EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 4. jūnijā (*)
Civildienests – Eiropola personāls – Pieņemšana darbā – Atlases procedūra – Darbā pieņemšanas nosacījumi – Norīkots valsts eksperts – Eiropola Civildienesta noteikumu 6. pants – Eiropola direktora 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkts
Lieta F‑11/08
par prasību, kas iesniegta atbilstoši Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija), 40. panta 3. punktam un Eiropola Civildienesta noteikumu 93. panta 1. punktam,
Jörg Mölling, valsts eksperts, kas norīkots darbā Eiropas Policijas birojā, ar dzīvesvietu Hāgā (Nīderlande), ko sākotnēji pārstāvēja P. de Kaspare [P. de Casparis], advokāte, vēlāk – P. de Kaspare, N. D. Deins [N. D. Dane] un V. Dž. Demings [W. J. Dammingh], advokāti,
prasītājs,
pret
Eiropas Policijas biroju (Eiropols), ko pārstāv D. Noimans [D. Neumann] un D. Elkuri [D. El Khoury], pārstāvji, kuriem palīdz B. Vēgenbaurs [B. Wägenbaur] un R. van der Houts [R. Van der Hout], advokāti,
atbildētājs.
CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Š. Van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch], tiesneši I. Boruta [I. Boruta] un H. Kanninens [H. Kanninen] (referents),
sekretārs R. Skiano [R. Schiano], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 9. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā elektroniski tika saņemts 2008. gada 22. janvārī (oriģināls tika iesniegts 25. janvārī), J. Mellings [J. Mölling] lūdz atcelt Eiropola 2007. gada 10. oktobra lēmumu, ar kuru viņam tika atteikta piedalīšanās atlases procedūrā, kas bija organizēta, lai aizpildītu Eiropola nodaļas “Narkotikas” galvenā administratora (“first officer”) amatu.
Atbilstošās tiesību normas
2 Eiropola Civildienesta noteikumu 1. panta 1. punktā, versijā, kas piemērojama šajā gadījumā (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), ir noteikts:
“[..] Civildienesta noteikumi ir piemērojami visiem personāla locekļiem, ar kuriem Eiropols ir noslēdzis darba līgumu. Šo personālu veido:
– Eiropola darbinieki, kas pieņemti darbā tikai kompetentajās iestādēs, kuras ir paredzētas Konvencijas [par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants,] 2. panta 4. punktā, un darbinieki, kas var tikt pieņemti darbā vai nu šajās iestādēs, vai arī ārpus tām,
– vietējie darbinieki, ja tie ir skaidri minēti Civildienesta noteikumos.”
3 Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktā ir noteikts:
“Par Eiropola darbinieku Civildienesta noteikumu [..] nozīmē uzskata darbinieku, kas pieņemts darbā, lai ieņemtu amatu, kas ir paredzēts 1. pielikumā iekļautajā sarakstā, izņemot amatus, kas norādīti kā tādi, kas jāieņem vietējiem darbiniekiem.
Šo amatu vidū tiek noteikti tie, ko var ieņemt tikai tie darbinieki, kuri pieņemti darbā tajās kompetentajās iestādēs, kas ir paredzētas Konvencijas [par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants,] 2. panta 4. punktā, un tie, ko var ieņemt arī citi darbinieki.
Ar darbiniekiem, kas pieņemti darbā, lai ieņemtu amatu, kuru drīkst ieņemt tikai tie darbinieki, kas ir pieņemti darbā kompetentajās iestādēs, var noslēgt tikai pagaidu darba līgumu uz šo amatu saskaņā ar 6. pantu.”
4 Civildienesta noteikumu 1. pielikuma 1. punktā ir uzskaitīti Eiropola amati, un tajā ir noteikts, ka, “ievērojot 3. punktu, Eiropola amati ir šādi: [..]”. 1. pielikuma 1. punkta pēdējā daļā ir noteikts, ka “šo Eiropola amatu sarakstu var grozīt ar vienbalsīgu valdes lēmumu”.
