Lieta T‑201/04
Microsoft Corp.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Klientu personālo datoru [PC] operētājsistēmas – Darba grupas serveru operētājsistēmas – Nepārtrauktas plūsmas nolasīšanu nodrošinoši multimediju draiveri – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 82. panta pārkāpums – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikums sniegt informāciju par savstarpēju izmantojamību [sadarbspēju] un atļaut tās izmantošanu – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma veikta klientu personālo datoru operētājsistēmas pārdošana ar nosacījumu, ka vienlaikus notiek tā multimediju draivera iegāde – Korektīvi pasākumi – Neatkarīgas pilnvarotas personas norīkošana – Naudas sods – Apmēra noteikšana – Samērīgums
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kam vajadzīgs sarežģīts ekonomisks vai tehnisks novērtējums
(EKL 81. un 82. pants)
2. Tiesvedība – Prasības pieteikums par lietas ierosināšanu – Replikas raksts – Formas prasības
(Kopienu Tiesas Statūtu 21. pants; Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
3. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi
(EKL 82. pants)
4. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi
(EKL 82. pants)
5. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai
(EKL 82. pants)
6. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai
(EKL 82. pants)
7. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai
(EKL 82. pants)
8. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji
(EKL 82. pants; Komisijas Paziņojums 97/C 372/03)
9. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Sviras efekts
(EKL 82. pants)
10. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai
(EKL 82. pants)
11. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai
(EKL 82. pants)
12. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai
(EKL 82. pants)
13. Starptautiskie nolīgumi – Kopienas nolīgumi – Pārākums tikai pār atvasinātajām tiesībām – Ietekme Kopienu tiesību interpretācijā – Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (“TRIPs”)
14. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai
(EKL 82. pants)
15. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Pārdošana ar piesaisti
(EKL 82. pants)
16. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Pārdošana ar piesaisti
(EKL 82. pants)
17. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Pārdošana ar piesaisti
(EKL 82. pants)
18. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Pārdošana ar piesaisti
(EKL 82. pants)
19. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi – Konkurences īstenošana tikai pēc nopelniem
(EKL 82. pants)
20. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Neiespējamība atsaukties uz PTO līgumiem, lai apstrīdētu Kopienas akta tiesiskumu – Izņēmumi
(EKL 230. pants)
21. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Korektīvi pasākumi
(EKL 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 3., 14. un 16. pants)
22. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji
(EKL 82. pants)
1. Lai gan kopumā Kopienu tiesas veic vispusīgu kontroli jautājumam – vai ir izpildīti nosacījumi konkurences noteikumu piemērošanai, tomēr šo tiesu veiktajai kontrolei attiecībā uz Komisijas veiktu sarežģītu ekonomisku vērtējumu jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ir ievērotas procesuālās normas un normas par pamatojuma norādīšanu, kā arī faktu saturiskā pareizība, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.
Tāpat tā kā Komisijas lēmums ir sarežģītu tehnisku vērtējumu rezultāts, šie vērtējumi principā ir pakļauti ierobežotai tiesas kontrolei, kas nozīmē, ka Kopienu tiesas nevar aizstāt Komisijas veikto faktu vērtējumu ar savu vērtējumu.
Tomēr, lai arī Kopienu tiesas atzīst Komisijai piešķirto rīcības brīvību ekonomikas vai tehnikas jomā, tas nenozīmē, ka Kopienu tiesām ir jāatturas no Komisijas veiktās šāda rakstura datu interpretācijas kontroles. It īpaši Kopienu tiesām ir jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, ticamība un konsekvence, bet arī jākontrolē, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un to, vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.
(sal. ar 87.–89., 379., 482. un 564. punktu)
2. Saskaņā ar Kopienu Tiesas Statūtu 21. pantu un Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai prasība būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā un tomēr saskaņotā un saprotamā veidā – no paša prasības pieteikuma teksta. Kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikumu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienotajiem materiāliem, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno juridisko argumentu neesamību, kam atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā.
Pirmās instances tiesai turklāt nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi izmantojami vienīgi pierādīšanas un tehniskos nolūkos.
