CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 2. decembrī

Lieta F‑15/07

K

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Arodslimība – Psiholoģiska vardarbība – Prasība atlīdzināt kaitējumu

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru K būtībā lūdz piespriest Parlamentam atlīdzināt morālo kaitējumu un zaudējumus, kuri viņai nodarīti psiholoģiskas vardarbības dēļ, no kuras viņa cietusi laika posmā no 1993.–2001. gadam, veicot savus amata pienākumus.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens

2.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens

3.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Pamatatlīdzības kompensācija saskaņā ar Civildienesta noteikumiem – Prasība par papildu kompensāciju saskaņā ar Kopienu tiesībām

(Civildienesta noteikumu 73. pants)

1.      Pirms Civildienesta noteikumu 12.a panta stāšanās spēkā, kas tajos tika iekļauts ar Regulu Nr. 723/2004, kura tos groza, psiholoģiska vardarbība bija definēta kā rīcība, kuras mērķis objektīvi bija diskreditēt ierēdni vai apzināti pasliktināt viņa darba apstākļus.

(skat. 37. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 79. punkts.

2.      Pierādījums tam, ka ierēdnis ir bijis pakļauts psiholoģiskai vardarbībai, nevar būt tas vien, ka apmācību pienākumi, ko viņš veica, viņam ir tikuši atcelti. Par norādi uz psiholoģisku vardarbību nevar uzskatīt arī to, ka pēc sūdzību par attiecīgās personas darba kvalitāti saņemšanas viņa tiešais priekšnieks lūdzis kādam kolēģim viņam iesniegt attiecīgās personas slikti paveiktā darba piemērus, lai pārbaudītu sūdzību pamatotību. Tāpat arī novērtējuma ziņojumā iekļautās piezīmes un vērtējumus, pat ja tie ir negatīvi, pašus par sevi nevar uzskatīt par norādēm uz to, ka ziņojums ir ticis sagatavots, lai īstenotu psiholoģisku vardarbību.

(skat. 38. un 39. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: Magone/Komisija, minēts iepriekš, 80. punkts.

3.      Nelaimes gadījuma vai arodslimības gadījumā ierēdņi ir tiesīgi pieprasīt kompensāciju papildus pabalstiem, kas saņemti atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam, ja iestāde ir atbildīga par nelaimes gadījumu vai arodslimību atbilstoši Kopienu tiesībām un ja Civildienesta noteikumos noteiktie pabalsti nav pietiekami, lai pilnībā atlīdzinātu nodarīto kaitējumu.

Ja pieņem, ka iestādes kļūda ir bijusi attiecīgās personas nelaimes gadījuma vai arodslimības pamatā, viņai ir jāpierāda, ka līdzekļi, kas viņai izmaksāti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta c) apakšpunktu, nav nodrošinājuši atlīdzību par morālo kaitējumu, kas nodarīts šī nelaimes gadījuma vai šīs slimības dēļ. Kaut arī attiecīgā persona šajā ziņā apgalvo, ka ar līdzekļiem ir atlīdzinātas tikai tās sekas, ko radījusi viņas nespēja veikt profesionālo darbību līdz gadam, kurā viņai vajadzētu aiziet pensijā, ja viņai nebūtu vajadzējis aiziet pensijā priekšlaicīgi invaliditātes dēļ, šim argumentam nevar piekrist, jo Civildienesta noteikumu 73. pantā paredzētās procedūras mērķis ir kopumā atlīdzināt gan zaudējumus, gan morālo kaitējumu, kas radies arodslimības dēļ.

(skat. 33. un 43. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1986. gada 8. oktobris, 169/83 un 136/84 Leussink/Komisija, Recueil, I‑2801. lpp., 10.–14. punkts; 1999. gada 9. septembris, C‑257/98 P Lucaccioni/Komisija, Recueil, I‑5251. lpp., 19.–22. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 2. maijs, F‑23/05 Giraudy/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 198. punkts.