Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 24. aprīlī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 14. februāra spriedumu apvienotajās lietās T-131/16 un T-263/16 Beļģija un Magnetrol International/Komisija

(Lieta C-337/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P.J. Loewenthal, F. Tomat)

Pārējās lietas dalībnieces: Beļģijas Karaliste un Magnetrol International (Īrija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 14. februāra spriedumu apvienotajās lietās T-131/16 un T-263/16, Beļģija un Magnetrol International/Komisija (EU:T:2019:91), ciktāl tā nospriedusi, ka Komisijas Lēmumā (ES) 2016/1699 (2016. gada 11. janvāris) par valsts atbalsta shēmu attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļa par virspeļņu SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN), ko īsteno Beļģija 1 , šī “virspeļņas” sistēma kļūdaini kvalificēta kā [atbalsta] shēma Regulas (ES) 2015/1589 2 1. panta d) punkta izpratnē;

nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izskatītu vēl nevērtētos pamatus, un

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem abās instancēs pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ar secinājumu, ka laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam Beļģijā īstenotā iepriekšēju nodokļu nolēmumu prakse attiecībā uz “virspeļņu” ir kļūdaini kvalificēta kā [atbalsta] shēma Regulas 2015/1589 1. panta d) punkta izpratnē, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Vispārējā tiesa, secinot, ka Komisija par “virspeļņas” shēmas pamatu uzskata tikai tos leģislatīvos aktus, kas minēti apstrīdētā lēmuma 99. apsvērumā, esot nepareizi interpretējusi 1. panta d) punktā minēto pirmo nosacījumu un esot sagrozījusi apstrīdētā lēmuma 94.–110. apsvērumu.

Vispārējā tiesa, secinot, ka atbrīvojuma no nodokļa par “virspeļņu” dēļ nācās veikt papildu īstenošanas pasākumus, esot nepareizi interpretējusi 1. panta d) punktā minēto otro nosacījumu un esot sagrozījusi apstrīdētā lēmuma 100.–108. apsvērumu.

Vispārējā tiesa, secinot, ka bija nepieciešami papildu īstenošanas pasākumi, ar kuriem tiktu noteikts, kam piemērojams atbrīvojums no nodokļa par “virspeļņu”, esot nepareizi interpretējusi 1. panta d) punktā minēto trešo nosacījumu un esot sagrozījusi apstrīdētā lēmuma 66., 102., 103., 109., 139. un 140. apsvērumu.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa, secinot, ka Komisija “virspeļņas” sistēmu ir kļūdaini kvalificējusi kā [atbalsta] shēmu šīs normas izpratnē, neesot ņēmusi vērā 1. panta d) punkta ratio legis.

____________

1 OV 2016, L 260, 61. lpp.

2 Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).