Pirmās instances tiesa var ņemt vērā tikai pielikumus, kas pamato vai papildina faktu vai juridiskus pierādījumus, ko prasītājs vai atbildētājs tieši norādījis procesuālajos dokumentos.
Šāda Tiesas Statūtu 21. panta un Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretācija arī paredz nosacījumus, ar kādiem ir pieņemams replikas raksts, kas saskaņā ar šī reglamenta 47. panta 1. punktu ir paredzēts, lai papildinātu prasības pieteikumu.
(sal. ar 94., 95., 99. un 483. punktu)
3. EKL 82. pants attiecas uz viena vai vairāku tirgus dalībnieku rīcību, kas ietver ļaunprātīgu ekonomiskās varas izmantošanu, kas ļauj attiecīgajam tirgus dalībniekam kavēt efektīvas konkurences uzturēšanu attiecīgajā tirgū, un līdz ar to ļauj tam ievērojamā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un, visbeidzot, patērētājiem.
Kaut gan dominējošā stāvokļa konstatēšana pati par sevi neietver pārmetumus attiecīgajam uzņēmumam, šim uzņēmumam ir īpaša atbildība neatkarīgi no šī stāvokļa cēloņiem neļaut tā rīcībai traucēt patiesai un neizkropļotai konkurencei kopējā tirgū.
(sal. ar 229. punktu)
4. Procesā, kas uzsākts, pamatojoties uz EKL 82. pantu, Komisija, neesot piesaistīta definīcijai, ko sniedz Direktīva 91/250 par datorprogramu tiesisko aizsardzību, no kuras tā tomēr nenovirzās, var definēt “sadarbspējas” jēdzienu kā divu programmatūras produktu spēju apmainīties ar informāciju un savstarpēji izmantot šo informāciju, lai abi šie programmatūras produkti spētu darboties visos paredzētajos veidos.
Šajā sakarā Komisija var novērtēt programmatūras produktu “sadarbspējas pakāpi” saistībā ar to, kas, pēc tās domām, bija nepieciešams, ņemot vērā EKL 82. pantu, lai ļautu darba grupas serveru operētājsistēmu izstrādātājiem, kas ir dominējošā stāvoklī esoša izstrādātāja konkurenti, rentabli palikt tirgū. Ja tiek konstatēts, ka esošā sadarbspējas pakāpe neļauj izstrādātājiem rentabli palikt tirgū, no tā izriet, ka tiek apdraudēta efektīva konkurence tirgū.
Kā korektīvu pasākumu nosakot dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam pienākumu izpaust “sadarbspējas informāciju”, Komisijas mērķis ir atsevišķu noteikumu savstarpējai savienojamībai un mijiedarbei detalizēts tehnisks apraksts, kas piemērojams uzņēmuma darba grupu tīklos darba grupu pakalpojumu sniegšanai. Šis apraksts neattiecas uz veidu, kādā uzņēmums ievieš šos noteikumus, un tas it īpaši neattiecas uz šo produktu iekšējo struktūru vai pirmkodu.
Šādi Komisijas izmantotā sadarbspējas pakāpe ļauj konkurējošām operētājsistēmām savstarpēji sadarboties ar dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma domēna arhitektūru līdzvērtīgā veidā, lai rentabli konkurētu ar dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma operētājsistēmām. Tas neparedz, ka konkurentu produktiem būtu jāfunkcionē tāpat kā dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma produktiem un neļauj tā konkurentiem šos produktus vai šo produktu noteiktas iezīmes klonēt vai reproducēt.
(sal. ar 192., 206., 225., 227., 228., 230., 234., 236.–238., 241., 259., 374. un 375. punktu)
5. Pieņemot lēmumu, ar ko soda par dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikumu sniegt konkurējošiem uzņēmumiem informāciju par programmatūras produktu sadarbspēju, Komisija drīkst neieņemt nostāju par to, vai uz uzņēmuma sakaru protokoliem vai šo protokolu specifikācijām attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, un prezumēt, ka uzņēmums var pamatoties uz šādām tiesībām. Komisija drīkst arī balstīties uz pieņēmumu, ka ir iespējams, ka atteikums sniegt sadarbspējas informāciju nav vienkārša atteikšanās piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu, bet ir atteikšanās piešķirt trešām personām intelektuālā īpašuma tiesību licenci. Komisija tādējādi izvēlās stingrāko juridisko risinājumu un līdz ar to –vislabvēlīgāko risinājumu attiecīgajam dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam. Šādā situācijā ir līdz ar to jāpārliecinās, vai ir izpildīti nosacījumi, kas ļauj dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam uzlikt pienākumu izsniegt licenci, kas aptver tā intelektuālā īpašuma tiesības.
