Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. decembrī Autostrada Wielkopolska S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedumu lietā T-778/17 Autostrada Wielkopolska S.A./Komisija

(Lieta C-933/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Autostrada Wielkopolska S.A. (pārstāvji: O. Geiss, advokāts, T. Siakka, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Polijas Republika

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2018/556 (2017. gada 25. augusts) par valsts atbalstu SA.35356 (2013/C) (ex 2013/NN, ex 2012/N), ko īstenojusi Polija par labu Autostrada Wielkopolska S.A., vai pakārtoti nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā; un jebkurā gadījumā

piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un tiesvedībā Vispārējās tiesā lietā T-778/17.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus četrus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmo pamatu, acīmredzami esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo, pareizi konstatējusi, ka Komisijai bija jādod apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēja administratīvā procesa ietvaros no jauna paust savu viedokli (un apelācijas tiesvedībā šis konstatējums nav apšaubīts), tā tomēr esot piemērojusi nepareizu juridisko testu (kas paredz, ka ir jāpierāda, ka tam būtu potenciāla ietekme uz lēmumu), esot sagrozījusi strīdīgā lēmuma saturu un neesot pienācīgi pamatojusi konstatējumu, ka (nepareizais) tests nav izpildīts.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa acīmredzami esot pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas: to, kā Komisija bija piemērojusi privāta ieguldītāja testu, neesot izvērtējusi, izmantojot pareizo juridisko standartu, tādējādi pārkāpdama LESD 107. panta 1. punktu; esot pārsniegusi savas pilnvaras veikt pārbaudi, jo strīdīgajā lēmumā izmantoto argumentāciju esot aizstājusi ar savu argumentāciju; esot apvērsusi pierādīšanas pienākumu; neesot sniegusi pienācīgu pamatojumu; esot sagrozījusi pierādījumus; neesot ievērojusi pierādīšanas noteikumus (gan attiecībā uz saviem konstatējumiem, gan uz savu pienākumu, ņemot vērā piemērojamo juridisko standartu, izvērtēt, vai tas ievērots Komisijas novērtējumā) un neesot ievērojusi Savienības tiesību pārākumu pamatprincipu. Konkrētāk, kļūdains esot konstatējums, ka Komisijai nebija pienākuma ņemt vērā un novērtēt inflācijas un valūtas maiņas kursa risku izmaiņas; kļūdaina esot arī Vispārējās tiesas atsauce uz 2005. gada 28. jūlija likumu kā privāta ieguldītāja testa ierobežojuma pamatu, kā arī konstatējums, ka Komisijai nebija pienākuma ņemt vērā un novērtēt izbeigšanas un tiesvedības riskus, turklāt esot pieļautas kļūdas Vispārējās tiesas izvērtējumā par 152. apsvēruma trešo aspektu.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa, noraidīdama otrā pamata otro daļu, acīmredzami esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo esot nepareizi piemērojusi piemērojamo testu, nepieļaujami Komisijas argumentāciju aizstājot ar savu argumentāciju, esot apvērsusi pierādīšanas pienākumu, neesot sniegusi pienācīgu argumentāciju un neesot ievērojusi pierādīšanas noteikumus.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa, noraidīdama piektā pamata pirmo daļu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo esot sagrozījusi pierādījumu skaidro jēgu un neesot sniegusi pienācīgu pamatojumu.

____________