CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2014. gada 16. janvārī

Lieta F‑107/12

Philippe Guinet

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – EIB personāls – Pensiju sistēma – Pensijas tiesību pārskaitīšana – Kompensācija par nelabvēlīgām sekām, kas radušās saistībā ar kavēšanos pensijas tiesību pārskaitīšanā – Faktiskas pensijas tiesību, kas iegūtas citā pensiju sistēmā, nevis EIB, pārskaitīšanas nosacījums – Vienlīdzīgas attieksmes princips

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru P. Guinet lūdz atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) lēmumu noraidīt pieteikumu par viņa pensijas tiesību revalorizāciju

Nolēmums      Prasību noraidīt. P. Guinet sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina trīs ceturtdaļas no Eiropas Investīciju bankas tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Investīciju banka sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Pensijas – Pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā – Pārskaitīšana uz Bankas sistēmu – Pārskaitīšanas tiesību neesamība darbiniekam Bankas un attiecīgas dalībvalsts savstarpējās vienošanās trūkuma dēļ – Šāda darbinieka iespējas iegādāties papildu apdrošinājuma gadus neesamība – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums salīdzinājumā ar darbiniekiem, kuriem ir šāda iespēja – Neesamība

(Eiropas Investīciju bankas Personāla pensiju shēmas reglamenta 21. panta 1. punkts)

3.      Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Vecuma apdrošināšana un apdrošināšana nāves gadījumam – Dalībvalsts pilsonis, kas ir nodarbināts Savienības struktūrā – Pensijas tiesības, kas ir iegūtas pirms darba uzsākšanas Savienības struktūrā – Pārskaitīšana uz Savienības struktūras sistēmu – Valsts tiesiskais regulējums, kurā pārskaitīšanas iespēja nav paredzēta – Savienības tiesību pārkāpums – Neesamība – Personu brīvas pārvietošanās šķērslis – Neesamība

(LESD 45. un 48. pants)

4.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Administrācijas rūpības pienākums – Labas pārvaldības princips – Piemērojamība – Pienākums veikt pasākumus dienesta interesēs juridiska pamata neesamības gadījumā – Neesamība

5.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Piespriešana – Taisnīguma prasību ņemšana vērā – Lietas dalībnieka, kuram spriedums ir labvēlīgs, pienākums segt daļu savu tiesāšanās izdevumu

(Civildienesta tiesas Reglamenta 88. pants)

1.      Lemjot, vai lēmums atbilst Civildienesta noteikumos paredzētajai prasībai par pamatojumu, ir jāņem vērā ne vien dokumenti, ar kuriem ticis paziņots lēmums, bet arī apstākļi, kādos tas ir ticis pieņemts un paziņots ieinteresētajai personai. Tāpēc var uzskatīt, ka lēmums ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajam ierēdnim zināmā kontekstā un ļauj viņam saprast lēmuma saturu. Turklāt ieinteresētās personas zināšanas par kontekstu, kādā lēmums ir ticis pieņemts, var būt minētā lēmuma pamatojums.

(skat. 44. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2011. gada 7. jūlijs, Longinidis/Cedefop, T‑283/08 P, 68. punkts; 2011. gada 24. oktobris, P/Parlaments, T‑213/10 P, 30. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. novembris, Taillard/Parlaments, F‑97/09, 33. punkts; 2011. gada 15. februāris, Marcuccio/Komisija, F‑81/09, 40. punkts

2.      Vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tikai tad, ja attiecībā uz divām personu kategorijām, kuru faktiskajā un tiesiskajā situācijā nav vērojamas būtiskas atšķirības, tiek piemērota atšķirīga attieksme, vai ja atšķirīgas situācijas tiek aplūkotas vienādi.