(sal. ar 283., 284. un 290. punktu)
6. Lai gan uzņēmumi principā var brīvi izvēlēties savus uzņēmējdarbības sadarbības partnerus, noteiktos apstākļos un ja tā nav objektīvi pamatota, atteikšanās piešķirt [informāciju] no dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma puses var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta nozīmē.
Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikums piešķirt trešai personai licenci tāda produkta izmantošanai, kuru aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, pats par sevi nav dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta nozīmē.
Tikai izņēmuma apstākļos intelektuālā īpašuma īpašnieka veiktā ekskluzīvo tiesību izmantošana var būt šāda ļaunprātīga rīcība un attiecīgi, lai sabiedrības interesēs saglabātu tirgū efektīvu konkurenci, ir atļauts iejaukties ekskluzīvajās intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka tiesībās, liekot viņam piešķirt licences trešām personām, kas censtos iekļūt vai palikt tirgū.
Par izņēmuma apstākļiem tostarp ir jāuzskata šādi apstākļi: pirmkārt, atteikums attiecas uz produktu vai pakalpojumu, kas ir obligāts noteiktas uzņēmējdarbības veikšanai blakus tirgū, otrkārt, atteikums ir tāda rakstura, ka tas izslēdz jebkādu efektīvu konkurenci blakus tirgū, treškārt, atteikums ir šķērslis tam, ka parādās jauns produkts, pēc kura ir potenciāls patērētāju pieprasījums.
Kad ir konstatēts, ka šādi apstākļi pastāv, dominējošā stāvoklī esošā īpašnieka atteikums izsniegt licenci var būt EKL 82. panta pārkāpums, ja vien šis atteikums nav objektīvi pamatots.
Visbeidzot, lai atteikumu sniegt piekļuvi produktam vai pakalpojumam, kas ir obligāts noteiktas uzņēmējdarbības veikšanai, varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, ir jānošķir divi tirgi, proti, pirmkārt, tirgus, kuru veido produkts vai pakalpojums un kurā uzņēmums, kas atsakās sniegt piekļuvi, ieņem dominējošu stāvokli un, otrkārt, blakus tirgus, kurā produkts vai pakalpojums tiek izmantots, lai ražotu citu produktu vai sniegtu citu pakalpojumu. Apstāklis, ka obligātais produkts vai pakalpojums netiek pārdots atsevišķi, neliedz uzreiz iespēju identificēt atsevišķu tirgu. Tā tas ir gadījumā, kad produkti vai pakalpojumi ir obligāti noteiktas uzņēmējdarbības veikšanai un kad pastāv faktisks pieprasījums pēc tiem no uzņēmumiem, kas grasās veikt šo uzņēmējdarbību. Noteicoši ir tas, ka var noteikt divus ražošanas posmus, kas ir saistīti šajā augšupējā produktā tādā ziņā, ka tas ir obligāts elements, lai varētu piegādāt lejupējo produktu.
(sal. ar 319., 331.–335., 691. un 1336. punktu)
7. Piemērojot EKL 82. pantu dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikumam piešķirt licenci darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū, “sadarbspējas informācija” ir jāuzskata par “obligātu” tostarp tādēļ, ka sadarbspējai ir būtiska konkurētspējas nozīme tirgū, pat ja tās neesamības sekas ir tikai pakāpeniska un nevis tūlītēja konkurences izskaušana.
