EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2013. gada 11. decembrī
Lieta F‑15/10
Carlos Andres u.c.
pret
Eiropas Centrālo banku (ECB)
Civildienests – ECB personāls – Pensiju shēmas reforma – Pensijas plāna iesaldēšana – Pensiju shēmas īstenošana – Apspriešanās ar uzraudzības komiteju – Apspriešanās ar personāla komiteju – Apspriešanās ar Ģenerālpadomi – Apspriešanās ar ECB Padomi – Pensijas plāna novērtējums reizi trijos gados – Nodarbināšanas kārtības pārkāpums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Samērīguma princips – Iegūtās tiesības – Tiesiskās noteiktības un paredzamības princips – Pienākums sniegt informāciju
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36.2. pantu un ar kuru C. Andres un 168 citi prasītāji būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt viņu paziņojumu par algu par 2009. gada jūniju tiktāl, ciktāl ar šo paziņojumu attiecībā uz viņiem pirmo reizi tiek īstenota 2009. gada 4. maijā pieņemtā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pensiju shēmas reforma, kā arī atcelt visus vēlākos paziņojumus par algu un visus turpmākos paziņojumus par pensiju un, otrkārt, piespriest ECB samaksāt starpību starp atalgojumu vai pensiju, ko viņi būtu saņēmuši saskaņā ar iepriekšējo pensiju shēmu, un atalgojumu vai pensiju, kas izriet no jaunās pensiju shēmas, kā arī samaksāt zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas, viņuprāt, tiem nodarīts, jo samazinājusies viņu pirktspēja
Nolēmums Prasību noraidīt. C. Andres un 168 citi prasītāji, kuru vārdi iekļauti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Pensijas plāna uzraudzības komiteja – Obligāta apspriešanās – Piemērojamība – Pensiju shēmas reforma – Iekļaušana – Robežas
(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības III pielikuma 2.2. pants)
2. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Pensijas plāna uzraudzības komiteja – Obligāta apspriešanās – Piemērojamība – Pienākums sniegt komitejai visu atbilstošo informāciju – Robežas – Iekšējie sagatavojošie dokumenti un lēmējinstitūciju sanāksmju protokoli – Izslēgšana
(Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 10.4. pants; Eiropas Centrālās bankas reglamenta 23.1. pants)
3. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Personāla komiteja – Obligāta apspriešanās – Piemērojamība – Jēga
(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 48. un 49. pants)
4. Eiropas Centrālā banka – Valde – Sanāksmes – Sasaukšana – Bankas prezidenta pienākums sasaukt sanāksmi Bankas Personāla komitejas vēstules izskatīšanai – Neesamība
(Eiropas Centrālās bankas reglamenta 6. pants; Eiropas Centrālās bankas Valdes reglamenta 4. pants)
5. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pensijas – Pensiju programmas finansēšana – ECB Padomes pienākums novērst pensijas plāna strukturālo deficītu, pārskaitot papildu iemaksas no Bankas vispārējiem aktīviem – Neesamība
(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības III pielikuma 5.1., 6.3. un 6.6. pants)
6. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pensijas – Pensiju programmas finansēšana – Bankas pensiju shēmas aktuārā līdzsvara saglabāšanas kārtība – Noteikšana – ECB Padomes novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Pensiju shēmas reforma, kas no iemaksu viedokļa rada atšķirīgas sekas darbiniekiem un Bankai – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība
(Civildienesta noteikumu XII pielikums; Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības III a pielikuma 23. pants)
7. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Darba tiesisko attiecību veids – Līgumisks, nevis likumisks – ECB Padomes veikta Nodarbināšanas kārtības attiecībā uz Bankas pensijas plānu grozīšana – Pienākums saņemt attiecīgo darbinieku iepriekšēju piekrišanu – Neesamība
(Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 36.1. pants; Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 9. panta a) punkts un 10. panta a) punkts, un III pielikums; Padomes Direktīvas 91/533 2. panta 2. punkta j) apakšpunkta i) daļa)
8. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pensijas – Pensijas plāna aizstāšana ar pensiju shēmu – Tiesību uz priekšlaicīgu pensiju, nesamazinot tās apmēru, no 60 gadu vecuma atcelšana – Jauno noteikumu piemērošana darbiniekiem, kuri reformas spēkā stāšanās dienā nav sasnieguši šo vecumu – Iegūto tiesību saglabāšanas principa pārkāpums – Neesamība – Tiesību uz bijušo pensijas konvertēšanas koeficientu saglabāšanu esamība – Neesamība
(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības III pielikuma 11.1. un 11.5. pants)
9. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pensijas – Bankas bijušā pensijas plāna aizstāšana ar pensiju shēmu – Mazāk labvēlīgu tiesību normu ieviešana – Pieļaujamība – Nosacījums – Pietiekami ilga pārejas posma ieviešana
(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības III pielikuma 6.3. pants)
1. Ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības komitejas uzdevumi attiecas vienīgi uz pensijas plāna darbību, nevis uz šī plāna koncepcijas izstrādi, minētā komiteja var sniegt atzinumus tikai saistībā ar aspektiem, kas skar pensijas plāna vispārējo darbību, un tai nav nekādu pilnvaru sniegt atzinumus par Eiropas Centrālās bankas paredzamajiem pensiju shēmas grozījumiem vispār. Tādējādi Uzraudzības komitejas pilnvaras nav pārkāptas, ja apspriešanās ar šo komiteju aprobežojas ar reformas daļu, kura attiecas uz pensijas plāna iesaldēšanu.
Šajā ziņā, ja Eiropas Centrālajai bankai ir rūpības pienākums, kad tā pieņem vispārpiemērojamu aktu attiecībā uz saviem darbiniekiem, tad šis pienākums tomēr nevar likt administrācijai pārkāpt atbilstošo tiesību normu piemērojamību. Tādēļ, lai gan nedz bijušajā Personāla nodarbināšanas kārtības III pielikumā, nedz Uzraudzības komitejas pilnvarojumā tiešām nav skaidri aizliegts apspriesties ar minēto komiteju par grozījumiem, kas paredzami saistībā ar pensiju shēmas reformu, tomēr, pirmkārt, šajās tiesību normās nav paredzēts šādas apspriešanās pienākums un, otrkārt, Uzraudzības komiteja ir tiesīga tikai sniegt atzinumus jautājumos par pensijas plāna vispārējo darbību. Šādos apstākļos Bankai nevar pārmest, ka tā, nolemdama neapspriesties ar Uzraudzības komiteju par pensiju shēmas ieviešanu, nebūtu ņēmusi vērā personāla intereses.
(skat. 141., 143., 146. un 147. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: 2010. gada 15. decembris, F‑66/09 Saracco/ECB, 106. punkts; 2011. gada 29. septembris, F‑9/07 Angé Serrano/Parlaments, 89. punkts.
2. Eiropas Centrālās bankas apspriešanās pienākums saistībā ar tās pensiju shēmas reformu, nozīmē, ka tai ir jāsniedz Pensijas plāna uzraudzības komitejai atbilstošā informācija visā apspriešanās procedūras gaitā; mērķis ir panākt, lai minētā komiteja varētu piedalīties apspriešanās procesā tik pilnvērtīgi un efektīvi, cik vien iespējams. Šajā nolūkā Bankai visa jaunā atbilstošā informācija ir jāsniedz līdz minētā procesa pēdējam brīdim.
