EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2012. gada 28. martā

Lieta F‑36/11

BD

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieki – Līguma nepagarināšana – Civildienesta noteikumu 11.a pants – Interešu konflikts – Uzticības saikne – Civildienesta noteikumu 12.b pants – Ārēja darbība – Nevainīguma prezumpcija

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru BD lūdz it īpaši atcelt lēmumu, kas ietverts Komisijas iestādes, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2010. gada 30. augusta paziņojumā, ar kuru tā informē, ka viņa līgums netiks pagarināts. Šajā pašā prasības pieteikumā BD lūdz arī piespriest Komisijai samaksāt viņam zaudējumu atlīdzību par ciesto morālo kaitējumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Iekšēju noteikumu, kuros līguma pagarināšanas principam ir paredzēti noteikti nosacījumi, pieņemšana – Administrācijas novērtējuma brīvības attiecīgajā jomā pašierobežošana

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkts, 85. pants un 119. panta pirmā daļa)

2.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Atlaišana – Administrācijas novērtējuma brīvība attiecībā uz disciplināra vai līgumiska atlaišanas pamatojuma izvēli

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) ievilkums, 49. panta 1. punkts un 119. panta pirmā daļa)

3.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noraidošs lēmums – Apstrīdētā akta pamatojuma aizstāšana – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšana – Nosacījumi – Dienesta intereses un uzticības saiknes saglabāšana

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 88. pants)

5.      Ierēdņi – Principi – Tiesības uz nevainīguma prezumpciju – Piemērojamība – Aizliegums no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanā konstatētajiem faktiem secināt, ka ir pārtraukta uzticības saikne, kas ir šķērslis līgumdarbinieka līguma pagarināšanai – Neesamība

6.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Tiesības un pienākumi – Neatkarības un neaizskaramības pienākums – Pienākums preventīvi informēt administrāciju par jebkādu iespējamo interešu konfliktu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 11.a pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a, 11. un 81. pants)

7.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Tiesības un pienākumi – Ārēja darbība – Pienākums lūgt atļauju iecēlējinstitūcijai vai iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus – Pirms darba attiecību sākšanās veiktas darbības turpināšana – Ietveršana

(Civildienesta noteikumu 12.b pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a, 11. un 81. pants)

8.      Iestāžu akti – Pamatojums – Kļūda faktos, kas pieļauta lēmuma pamatojumā, kurš citādi ir pietiekams – Ietekmes uz lēmuma tiesiskumu neesamība

(LESD 296. pants)

1.      Pagaidu darbiniekam, ar kuru ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku, principā nav nekādu tiesību uz sava līguma pagarināšanu, jo tā ir tikai vienkārši iespēja, kas ir pakļauta nosacījumam, ka šī līguma pagarināšana notiek atbilstoši dienesta interesēm.

Atšķirībā no ierēdņiem, kuru nodarbinātības stabilitāte ir garantēta Civildienesta noteikumos, no Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības, kas ir piemērojama līgumdarbiniekiem atbilstoši šīs kārtības 119. panta pirmajai daļai, 47. panta b) punkta izriet, ka darba attiecības starp iestādi un līgumdarbinieku, kurš ir pieņemts darbā uz noteiktu laiku, tiek reglamentētas atbilstoši šīs pašas kārtības 85. pantā noteiktajiem nosacījumiem tieši starp pusēm noslēgtajā līgumā ietvertajos noteikumos. Turklāt administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz līgumdarbinieku darba līgumu, kas noslēgti uz noteiktu laiku, pagarināšanu.

Tomēr no brīža, kad, pieņemot iekšējus noteikumus, administrācija izstrādājusi īpašu kārtību, kas vērsta uz līgumu pagarināšanas procedūras pārskatāmības garantēšanu, šīs kārtības pieņemšana jāuzskata par šīs iestādes novērtējuma brīvības pašierobežošanu. Par šādu kārtību nav uzskatāmi līgumdarbinieka darba līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem pagarināšanai ir paredzēts nosacījums, ka ir izturēts atlases pārbaudījums, kā arī ir saņemta direktorāta piekrišana.

(skat. 31.–33., 35. un 36. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 17. oktobris, T‑330/00 un T‑114/01 Cocchi un Hainz/Komisija, 82. punkts; 2003. gada 6. februāris, T‑7/01 Pyres/Komisija, 64. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 7. jūlijs, F‑54/08 Bernard/Europol, 44. un 47. punkts; 2010. gada 23. novembris, F‑8/10 Gheysens/Padome, 75. punkts.