(sal. ar 381. un 428. punktu)
8. Kā izriet no Komisijas paziņojuma par konkrētā tirgus noteikšanu saistībā ar Kopienu konkurences tiesībām, “konkrētās preces tirgū ietilpst visas preces un/vai pakalpojumi, ko patērētājs uzskata par savstarpēji aizstājamiem vai aizvietojamiem to īpašību, cenas un tiem paredzētā izmantojuma dēļ”. Piedāvājuma puses aizvietojamību var arī ņemt vērā, nosakot tirgu situācijās, kurās tās iedarbība ir ekvivalenta pieprasījuma aizvietošanas iedarbībai efektivitātes un tiešuma ziņā. Tas nozīmē, ka piegādātāji var novirzīt attiecīgos produktus un pārdot tos īsā laikā, tiem nerodoties būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, reaģējot uz mazām, bet paliekošām izmaiņām relatīvajās cenās.
Attiecībā uz operētājsistēmām Komisija var pamatoti secināt, ka ir darba grupu operētājsistēmu tirgus, kas ir atsevišķs no klientu personālo datoru operētājsistēmu tirgus.
(sal. ar 484., 485. un 531. punktu)
9. Ja procedūrā par EKL 82. panta piemērošanu Komisija pārmet kādam uzņēmumam, ka tas, lietojot “spēka sviru” (leveraging), ir izmantojis tā kvazimonopolu klientu produktu tirgū, lai ietekmētu produktu otro tirgu, uzņēmumam pārmestās ļaunprātīgās rīcības cēlonis ir tā dominējošais stāvoklis pirmajā tirgū. Pat ja Komisija būtu kļūdījusies, uzskatot, ka uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis otrajā tirgū, ar šo apstākli pašu par sevi nebūtu pietiekami, lai konstatētu, ka Komisija nepamatoti secinājusi dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
(sal. ar 559. punktu)
10. EKL 82. panta piemērošanas mērķiem vārdkopas “var izskaust konkurenci” un “var pilnībā izskaust konkurenci” Kopienu tiesas lieto bez izšķirības, lai atspoguļotu vienu un to pašu saturu, proti, ka EKL 82. pantu nesāk piemērot tad, kad tirgū vairs nav vai gandrīz nav konkurences. Ja Komisijai būtu jāgaida, līdz no tirgus ir izspiesti visi konkurenti vai to izspiešana ir pietiekami neizbēgama, pirms tā spētu iejaukties saskaņā ar šo normu, tas būtu klajā pretrunā tā mērķim, proti, saglabāt netraucētu konkurenci kopējā tirgū un aizsargāt jau esošo konkurenci konkrētajā tirgū.
Attiecībā uz dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikumu piešķirt licenci darba grupu operētājsistēmu tirgū Komisijai ir vēl jo pamatotāk piemērot EKL 82. pantu pirms konkurences izskaušana ir pilnībā izpaudusies, jo šo tirgu raksturo būtiska tīkla iedarbība un šādas izskaušanas sekas būtu grūti labot.
Nav jāpierāda, ka ir izskausta visa konkurence tirgū. Lai konstatētu EKL 82. panta pārkāpumu, ir nozīme konstatējumam, ka attiecīgais atteikums izraisa vai var izraisīt visas efektīvās konkurences izskaušanu tirgū. Šajā sakarā jāprecizē, ka apstāklis, ka dominējošā stāvokļa uzņēmuma konkurenti marginālā formā ir klātesoši dažās tirgus “nišās”, nav pietiekams, lai secinātu, ka šāda konkurence pastāv.
(sal. ar 561.–563. un 593. punktu)
11. Apstāklis, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam pārmestā rīcība kavē jauna produkta parādīšanos tirgū, jāaplūko saistībā ar EKL 82. panta otrās daļas b) punktu, kurā aizliegta dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas izpaužas kā “ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem”.
Apstākļi, kādos parādās jauns produkts, var nebūt vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, vai atteikums sniegt licenci intelektuālā īpašuma izmantošanai var kaitēt patērētājiem EKL 82. panta otrās daļas b) punkta izpratnē. Kā izriet no šīs normas formulējuma, šāds kaitējums var rasties, ja ierobežojumi skar ne tikai ražošanu vai tirgus, bet arī tehnisko attīstību.
EKL 82. pants attiecas ne tikai uz darbībām, kas var radīt tiešu kaitējumu patērētājiem, bet arī tādām darbībām, kas var radīt netiešu kaitējumu, apdraudot faktiskās konkurences struktūru.