5 Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 6. pantu:
“Visus Eiropola darbiniekus, kurus pieņem darbā amatos, kurus var ieņemt tikai tādi darbinieki, ko pieņēmušas darbā Konvencijas [par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants,] 2. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes, vai kurus pieņem darbā amatā, uz kuru neattiecas minētais ierobežojums, sākotnēji pieņem darbā uz noteiktu laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.
Pirmo darba līgumu var pagarināt. Maksimālais kopējais ilgums līgumiem uz noteiktu laiku, ietverot visus līguma pagarināšanas laikposmus, ir deviņi gadi.
Vienīgi tos darbiniekus, kas pieņemti darbā amatos, uz kuriem neattiecas ierobežojums nodarbināt tikai tos darbiniekus, ko pieņēmušas darbā Konvencijas [par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants,] 2. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes, var pieņemt darbā uz nenoteiktu laiku pēc tam, kad tie, konsekventi nodrošinot augstas kvalitātes darba izpildi, ir nostrādājuši iestādē laikposmu, kas atbilst diviem līgumiem uz noteiktu laiku un nav mazāks par sešiem gadiem.
[..]”
6 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (OV C 316, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “Eiropola konvencija”), 2. panta 4. punktā kompetentās iestādes, kas ir minētas Civildienesta noteikumu 6. pantā, ir definētas šādi:
“Šīs konvencijas mērķiem kompetentas iestādes ir visas dalībvalstīs pastāvošās valsts iestādes, kas saskaņā ar valsts likumiem ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.”
7 Civildienesta noteikumu otrās sadaļas trešajā nodaļā ar nosaukumu “Darbā pieņemšanas nosacījumi” ir iekļauts šāds 24. pants:
“1. Eiropola darbiniekus pieņem darbā, lai [Eiropolam] nodrošinātu tādu personu atbalstu, kam ir vislielākā kompetence, produktivitāte un integritāte. Atlasot Eiropola darbiniekus, tiek ņemtas vērā ne tikai personiskās spējas un profesionālās kvalifikācijas, bet arī nepieciešamība nodrošināt to, ka ir pienācīgi pārstāvētas visas Eiropas Savienības dalībvalstis un visas tās oficiālās valodas. Eiropols īsteno vienlīdzīgu iespēju politiku.
2. Eiropola darbiniekus var pieņemt darbā tikai saskaņā ar 2. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un tikai tad,
a) ja viņš ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un īsteno visas pilsonim pienākošās tiesības;
b) ja viņš ir izpildījis visas saistības, kas noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;
c) ja viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai;
d) ja viņš ir fiziski spējīgs pildīt savus pienākumus;
e) ja viņš pierāda padziļinātas zināšanas kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un pietiekamas zināšanas kādā citā no šīm valodām tādā mērā, kādā tās vajadzīgas, lai veiktu viņam uzticētos uzdevumus.
[..]
4. Atlases procedūras, kas reglamentē Eiropola darbinieku pieņemšanu darbā, ir iekļautas [Civildienesta] noteikumu [..] 2. pielikumā.”
8 Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 2. pielikuma 5. panta pirmo daļu “atkarībā no kvalifikācijas, pieredzes un nepieciešamās specializācijas un, pamatojoties uz [Civildienesta] noteikumu 24. pantā paredzēto iepriekšējo atlasi, atlases komisija veic pirmo atlasi, izskatot saņemtās kandidatūras”.
9 Eiropola direktora 2006. gada 8. decembra lēmuma par vispārējo Civildienesta noteikumu 6. panta īstenošanas politiku (turpmāk tekstā – “2006. gada 8. decembra lēmums”) sestais apsvērums ir formulēts šādi:
“Iemesls, kura dēļ maksimālais dienesta ilgums ir ierobežots attiecībā uz visiem Eiropola darbiniekiem, kas iecelti amatos, [kurus var ieņemt tikai darbinieki, kas pieņemti darbā Eiropola konvencijas 2. panta 4. punktā paredzētajās kompetentajās valsts iestādēs], pamatojoties uz diviem līgumiem uz noteiktu laiku, ir tāds, ka dalībvalstis vēlas nodrošināt rotāciju saviem Eiropola personāla locekļiem, kuriem tādējādi būtu jāstājas atpakaļ darbā to kompetentajās valsts iestādēs (rotācijas princips) [..].” (“The reason for prescribing a maximum period of service for all Europol staff on bold posts under two fixed-term contracts is that the Member States want a rotation of such staff members who should subsequently be re-integrated into the service of their competent national authority (the rotation principle) [..].”)