Atpakaļejošs spēka priekšrocība, kura ir paredzēta Eiropas Investīciju bankas iekšējos noteikumos, kas veido daļu no mehānisma, kurā tiek pieļauta papildu izdienas gadu iegāde, ir tikai tādu nelabvēlīgo seku neitralizācijas līdzeklis, kuras var rasties, ja no šī darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ viņa pensijas tiesību pārskaitīšana ir aizkavējusies pēc datuma, kad viņš uzsācis dienestu Eiropas Investīciju bankā. Šādas nelabvēlīgas sekas it īpaši izriet no ieinteresētās personas vecuma palielināšanās un viņa karjeras virzības, kas izraisa viena papildu apdrošināšanas gada iegādes izmaksu sadārdzināšanos. Tāpēc tiesības gan uz atpakaļejoša spēka priekšrocības piešķiršanu, gan uz šīs priekšrocības summu, ir nedalāmi saistītas ar ieinteresētās personas pensijas tiesību pārskaitīšanu. No tā izriet, ka atpakaļejoša spēka priekšrocība Bankas pensiju shēmā nav pensijas tiesību autonoma revalorizācija, ko varētu izmantot darbinieks, kas nav pārskaitījis savas valsts pensiju shēmā iegūtās pensijas tiesības.

Līdz ar to, runājot par atpakaļejoša spēka priekšrocību, tādas personas faktiskā un tiesiskā situācija, kura savas pensijas tiesības nav varējusi pārskaitīt, nav tāda pati kā to Bankas darbinieku situācija, kuru pensijas tiesības, kas pārskaitītas uz Bankas pensijas shēmu, varēja nelabvēlīgi ietekmēt no šiem darbiniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ izraisīta aizkavēšanās pensiju tiesību pārskaitīšanā.

(skat. 57., 60., 62. un 63. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 15. marts, La Pietra/Komisija, T‑100/92, 50. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 26. septembris, Arnaldos Rosauro u.c./Komisija, F‑29/06, 157. punkts.

3.      Runājot par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu starp dalībvalstīm, ne Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ne Regulā Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, ne regulā, ar ko tā tikusi aizstāta, proti, Regulā Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu nav paredzēti noteikumi par iepriekš iegūto pensijas tiesību kapitāla pārvedumu, bet gan ir balstīti uz laikposmu summēšanas un pabalstu proporcionāla aprēķina principiem, kā tas izriet no LESD 48. panta, kas tiek īstenots ar šīm regulām.

Tātad no LESD 45. panta neizriet ne dalībvalsts pienākums paredzēt Eiropas Investīciju bankas darbiniekam iespēju pārskaitīt uz Bankas pensiju shēmu kapitālu, ko veido iepriekš iegūtas pensijas tiesības, ne arī pienākums šādā nolūkā noslēgt vienošanos.

Līdz ar to šādas iespējas neesamība Bankas darbiniekiem nevar tikt uzskatīta par darba ņēmēju brīvas pārvietošanās šķērsli LESD 45. panta izpratnē.

(skat. 76.–78. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2013. gada 4. jūlijs, Gardella, C‑233/12, 33. un 35. punkts.

4.      Rūpības pienākums, kā arī labas pārvaldības princips nozīmē – kad kompetentā iestāde pieņem lēmumus saistībā ar ierēdņa vai darbinieka situāciju un to dara, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, tā ņem vērā visu informāciju, kurai var būt ietekme uz tās lēmumu; to darot, tās pienākums ir ņemt vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa vai darbinieka intereses. Taču rūpības, labticības un labas pārvaldības pienākums nav attaisnojums tam, ka administrācija prasītāja interesēs veic pasākumus bez jebkāda juridiska pamata.

No tā izriet, ka, ja nav juridiska pamata, lai kādam no Bankas darbiniekiem piešķirtu priekšrocību, kas ir saistīta ar papildu apdrošināšanas gadu iegādi, vai ja nav nekāda juridiska pienākuma kompensēt finansiālu zaudējumu, ko šis darbinieks cietis tādēļ, ka starp Eiropas Investīciju banku un dalībvalsti nav noslēgta vienošanās par dalībvalsti iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanu, Bankai nevar pārmest, ka tā pretēji tās rūpības, labticības un labas pārvaldības pienākumam šādu priekšrocību nav izveidojusi.

(skat. 83. un 84. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2013. gada 19. februāris, BB/Komisija, F‑17/11, 61. punkts.

5.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 88. pantu lietas dalībniekam – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs – var piespriest daļēji vai pat pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība. Tas tā ir gadījumā, ja lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs, tikai tiesas sēdē pirmo reizi ir izvirzījis argumentus, kas būtu varējuši būtiski ietekmēt lietvedību, ja kāds no šiem argumentiem izrādītos pamatots, bet nav sniedzis paskaidrojumus par šo argumentu novēlotu izvirzīšanu.

(skat. 94. un 96. punktu)