(sal. ar 643., 647. un 664. punktu)
12. Lai gan Komisijai ir pierādīšanas pienākums pierādīt tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri veido EKL 82. panta pārkāpumu, tomēr attiecīgajam dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam, nevis Komisijai, vajadzības gadījumā pirms administratīvā procesa beigām ir jānorāda iespējams objektīvs pamatojums un šajā sakarā ir jāizvirza argumenti un pierādījumi. Tad Komisijai ir pienākums, ja tā grasās konstatēt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, pierādīt, ka šī uzņēmuma izvirzītie argumenti un pierādījumi nevar tikt pieņemti un līdz ar to nevar tikt pieņemts izvirzītais pamatojums.
Tas vien, ka produktu aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, nav objektīvs pamatojums atteikumam piešķirt licenci. Ja intelektuālā īpašuma tiesību esamība varētu būt objektīvs pamatojums šādam atteikumam, tad nekad nevarētu piemērot judikatūrā noteikto izņēmumu.
Dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, kas apgalvo, ka apstāklim, ka liek dot piekļuvi trešām personām tādai tehnoloģijai, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz motivāciju inovēt, tas ir jāpierāda.
(sal. ar 688.–690., 697. un 1144. punktu)
13. Kopienas noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār atvasinātajiem Kopienu tiesību aktiem liek šos tiesību aktus interpretēt pēc iespējas saskaņā ar šiem nolīgumiem. Šis interpretācijas princips attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kad starptautisks nolīgums ir pārāks par konkrēto Kopienu tiesību aktu. Tā kā starptautiski līgumi, tādi kā Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs), nav pārāki par primārajiem Kopienu tiesību aktiem, šo principu nevar piemērot, kad norma, kas ir jāinterpretē, ir EKL 82. pants.
Turklāt situācijā, kurā Komisijai ir jāpiemēro EKL 82. pants lietas faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem, kuros ir jāpieņem, ka, ja vien nav pierādīts pretējais, secinājumi, kurus Komisija ir izdarījusi šajā sakarā, ir tie, pie kuriem tā varēja pamatoti nonākt, Komisijai, pienācīgi runājot, nav jāizvēlas starp vairākām viena Kopienu tiesību akta interpretācijām.
(sal. ar 797.–799. punktu)
14. Ja Komisija soda par EKL 82. panta pārkāpumu un uzdod dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam izpaust “sadarbspējas informāciju” uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt un izplatīt darba grupas serveru operētājsistēmas, un ļaut šiem uzņēmumiem izmantot šo informāciju “ar racionāliem un nediskriminējošiem nosacījumiem”, tas nekavē sodīto uzņēmumu atļaut piekļuvi šai informācijai, izmantojot licenci, ja lūgtā informācija attiecas uz patentētu tehnologiju vai uz to attiecas citas intelektuālā īpašuma tiesības.
Pats apstāklis, ka tiek izvirzīta prasība, lai nosacījumi, kas attiektos uz šīm iespējamajām licencēm, būtu racionāli un nediskriminējoši, nekādā ziņā nenozīmē, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam būtu jāizvirza identiski nosacījumi visiem uzņēmumiem, kas prasītu šādas licences. Faktiski nav izslēgts, ka šādus nosacījumus var pielāgot katra uzņēmuma situācijai un, piemēram, atkarībā no tā, cik plašai informācijai uzņēmumi vēlas piekļūt, vai produktu veidiem, kuros tie paredz šo informāciju iestrādāt.
(sal. ar 808., 810. un 811. punktu)
15. Lai lemtu par to, vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība ir ļaunprātīga pārdošana ar piesaisti, Komisija var pamatoti pamatoties uz šādiem četriem apstākļiem: pirmkārt, piesaistošais produkts un piesaistītais produkts ir divi atšķirīgi produkti; otrkārt, attiecīgajam uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis piesaistošā produkta tirgū; treškārt, minētais uzņēmums nesniedz patērētājiem izvēli iegūt piesaistošo produktu bez piesaistītā produkta; ceturtkārt, attiecīgā prakse ierobežo konkurenci. Komisija arī ņem vērā, ka pārdošana ar piesaisti nav objektīvi pamatota.
