EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 11. novembrī

Lieta F‑52/11

Carlo De Nicola

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – EIB personāls – Psiholoģiska vardarbība – Izmeklēšanas procedūra – Izmeklēšanas komitejas ziņojums – Kļūdaina psiholoģiskas vardarbības jēdziena definīcija – EIB priekšsēdētāja lēmums neturpināt izskatīt sūdzību – Atcelšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, ar kuru C. De Nicola pēc būtības lūdz, pirmkārt, atcelt 2010. gada 1. septembra lēmumu, ar kuru Eiropas Investīciju bankas (EIB vai turpmāk tekstā – “Banka”) priekšsēdētājs noraidīja viņa iesniegto sūdzību par psiholoģisku un “organizatorisku” vardarbību, un, otrkārt, piespriest EIB atlīdzināt kaitējumu, ko viņš esot cietis saistībā ar minēto vardarbību

Nolēmums      Atcelt 2010. gada 1. septembra lēmumu, ar kuru Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs noraidīja C. De Nicola sūdzību par psiholoģisku vardarbību. Piespriest Eiropas Investīciju bankai samaksāt C. De Nicola summu EUR 3000 apmērā. Prasību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Investīciju banka sedz savus un atlīdzina C. De Nicola tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts – Izmeklēšanas komitejas vardarbības jomā atzinums

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 3. panta 6. punkts; Eiropas Investīciju bankas Politikas attiecībā uz cieņu darbā 5. panta 5. punkts)

2.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Pašcieņas un pašapziņas aizskārums – Prasības par psiholoģiskās vardarbības īstenotāja ļaunprātīgo nodomu neesamība

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 3. panta 6. punkta 1. apakšpunkts; Eiropas Investīciju bankas Politikas attiecībā uz cieņu darbā 2. panta 1. punkts)

3.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Skaidrs un precīzs izvirzīto pamatu izklāsts

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

1.      Nelabvēlīgs akts ir tikai tāds akts, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras tieši un tūlītēji ietekmē prasītāja intereses, būtiski grozot tā tiesisko stāvokli. Ja runa ir par aktiem vai lēmumiem, kuru izstrāde notiek vairākos posmos, it īpaši, ja tie ir iekšējās procedūras iznākums, tie ir principā apstrīdami tikai tad, ja ar tiem galīgā veidā tiek noteikta iestādes nostāja šīs procedūras beigās, izslēdzot starpposma pasākumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu. Lēmumu sagatavojošie akti nav nelabvēlīgi, un, tikai ceļot prasību par attiecīgās procedūras noslēgumā pieņemto lēmumu, prasītājs var norādīt uz iepriekš pieņemto tiesību aktu, kas ar to cieši saistīti, prettiesiskumu.

Eiropas Investīciju bankas izmeklēšanas komitejas, kurai ir kompetence par politiku attiecībā uz cieņu darbā, atzinums ir uzskatāms par sagatavojošu aktu galīgajam lēmumam, ko ir pieņēmis Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs. Tā kā minētās izmeklēšanas komitejas atzinums tātad pats par sevi nav apstrīdams, tad prasījumi to atcelt ir jānoraida kā nepieņemami.

Savukārt uz izmeklēšanas komitejas atzinuma prettiesiskumu var atsaukties, pamatojot prasījumus Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāja galīgā lēmuma atcelšanai. No iekšējiem noteikumiem ar nosaukumu “Politika attiecībā uz personas cieņu darbā”, kurus ir pieņēmusi Eiropas Investīciju banka un kas ir minēti Bankas Personāla reglamenta 3. panta 6. punktā, izriet, ka izmeklēšanas komitejas atzinums ir būtiska formāla prasība, un attiecīgi tās neievērošana vai nu materiālu, vai procesuālu nepilnību dēļ ir uzskatāma par pārkāpumu, kas ietekmē Bankas priekšsēdētāja lēmuma, kas ir pieņemts, balstoties uz minēto atzinumu, tiesiskumu.

(skat. 142., 144. un 145. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums D/EIB, T‑275/02, EU:T:2005:81, 43.–46. punkts un tajos minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: spriedums Donati/ECB, F‑63/09, EU:F:2012:193, 139. punkts.

2.      Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 3. panta 6. punkta 1. apakšpunktu psiholoģiska vardarbība ir definēta kā samērā ilgā laikposmā atkārtoti naidīgi vai nepiedienīgi izteikumi, attieksme vai rīcība, ko izsaka vai izrāda viens vai vairāki darbinieki pret kādu citu darbinieku. Bankas Politikā attiecībā uz cieņu darbā ir precizēts, ka nav nozīmes tam, vai attiecīgā uzvedība ir tīša vai netīša. Noteicošais princips ir tāds, ka vardarbība un iebiedēšana ir nevēlama un nepieņemama uzvedība, kas aizskar tās personas pašcieņu un pašapziņu, pret kuru tā ir vērsta.

No tā izriet, ka saistībā ar Bankas iekšējiem noteikumiem psiholoģiska vardarbība, kura uzliek pienākumu Bankai iejaukties, ir tad, ja psiholoģiskā varmākas izteikumi, attieksme vai rīcība objektīvi un tātad pēc būtības aizskar tās personas pašcieņu un pašapziņu, pret kuru Bankā tā ir vērsta.

Izmeklēšanas komitejas psiholoģiskas vardarbības jomā atzinums, kurā ir teikts, ka rīcībai, lai to uzskatītu par psiholoģisku vardarbību, ir jābūt tīšai, nav atbilstošs saistošajiem iekšējiem noteikumiem.

(skat. 143., 149., 150. un 154. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums CG/EIB, F‑103/11, EU:F:2014:185, 69. punkts.

3.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver izvirzītie faktiskie un tiesību pamati un argumenti. Šim izklāstam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Civildienesta tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas. Lai garantētu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, prasības pieņemamības priekšnoteikums ir tāds, ka būtiskie faktiskie un tiesību apstākļi, ar kuriem tā ir pamatota, saskanīgi un saprotami izriet no paša prasības pieteikuma teksta.

Jāpiebilst, ka advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas galvenais uzdevums ir tieši prasības pieteikumā iekļautos prasījumus pamatot ar pietiekami saprotamiem un saskaņotiem tiesību argumentiem, ņemot vērā to, ka Civildienesta tiesā notiekošās tiesvedības rakstveida daļa principā ietver tikai vienu procesuālo dokumentu apmaiņu.

(skat. 161. un 162. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums AH/Komisija, F‑76/09, EU:F:2011:12, 29. un 31. punkts un tajos minētā judikatūra.