Šis pienākums neattiecas uz iekšējiem sagatavojošajiem dokumentiem, saistībā ar kuriem Banka principā ir tiesīga institūcijām, izņemot savas lēmējinstitūcijas, atteikt piekļuvi. Tāpat ir ar dokumentiem, ar kuriem tiek sagatavotas ECB Padomes, Valdes un Ģenerālpadomes rīkotās sanāksmes, kā arī šo sanāksmju laikā sniegtajām prezentācijām uz ekrāna. Turklāt attiecībā uz ECB Padomes, Valdes un Ģenerālpadomes rīkoto sanāksmju protokoliem saskaņā ar Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 10. panta 4. punktu un Bankas reglamenta 23. panta 1. punktu Bankas lēmējinstitūciju sanāksmes ir konfidenciālas, ja vien ECB Padome neatļauj Bankas prezidentam to apspriežu iznākumu darīt zināmu atklātībai. Šādos apstākļos Bankai nav pašai pēc savas ierosmes tie jāpaziņo Uzraudzības komitejai.
(skat. 153., 154., 157., 164. un 220. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2009. gada 10. septembris, C‑44/08 Akavan Erityisalojen Keskusliitto AEK u.c., 53. punkts.
3. Apspriešanās ar Personāla komiteju ietver tikai tiesības tai tikt uzklausītai. Lai gan iepriekšējā apspriešanās ar minēto komiteju ir būtisks sociālā dialoga elements, jo tas ļauj šai komitejai atsevišķās jomās, kas skar personāla intereses, efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, tomēr tā ir pieticīga dalības forma lēmumu pieņemšanā, jo nerada administrācijai pienākumu ievērot apsvērumus, ko šādā apspriedē paudusi Personāla komiteja. Ņemot to vērā, lai neapdraudētu pienākuma apspriesties ar minēto komiteju lietderīgo iedarbību, administrācijai šis pienākums ir stingri jāievēro, ja apspriešanās ar Personāla komiteju var ietekmēt pieņemamā tiesību akta saturu.
Tādējādi Eiropas Centrālās bankas Personāla komitejas tiesības uz apspriešanos ar to nenozīmē pārliecību, ka tā varēs ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, jo Bankai nav jāņem vērā institūcijas, ar ko tā apspriedusies, paustie viedokļi. Šajā ziņā atbilde uz jautājumu, vai apspriešanās procedūrai ir trūcis vai nav trūcis lietderīgās iedarbības, tātad nav atkarīga no grozījumu – ko Banka pēc Personāla komitejas lūguma izdarījusi sākotnējā reformas priekšlikumā – skaita vai satura, bet gan no minētajai komitejai sniegtajām reālajām iespējām lietderīgi paust viedokli par Bankas priekšlikumiem un izskatīt citus paredzamos risinājumus.
(skat. 191. un 192. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 20. novembris, T‑63/02 Cerafogli un Poloni/ECB, 23. punkts un tajā minētā judikatūra.
4. Eiropas Centrālās bankas prezidentam nav nekāda pienākuma veikt pasākumus, tostarp sasaukt Bankas Valdes sanāksmi, lai varētu iesniegt Valdes locekļiem un ECB Padomes locekļiem Personāla komitejas vēstuli. Lai gan saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 6. pantu tās prezidents, kad uzskata to par nepieciešamu, tiešām var sasaukt Valdes sanāksmes, un lai gan Valdes reglamenta 4. pantā Valdei ir paredzēta iespēja pieņemt lēmumus telekonferencē, tomēr minētajam prezidentam ir jāizvērtē nepieciešamība sasaukt šādu Valdes sanāksmi vai organizēt telekonferenci.
(skat. 241. punktu)
5. Saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principu Eiropas Centrālā banka ir atbildīga par tādu pasākumu veikšanu, kādus tā uzskata par piemērotiem, lai novērstu pensijas plāna strukturālo deficītu.