Šādam pamatojumam nebūtu jābalstās uz priekšrocībām, kas izriet no fakta, ka pārdošana ar piesaisti nodrošina produkta vienveidīgu esamību tirgū. Nevar pieļaut, ka šo rezultātu nosaka vienpusējā veidā dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, izmantojot pārdošanu ar piesaisti.
Tā kā ļaunprātīgo rīcību uzskaitījums EKL 82. pantā nav izsmeļošs, pārdošana ar piesaisti, ko praktizē dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, var būt pretrunā EKL 82. pantam pat tad, kad tā neatbilst konkrētam piemēram, kas minēts EKL 82. panta otrās daļas d) punktā. Līdz ar to, lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga pārdošana ar piesaisti, Komisija var pamatoti balstīties uz EKL 82. pantu kopumā, nevis tikai uz EKL 82. panta otrās daļas d) punktu.
(sal. ar 842., 843., 852, 859.–861., 1151. un 1152. punktu)
16. Lai veiktu analīzi saskaņā ar EKL 82. pantu, tas, vai produkti ir atšķirīgi, ir jāvērtē, ņemot vērā patērētāju pieprasījumu. Nepastāvot neatkarīgam pieprasījumam pēc, kā tiek apgalvots, piesaistītā produkta, nevar būt runas par atsevišķiem produktiem un ļaunprātīgu pārdošanu ar piesaisti.
Papildinošie produkti var veidot divus atšķirīgus produktus EKL 82. panta nozīmē.
Apstāklis, ka tirgū ir neatkarīgi uzņēmumi, kas specializējas piesaistītā produkta ražošanā un pārdošanā, ir vērā ņemams pierādījums šā produkta atsevišķa tirgus esamībai.
No apstākļa, ka pārdošana ar piesaisti notiek, tehniski iekļaujot vienu produktu otrā, neizriet, ka pārdošanas ar piesaisti ietekmes novērtēšanai tirgū šo iekļaušanu nevar uzskatīt par divu atsevišķu produktu pārdošanu ar piesaisti.
Turklāt, pat tad, ja divu produktu pārdošana ar piesaisti atbilst komerciālajai praksei vai pastāv dabiska saikne starp diviem attiecīgajiem produktiem, tā tomēr var būt ļaunprātīga rīcība EKL 82. panta nozīmē, ja vien tā nav objektīvi pamatota.
Attiecībā uz klientu personālo datoru operētājsistēmām, no vienas puses, un straumējošiem multimediju draiveriem, no otras puses, ir jāuzskata, ka tie ir divi atsevišķi produkti EKL 82. panta nozīmē, ņemot vērā attiecīgo produkta raksturu un tehniskās iezīmes, tirgū novērotos faktus, attiecīgo produktu attīstības vēsturi un arī klientu personālo datoru operētājsistēmu tirgū dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma komercdarbības praksi.
(sal. ar 917., 918., 921., 922., 925., 927., 933., 935., 942. un 1341. punktu)
17. Pārdošanas ar piesaisti jautājumā ne no EKL 82. panta otrās daļas d) punkta, ne no judikatūras neizriet, ka patērētājiem noteikti jāmaksā atsevišķa cena par piesaistīto produktu, lai attiecībā uz to varētu secināt, ka viņiem uzliktas papildu saistības šīs normas nozīmē.
Turklāt ne EKL 82. panta otrās daļas d) punktā, ne judikatūrā par pārdošanu ar piesaisti netiek izvirzīta prasība, lai patērētāji tiktu piespiesti lietot piesaistīto produktu vai tiktu atturēti no dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma konkurenta piegādāta tāda paša produkta izmantošanas, lai par izpildītu būtu iespējams uzskatīt nosacījumu, ka līgumu noslēgšana ir pakļauta priekšnoteikumam, ka tiek akceptēti papildu pienākumi.
(sal. ar 969. un 970. punktu)
18. Pat ja būtu tiesa, ka nedz EKL 82. panta otrās daļas d) punkts, nedz EKL 82. pants vispār nemin, ka minētajai rīcībai būtu kādas pret konkurenci vērstas sekas, tomēr ir spēkā princips, ka rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu tikai tad, ja tā var ierobežot konkurenci.