2.      No tā, ka līgumdarbiniekam nav nodarbinātības stabilitātes un ka iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir plaša novērtējuma brīvība pagarināt vai nepagarināt viņa uz noteiktu laiku noslēgto līgumu, kā arī no Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta i) apakšpunkta izriet, ka kompetentajai iestādei nav pienākuma sākt disciplināru procedūru pret līgumdarbinieku, kura uzvedība varētu būt pamats atlaišanai no darba disciplināra iemesla dēļ, un ka tā var šādā gadījumā izmantot iespējas, ko piedāvā attiecību, kas tos saista, līgumiskais raksturs. Minētās kārtības 49. panta 1. punktā, kas atbilstoši šīs kārtības 119. panta pirmajai daļai ir piemērojams līgumdarbiniekiem, nav norādīta disciplinārās procedūras izmantošana, lai darba līgumu izbeigtu “bez brīdinājuma”. Tādējādi izvēle gaidīt attiecīgā līgumdarbinieka uz noteiktu laiku noslēgtā līguma beigas un nepagarināt to pati par sevi nevar tikt uzskatīta par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

(skat. 45. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 12. decembris, T‑223/99 Dejaiffe/ITSB, 38. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 24. aprīlis, F‑74/06 Longinidis/Cedefop, 116. punkts; 2010. gada 7. jūlijs, F‑116/07, F‑13/08 un F‑3l/08 Tomas/Parlaments, 158. punkts.

3.      Ņemot vērā pašu mērķi ļaut administrācijai pārskatīt tās lēmumu, pirmstiesas procedūra noris tādējādi, ka Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā administrācija – pat ja tā ir noraidījusi sūdzību – var grozīt pamatojumu, balstoties uz kuru tā ir pieņēmusi apstrīdēto tiesību aktu. Tādējādi administrācijas pilnvaru un procedūras nepareiza izmantošana nevar tikt pierādīta ar to, ka tā savā sūdzību noraidošajā lēmumā ir norādījusi atšķirīgu pamatojumu no apstrīdētajā lēmumā norādītā.

(skat. 47. punktu)

Atsauces

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, 55.–60. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 110. punkts; 2010. gada 15. decembris, F‑67/09 Angulo Sánchez/Padome, 70. punkts; 2011. gada 28. septembris, F‑26/10 AZ/Komisija, 38. punkts.

4.      Dienesta intereses un uzticības saiknes saglabāšana, kas institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir jāņem vērā, lai izlemtu pagarināt vai nepagarināt darba līgumu, ir jānovērtē ne tikai dienesta, kurā persona strādā un kura intereses nevar tikt ignorētas, mērogā, bet arī ģenerāldirektorāta, kuram pieder dienests, kurā strādā ieinteresētā persona, mērogā vai visas iestādes mērogā kopumā. Turklāt kompetentajai iestādei dienesta interešu novērtējums kopumā it īpaši ir jāveic, ja runa ir par darbinieka, kuram ir finansiāla atbildība, attieksmi.

Šajā ziņā apstāklis, ka līgumdarbinieks ir šķietami priekšzīmīgi pabeidzis pārbaudes laiku, nevar atspēkot institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, vērtējumu par iespēju nepagarināt viņa līgumu, ņemot vērā faktus, kas ir noskaidroti pēc ziņojuma pārbaudes laika beigās.

(skat. 48. un 80. punktu)

5.      Tiesības uz nevainīguma prezumpciju pat tad, ja nav uzsākta kriminālvajāšana, ir piemērojamas ierēdnim, kam ir izvirzīta apsūdzība Civildienesta noteikumos noteikto pienākumu neizpildē, kas ir pietiekami smaga, lai attaisnotu Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanu, ko ievērojot administrācija varētu pieņemt jebkurus vajadzīgos, vajadzības gadījumā – stingrus, pasākumus. Tomēr ne šo tiesību priekšmets, ne sekas nav aizliegums institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, no OLAF izmeklēšanā konstatētajiem faktiem secināt uzticības saiknes izbeigšanos, kas ir šķērslis līgumdarbinieka līguma pagarināšanai.

(skat. 51. un 54. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1999. gada 8. jūlijs, C‑235/92 P Montecatini/Komisija, 175. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 6. jūlijs, T‑62/98 Volkswagen/Komisija, 281. punkts; 2004. gada 8. jūlijs, T‑67/00, T‑68/00, T‑71/00 un T‑78/00 JFE Engineering/Komisija, 178. punkts; 2006. gada 4. oktobris, T‑193/04 Tillack/Komisija, 121. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑44/02 OP, T‑54/05 OP, T‑56/02 OP, T‑60/02 OP un T‑61/02 OP Dresdner Bank u.c./Komisija, 61. punkts; 2008. gada 8. jūlijs, T‑48/05 Franchet un Byk/Komisija, 214. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 7. decembris, T‑49/07 Fahas/Padome, 63. punkts; 2011. gada 5. oktobris, T‑11/06 Romana Tabacchi/Komisija, 129. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 23. novembris, F‑75/09 Wenig/Komisija, 58. punkts.