Tomēr, lai gan Bankas Nodarbināšanas kārtības bijušā III pielikuma 6.3. pantā tiešām ir paredzēts, ka Banka no saviem vispārējiem aktīviem samaksās papildu iemaksas, ko ECB Padome, pamatojoties uz aktuāro atzinumu, uzskata par piemērotām, ja minētā ECB Padome uzskata, ka nav piemēroti turpmāk atstāt spēkā Bankas pienākumu pārskaitīt plānā papildu iemaksas, Bankai šādi pārskaitījumi nav jāveic. Tāpat nevar juridiski korekti apgalvot, ka Eiropas Centrālajai bankai vajadzēja atjaunot plāna finanšu līdzsvaru, palielinot savas regulārās iemaksas atbilstoši Nodarbināšanas kārtības bijušā III pielikuma 6.6. pantam. No paša šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka šāds lēmums ir pilnībā ECB Padomes ziņā.
Turklāt ECB Padome jebkurā brīdī ir tiesīga izbeigt Bankas iemaksas un iemaksas pašā pensijas plānā saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības bijušā III pielikuma 5.1. un 6.6. pantu. A fortiori, tā ir tiesīga arī pieņemt daudz mazāk radikālus lēmumus, piemēram, atteikumu veikt papildu iemaksas vai palielinātas regulārās iemaksas.
(skat. 268., 269., 271. un 272. punktu)
6. Savienības ierēdņu pensiju programmas, kuras noteikumi ir paredzēti Civildienesta noteikumu XII pielikumā, aktuārais līdzsvars paredz ilgtermiņā ievērot ekonomisko attīstību un finanšu mainīgos lielumus un prasa sarežģītus statistikas aprēķinus. Tieši tādēļ Savienības likumdevējam ir plaša novērtējuma brīvība minētās pensiju shēmas aktuārā līdzsvara noteikumu pieņemšanai. Tāpat jābūt attiecībā uz tiesiskā regulējuma noteikumu, ko ieviesusi Eiropas Centrālās bankas Padome, jo arī tai ir plaša novērtējuma brīvība Bankas darbiniekiem piemērojamās pensiju shēmas aktuārā līdzsvara nodrošināšanai. Tomēr attiecībā uz jomu, kurā likumdevējam ir plaša novērtējuma brīvība, samērīguma pārbaude aprobežojas vienīgi ar pārbaudi par to, vai attiecīgais pasākums nav acīmredzami nepiemērots salīdzinājumā ar mērķi, kāds kompetentajai iestādei ir jāsasniedz.
Šajā ziņā vienkārši fakts, ka reformas sekas saistībā ar iemaksām darbiniekiem un Bankai darba devēja statusā ir atšķirīgas, viens pats neļauj konstatēt, ka būtu pārkāpts samērīguma princips, jo Nodarbināšanas kārtības bijušajā III pielikumā Bankai nekādi nebija prasīts automātiski pārskaitīt papildu iemaksas, lai aizpildītu pensijas plāna iespējamo deficītu, turklāt šādam pārskaitījumam ir vajadzīga ECB Padomes piekrišana; tā ir uzskatījusi, ka plāns jāiesaldē un jāaizstāj ar pensiju shēmu.
(skat. 315.–318. un 321. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, F‑105/05 Wils/Parlaments, 70., 72. un 73. punkts.
7. Ja darba tiesiskajām attiecībām starp Banku un tās personālu ir līgumisks raksturs, tad no minētās Nodarbināšanas kārtības 9. panta a) punkta arī izriet, ka šīs attiecības reglamentē darba līgumi, kas noslēgti saskaņā ar minēto Nodarbināšanas kārtību. No tā izriet, ka minētās Nodarbināšanas kārtības noteikumi un tās bijušais III pielikums par Bankas pensiju shēmu ir personāla darba līgumu daļa. Šajā ziņā Nodarbināšanas kārtība nevar tikt uzskatīta par koplīgumiem Direktīvas 91/533 par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem 2. panta 2. punkta j) apakšpunkta i) daļas izpratnē, jo tos vienpusēji ir pieņēmusi ECB Padome viena pati, īstenodama tiesiskajā regulējumā piešķirtās pilnvaras, kas tai izriet no 36.1. panta Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, un par tiem nav notikušas sarunas starp darbiniekiem un iestādi.