Piemērojot EKL 82. pantu attiecībā uz pārdošanu ar piesaisti, Komisija var izvērtēt konkrēto ietekmi, kāda attiecīgajai pārdošanai ar piesaisti ir uz tirgu, un veidu, kādā tirgus, visticamāk, varētu attīstīties, nevis tikai uzskatīt – kā tā to parasti dara lietās par ļaunprātīgu pārdošanu ar piesaisti –, ka piesaistei pēc sava rakstura ir konkurences izbeigšanas ietekme tirgū, kas nenozīmē, ka tā ir pieņēmusi jaunu tiesību teoriju.
Apstāklis, ka klientu personālo datoru operētājsistēmu tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums piesaista multimediju draiveri, kas pieļauj straumēšanu, klientu personālo datoru operētājsistēmai – operētājsistēmai, kas ir iepriekšinstalēta lielākās daļas klientu personālajos datoros, kuri tiek pārdoti visā pasaulē, – bez iespējas izņemt šo multimediju draiveri no operētājsistēmas, ļauj multimediju draiverim gūt labumu no šīs operētājsistēmas visuresamības klientu personālajos datoros, ko nevar atsvērt citas multimediju draiveru izplatīšanas metodes. Pārdošana ar piesaisti sniedz multimediju draiverim nepārspētu izplatību uz klientu personālajiem datoriem visā pasaulē tāpēc, ka tas automātiski sasniedza tirgus penetrācijas līmeni, kas atbilst dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma klientu personālo datoru operētājsistēmas līmenim, nekonkurējot pēc nopelniem ar citiem konkurējošiem produktiem. Šādai pārdošanai ar piesaisti turklāt var būt ievērojama ietekme uz satura sniedzējiem un programmatūras izstrādātājiem, tā kā straumējošo multimediju draiveru tirgum raksturīga netiešo tīklu būtiska iedarbība.
(sal. ar 867., 1035., 1036., 1038., 1058., 1060. un 1061. punktu)
19. EKL 82. pants ir vērsts uz to, lai aizliegtu dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam nostiprināt savu stāvokli, izmantojot citus līdzekļus, nevis tos, kas ir balstīti uz konkurenci pēc nopelniem.
(sal. ar 1070. punktu)
20. Ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumu raksturu un ievirzi, tie principā nav to tiesību normu klāstā, kuras Kopienu tiesas ņem vērā, kontrolējot Kopienas iestāžu aktu tiesiskumu. Tikai tad, ja Kopiena būtu iecerējusi izpildīt konkrētas saistības, kuras tā uzņēmusies PTO ietvaros, vai ja Kopienu tiesību akts skaidri atsauktos uz precīziem PTO līgumu noteikumiem, Kopienu tiesām būtu jākontrolē attiecīgā Kopienu tiesību akta tiesiskums attiecībā uz PTO noteikumiem.
Katrā ziņā Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs) normās nav nekā, kas liegtu PTO dalībvalstu konkurences iestādēm noteikt pasākumus, kas ierobežo vai regulē intelektuālā īpašuma tiesību, kas pieder dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, izmantošanu, ja šis uzņēmums šīs tiesības izmanto pret konkurenci vērstā veidā. Tādējādi, kā tieši izriet no TRIPs līguma 40. panta 2. punkta, PTO dalībvalstis ir tiesīgas regulēt šādu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai izvairītos no iedarbības, kas kaitē konkurencei.
(sal. ar 801., 802., 1189., 1190. un 1192. punktu)
21. Ja Komisija lēmumā konstatē, ka uzņēmums ir pārkāpis EKL 82. pantu, šim uzņēmumam bez kavēšanās ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu šo noteikumu, pat nepastāvot specifiskiem pasākumiem, kurus Komisija noteikusi šajā lēmumā. Ja šajā lēmumā ir noteikti korektīvie pasākumi, attiecīgajam uzņēmumam tie ir jāveic un jāuzņemas visi izdevumi, kas saistīti ar to veikšanu, bet, ja tas netiek izdarīts, tiek noteikta kavējuma nauda saskaņā ar Regulas Nr. 17 16. pantu.
