
pakārtoti, atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ minētajai tiesai;
piespriest prasītājai (Lotte Co. Ltd) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus apelācijas sūdzības pamatus:
Vispārējā tiesa esot kļūdaini izmantojusi savas grozīšanas pilnvaras atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 1 65. panta 3. punktam, lai gan Apelācijas padome vēl neesot veikusi pietiekamus faktu konstatējumus par izmantošanas biežumu un pastāvīgumu laika ziņā. Tas negatīvi ietekmējot apelācijas sūdzības iesniedzējas intereses, jo Vispārējās tiesas konstatējumi esot nepietiekami un tajos neesot ievēroti nozīmīgi pierādījumi. Ja Apelācijas padome jau būtu veikusi attiecīgos konstatējumus, apelācijas sūdzības iesniedzēja tos būtu varējusi apstrīdēt ar Vispārējā tiesā celtu prasību.
Novērtējot “faktisku izmantošanu” atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktam, Vispārējā tiesa lielā mērā pamatojoties uz to, ka rēķinos norādītie apgrozījuma skaitļi attiecībā pret tiem apgrozījuma skaitļiem, kas izriet no iesniegtās ar zvērestu apliecinātās liecības, ir pārāk mazi. Tomēr Vispārējā tiesa esot varējusi ņemt vērā lielākais objektīvas nozarē parasti novērojamās ražošanas un izplatīšanas kapacitātes. Atsevišķu uzņēmumu aktuālas subjektīvas situācijas saistībā ar izmantošanas apjomu nedrīkstot būt nozīmīgas. Turklāt preču zīmes izmantošana esot uzskatāma par faktisku pat tad, ja apjoma ziņā tā ir nenozīmīga; absolūta zemākā robeža nepastāvot. Uzņēmējdarbības stratēģijas un attiecīgās preces komerciālo panākumu novērtējums neesot jāveic. Nozīme esot tikai tam, vai ir konstatējama tīri simboliska izmantošana.
Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta faktisko apstākļu pazīmi “faktiska izmantošana” Vispārējā tiesa esot interpretējusi tiesiski kļūdaini arī tāpēc, ka tā ir balstījusies uz tirgus apjomu kopumā, neievērojot objektīvas nozarē parasti novērojamās ražošanas un izplatīšanas kapacitātes un uzņēmuma diversifikācijas attiecīgajā tirgū pakāpi.
Vispārējā tiesa esot sagrozījusi lietas apstākļus attiecībā uz agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, neņemot vērā ar zvērestu apliecinātās liecības noteicošus apstākļus it īpaši attiecībā uz izmantošanas pastāvīgumu laikā.
Fakts, ka Vispārējā tiesa, novērtējot jautājumu par tiesības saglabājošu izmantošanu, ir lielā mērā balstījusies uz apelācijas sūdzības iesniedzējas licenciāta subjektīvo situāciju un it īpaši uz licenciāta uzņēmējdarbības apjomu, kā arī ražošanas un izplatīšanas kapacitātēm, esot vispārējā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.
Vispārējā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums esot arī tas, ka Vispārējā tiesa ir novirzījusies no agrākiem Vispārējās tiesas un Tiesas nolēmumiem, kurās Vispārējā tiesa vai attiecīgi Tiesa līdzīgās lietās ir apstiprinājusi faktisku izmantošanu.
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (kodificēta versija) (OV 2009, L 78, 1. lpp.).