Tādējādi, tā kā darba līgumi ir noslēgti atbilstoši Nodarbināšanas kārtībai, saskaņā ar minētā 9. panta a) punktu, tad no tā izriet, – līdzparakstīdami aktu par pieņemšanu darbā, kas paredzēts minētās Nodarbināšanas kārtības 10. panta a) punktā, darbinieki piekrīt Nodarbināšanas kārtībai bez iespējas apspriest kādu tās daļu individuāli. Tādējādi savstarpējo vienošanos daļēji ierobežo arī piekrišana Nodarbināšanas kārtībā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Šie darba līgumi galvenokārt ir noteikti ar likumu, un jau to noslēgšanas stadijā topošo darbinieku gribas autonomija ir ļoti neliela. Protams, šie līgumi var ietvert citas sastāvdaļas, kurām attiecīgais darbinieks piekrīt apspriežu rezultātā, piemēram, attiecībā uz tam uzticēto uzdevumu pamataprakstu. Tomēr pati šādu sastāvdaļu esamība neliedz Bankas vadības institūcijām izmantot tai piemītošo rīcības brīvību, lai īstenotu pasākumus, kas jāveic, lai izpildītu pienākumus vispārējās interesēs, kuri izriet no Bankai īpaši uzticētā uzdevuma. Tādējādi dienesta prasību izpildei šīs institūcijas var būt spiestas, it īpaši lai varētu piemēroties jaunām prasībām, pieņemt vienpusējus lēmumus vai pasākumus, kas tostarp var grozīt darba līgumu izpildes nosacījumus. No tā izriet, ka, īstenojot šo brīvību, Bankas vadības institūciju situācija neatšķiras no tās, kādā ir citu Savienības organizāciju un iestāžu vadība attiecībās ar saviem darbiniekiem.
Tādējādi Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības, kā arī bijušā III pielikuma par pensijas plānu tiesību normas nevar tikt uzskatītas par nepārkāpjamiem nosacījumiem darba attiecībās starp Banku un tās personālu, jo Eiropas Centrālā banka juridiski nespēj tās grozīt bez personāla piekrišanas un, šādi rīkodamās, Banka pārkāptu šī personāla darba līguma pamatnosacījumus.
(skat. 373.–375. un 377.–380. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2004. gada 14. oktobris, C‑409/02 P Pflugradt/ECB, 34.–37., 49. un 53. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 18. oktobris, T‑333/99 X/ECB, 61. punkts.
8. Ierēdnis var atsaukties uz iegūtām tiesībām tikai tad, ja fakts, kas viņam radījis šīs tiesības, ir noticis saskaņā ar agrākajiem likumiskajiem noteikumiem, kas bija spēkā pirms grozījumiem, kuras rezultātā tika pieņemti šie noteikumi un ko viņš apstrīd ar šo prasību.
Attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības reformu, kas ietver minētās kārtības bijušā III pielikuma grozīšanu, lai iesaldētu Bankas pensijas plānu un aizstātu minēto plānu ar jaunu pensiju shēmu, proti, pensiju shēmu, ciktāl tā attiecas uz tās darbinieka iegūtajām tiesībām aiziet pensijā no 60 gadu vecuma, nesamazinoties pensijas maksājumiem atbilstoši minētā bijušā III pielikuma 11.1. un 11.5. pantam, no šīm tiesību normām izriet, ka tieši tas, ka darbinieks sasniedz 60 gadu vecumu, ir izraisošais fakts, un ļauj viņam lūgt nekavējoties aprēķināt tiesības uz pensiju un veikt maksājumus, tos nekādi nesamazinot. Tādējādi Bankas darbiniekam, kurš reformas spēkā stāšanās dienā nav sasniedzis šo vecumu, minētajā dienā var būt tikai tiesības to iegūšanas stadijā, un nekādā gadījumā ne iegūtās tiesības uz pensijas tiesību aprēķinu bez pensijas maksājumu samazinājumiem.