Komisijai nebūtu jādeleģē trešai personai izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas tai piešķirtas Regulā Nr. 17. Savukārt Komisijai ir tiesības pārraudzīt, kā attiecīgais uzņēmums izpilda pārkāpumu konstatējošā lēmumā noteiktos korektīvos pasākumus, un nodrošināt, lai citi korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai izbeigtu pret konkurenci vērsto iedarbību, tiek izpildīti bez kavēšanās. Šajā sakarā Komisijai ir tiesības izmantot izmeklēšanas pilnvaras, kas noteiktas Regulas Nr. 17 14. pantā, un, attiecīgā gadījumā, izmantot ārēju ekspertu, lai atrisinātu tehniskas dabas jautājumus.
Turklāt, ja Komisija nolemj pieaicināt ārēju ekspertu, tā var sniegt šim ekspertam jebkādu informāciju vai dokumentus, ko tā varētu būt ieguvusi, izmantojot izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar Regulas Nr. 17 14. pantu.
Nosakot pārraudzības mehānismu, kas ietver neatkarīgas pilnvarotas personas iecelšanu, kam jārīkojas pēc savas iniciatīvas un pēc trešo personu lūguma, kurai uzticēti pienākumi neaprobežojas ar jautājumu uzdošanu attiecīgajam uzņēmumam un ziņojumu sagatavošanu Komisijai un kam ir piekļuve informācijai, dokumentiem, telpām un darbiniekiem, kā arī atbilstošo produktu pirmkodam, Komisija nozīmīgi pārsniedz situācijas, kurā tā norīkotu pati savu ārējo ekspertu, lai tas konsultētu Komisiju, kad tā izmeklē korektīvo pasākumu izpildīšanu.
Turklāt neviena Regulas Nr. 17 norma Komisijai nedod tiesības pieprasīt uzņēmumam segt izmaksas, kas rodas Komisijai saistībā ar korektīvo pasākumu izpildes uzraudzību.
Pēc būtības Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par Kopienu konkurences noteikumu piemērošanu, ir jāseko pārkāpumus konstatējošo lēmumu izpildei neatkarīgā, objektīvā un taisnīgā veidā. Šajā sakarā ar tās atbildību, lai efektīvi īstenotu Kopienu tiesības, būtu nesavienojama paļaušanās uz vai ietekmēšanās no lēmuma adresāta vēlēšanās vai spējas segt šādas izmaksas.
Turklāt Komisijai nav neierobežotas rīcības brīvības, nosakot korektīvos pasākumus, kas tiek noteikti uzņēmumiem, lai izbeigtu pārkāpumu. Regulas Nr. 17 3. panta piemērošanas kontekstā samērīguma princips pieprasa, lai apgrūtinājumi, kas tiek uzlikti uzņēmumiem, lai tie izbeigtu pārkāpumu, nepārsniegtu to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu paredzēto mērķi, proti, atjaunot, ka tiek ievēroti noteikumi, kas bija pārkāpti.
(sal. ar 1256., 1264.–1266., 1268.–1270. un 1274.–1276. punktu)
22. Gadījumā, kad uzņēmums ir divreiz ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, Komisija var, lai novērtētu pārkāpuma smagumu naudas soda summas noteikšanas mērķiem, ņemt vērā apstākli, ka abas šīs ļaunprātīgās rīcības veido spēka sviras stratēģijas ar mērķi izmantot dominējošo stāvokli daļu, kas tam ir produktu tirgū, lai paplašinātu dominējošo stāvokli uz pārējiem blakus tirgiem.
Turklāt šādā gadījumā Komisija var izvēlēties vienu sākumsummu abiem diviem ļaunprātīgās rīcības gadījumiem, bez pienākuma paskaidrot, kā tā bija sadalīta starp diviem ļaunprātīgās rīcības gadījumiem.
Pienākums norādīt pamatojumu neliek Komisijai savā lēmumā norādīt skaitļus saistībā ar naudas soda aprēķināšanas veidu.
Komisija var šai sākumsummai piemērot palielinājuma koeficientu, lai nodrošinātu, ka šim naudas sodam ir pietiekama preventīva iedarbība, ņemot vērā dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma ievērojamo ekonomisko kapacitāti. Šajā sakarā var ņemt vērā, ka pastāv risks, ka uzņēmums nākotnē varētu izdarīt tāda paša veida pārkāpumu ar citiem produktiem.
(sal. ar 1344., 1352., 1360., 1361. un 1363. punktu)