6.      Civildienesta noteikumu 11. panta, kas ir piemērojams līgumdarbiniekiem saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a pantu atbilstoši šīs pašas kārtības 11. un 81. pantam, mērķis ir nodrošināt ierēdņu un darbinieku, kā arī – loģiski secinot – to iestāžu, kurās viņi strādā, neatkarību, neaizskaramību un objektivitāti, nosakot attiecīgajam ierēdnim vai darbiniekam pienākumu preventīvi informēt iecēlējinstitūciju vai institūciju, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lai tām ļautu vajadzības gadījumā veikt atbilstošus pasākumus. Ievērojot to, ka šīs normas neatkarības un neaizskaramības mērķim ir fundamentāls raksturs, un ierēdņiem un darbiniekiem noteikto pienākumu vispārējo raksturu, Civildienesta noteikumu 11.a pantam ir atzīta plaša piemērojamība, kas attiecas uz visām situācijām, kurās ieinteresētajai personai saprātīgi ir jāsaprot, ņemot vērā tās veiktos pienākumus un apstākļus, ka tā trešo personu acīs var šķist esam iespējams cēlonis viņu neatkarības samazināšanai. Šajā ziņā ierēdņu un darbinieku neatkarība no trešajām personām nav jāvērtē tikai subjektīvi. Tā nozīmē arī, ka ir jāizvairās, it īpaši sabiedrisko finanšu līdzekļu pārvaldībā, no jebkādas uzvedības, kas objektīvi varētu ietekmēt iestāžu tēlu un iedragāt uzticību, kāda tām ir jārada sabiedrībā.

Turklāt nav nozīmes tam, ka attiecīgā iestāde, iespējams, nav cietusi nekādu finansiālu kaitējumu aplūkojamās pienākumu neizpildes dēļ, jo ierēdņu un darbinieku pienākumi atbilstoši Civildienesta noteikumu 11.a un 12.b pantam ir vērsti arī uz to, lai saglabātu iestāžu neatkarību un tēlu.

(skat. 68., 70. un 80. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 11. septembris, T‑89/01 Willeme/Komisija, 47. punkts; 2005. gada 3. februāris, T‑137/03 Mancini/Komisija, 31. punkts.

7.      Civildienesta noteikumu 12.b pantā, kas ir kļuvis piemērojams līgumdarbiniekiem saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a pantu atbilstoši šīs pašas kārtības 11. un 81. pantam, ir noteikts pienākums ierēdņiem un darbiniekiem saņemt atļauju, ja viņi vēlas veikt ārēju apmaksātu vai neapmaksātu darbību. Šis pienākums pastāv vispārīgi, nešķirojot atkarībā no darbības rakstura vai nozīmīguma.

Turklāt pienākums lūgt atļauju veikt ārēju darbību attiecas ne tikai uz ierēdņiem un darbiniekiem, kas savas karjeras laikā plāno veikt šādu darbību, bet arī uz jaunajiem darbiniekiem, kas vēlas turpināt darbību, ko tie veica pirms stāšanās darbā un kas kļūst par “ārēju” no viņu stāšanās amatā brīža.

(skat. 72. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 19. marts, T‑74/96 Tzoanos/Komisija, 66. punkts; 2003. gada 16. janvāris, T‑75/00 Fichtner/Komisija, 31. punkts.

8.      Vairāku pamatu esamības gadījumā pat tad, ja viens apstrīdētā tiesību akta pamats ir kļūdains, šis pārkāpums nevar izraisīt šī tiesību akta atcelšanu, ja pārējie pamatojumi sniedz pašu par sevi pietiekamu pamatojumu.

It īpaši attiecībā uz pamatu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā prasītājam ir jāsniedz pietiekami pierādījumi, kas atņemtu ticamību administrācijas sniegtajiem vērtējumiem, tādā veidā, ka šis pamats būtu jānoraida, ja, neraugoties uz izvirzītajiem elementiem, apstrīdētais administrācijas vērtējums vēl joprojām varētu tikt uzskatīts par ticamu. Ja apstrīdētais lēmums ir pamatots ar vairākiem pamatiem, šāds noraidījums šķiet neizbēgams it īpaši tad, ja apstrīdētais lēmums, iespējams, ir saistīts ar kļūdu vienā vai vairākos pamatos, bet šis pamats nav izšķirošais administrācijas lēmuma pamatojums.

(skat. 83. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 6. marts, T‑228/99 un T‑233/99 Westdeutsche Landesbank Girozentrale/Komisija, 162. punkts; 2005. gada 8. marts, T‑277/03 Vlachaki/Komisija, 85. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 7. oktobris, F‑29/08 Y/Komisija, 90. punkts; 2011. gada 29. septembris, F‑74/10 Kimman/Komisija, 92. un 93. punkts.