Turklāt, tā kā tiesības uz pensiju noteikšanu ir skaidri nošķirtas no no tām izrietošo maksājumu veikšanu, tad iegūtās tiesības saistībā ar pensijas noteikšanu nav pārkāptas, ja izmaiņas, kas notikušas summās, kuras faktiski tiek izmaksātas, izriet no konvertēšanas koeficientiem, jo šīs izmaiņas neaizskar pašas tiesības uz pensiju. Pensijas konvertēšanas koeficienti neietilpst pašās tiesībās uz pensiju, bet gan ir instruments, kas nodrošina to, ka pensijas maksājumi tiek aprēķināti, pamatojoties uz atjauninātām mirstības tabulām. Tā kā konvertēšanas koeficienti, konkrēti, ir balstīti uz mirstības tabulām, to regulāra atjaunināšana ir obligāta, lai atspoguļotu prognozes attiecībā uz mūža ilgumu. Tādējādi Bankas darbiniekam nevar būt iegūtu tiesību nedz uz to, ka tiek saglabāti tie piemērotie pensijas konvertēšanas koeficienti, kuri bija spēkā pirms reformas stāšanās spēkā, nedz arī, kad pienācis attiecīgais brīdis, uz viņa tiesību uz pensiju aprēķināšanu par laika posmiem, kas pagājuši saistībā ar iesaldēto plānu, konkrēti, saskaņā ar minētajiem koeficientiem.
(skat. 385.–387., 389. un 390. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1982. gada 11. marts, 127/80 Grogan/Komisija, 14. un 15. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, 78. un 80. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 58. punkts un tajā minētā judikatūra.
9. Saistībā ar Savienības ierēdņu pensiju shēmas reformu Savienības likumdevējs jebkurā brīdī var brīvi izdarīt normatīvo aktu normās grozījumus, kādus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, un attiecībā uz nākotni pieņemt normatīvo aktu normas, kas attiecīgajiem ierēdņiem ir mazāk labvēlīgas, ar nosacījumu, ka tiek noteikts pārejas periods, kas ir pietiekami ilgs, lai novērstu to, ka noteikumi par to, kā aprēķināt pensijas, kas būs iegūtas pensijas vecumā, tiktu grozīti negaidīti. Pienākums paredzēt piemērotu pārejas periodu attiecas arī uz gadījumu, kad tiktu ieviesta mazāk labvēlīga pensiju shēma.
Šim pienākumam atbilst Eiropas Centrālās bankas darbinieku pensiju shēmas reforma, kurā ir paredzēts, ka uz darbiniekiem, kuri ir stājušies amatā pirms grozījumu stāšanās spēkā, kā arī uz bijušajiem darbiniekiem turpina attiekties bijušais pensijas plāns attiecībā uz viņu veikto dienestu saistībā ar šo plānu pirms reformas spēkā stāšanās. Tāpat saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības jaunā III pielikuma 6.3. pantu Bankai ir jāsedz jebkurš iespējamais deficīts, kas saistīts ar agrāko un turpmāko pasīvu, kas atbilst dienestam, ko darbinieki veikuši saistībā ar bijušo pensijas plānu. Tātad ir ieviests pārejas periods, kurš turpināsies līdz brīdim, kad būs veikts pēdējais pensijas maksājums, kas pienākas saskaņā ar bijušo plānu, un kurā Banka garantēs pienākošos pensijas maksājumu veikšanu.
(skat. 391.–394. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2008. gada 17. jūlijs, C‑71/07 P Campoli/Komisija, 74. punkts.
Pirmās instances tiesa: Campoli/Komisija, minēts iepriekš, 85. un 105. punkts.