10 2006. gada 8. decembra lēmuma 15. apsvērumā ir norādīts, ka, “pamatojoties uz saprātīgu Civildienesta noteikumu 6. panta un 2. pielikuma interpretāciju, Eiropols var uzskatīt, ka bijušajam Eiropola personāla loceklim ir tiesības pieteikt savu kandidatūru jaunam amatam pēc prombūtnē pavadīta laika posma, kas garantē, ka attieksme pret visiem kandidātiem uz konkrētu amatu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir kandidāti iestādes iekšienē vai ārpus tās, ir vienlīdzīga un ka neviens kandidāts nevar iespējami ietekmēt darbā pieņemšanas kampaņu” (“Based on a reasonable interpretation of Article 6 and Appendix 2 of the Staff Regulations, Europol is not prevented from considering a previous staff member as eligible to apply for a new post following a period of absence which ensures that all candidates for a particular post, internal or external, are in an equal position and that no candidate may have influenced a forthcoming recruitment campaign”).
11 2006. gada 8. decembra lēmuma 1. pantā atsevišķas frāzes, kas ir citētas minētajā lēmumā, ir definētas šādi:
“[1. punkts] Amats Eiropolā: Ikviena amats, kas ir iekļauts vai ko ir paredzēts iekļaut Civildienesta noteikumu 1. pielikumā paredzētajā Eiropola amatu sarakstā, izņemot direktora, direktora vietnieku un vietējo darbinieku amatus, kā tas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 98.–100. pantā [“Europol Post”: Any post that is included or is intended to be included in the list of Europol posts set out in Appendix 1 of the Staff Regulations, with the exception of the Director, the Deputy Directors and local staff as provided for by Articles 98–100 of the Staff Regulations];
[..]
[6. punkts] “Kompetentās [valsts] iestādes”: saskaņā ar Eiropola konvencijas 2. panta 4. punktu ir visas dalībvalstīs pastāvošās valsts iestādes, kas saskaņā ar valsts likumiem ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu [“Competent Authority”: In accordance with Article 2(4) of the Europol Convention, all public bodies existing in the Member States which are responsible under national law for preventing and combating criminal offences];
[7. punkts] “Amats, kas norādīts ar trekninātiem burtiem”: Ikviens amats, ko var ieņemt tikai darbinieki, ko pieņēmušas darbā kompetentās iestādes [“Bold Post”: Any Europol post which can be filled only by staff engaged from a Competent Authority];
[8. punkts] “Amats, kas nav norādīts ar trekninātiem burtiem”: Ikviens amats, ko var ieņemt darbinieki, kuri nav jāpieņem darbā kompetentajām iestādēm [“Non‑bold Post”: Any Europol post which can be filled by staff that do not need to be engaged from a Competent Authority].”
12 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka, “ievērojot 2. panta 4. punkta noteikumus, Eiropola darbinieki ar Eiropolu var noslēgt tikai vienu pirmo līgumu” (“Without prejudice to Article 2.4 below, only one First Contract shall be entered into with any individual”).
13 Saskaņā ar 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktu “pēc 18 mēnešu laika posma, kurā bijušais personāla loceklis nav bijis saistīts ne ar vienu amatu Eiropolā, un pēc jaunas atlases procedūras – ikviens jauns darba līgums tiks uzskatīts par pirmo līgumu” (“After a period of 18 months during which a former member of staff has been detached from any Europol post, and following a new selection procedure, any new Employment Contract shall be deemed to be a First Contract”).
14 Eiropola konvencijas 40. panta 3. punktā ir noteikts, ka “noteikumi par pārsūdzībām, kas minēti noteikumos par nodarbinātības nosacījumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu pagaidu darbiniekiem un palīgdarbiniekiem, mutatismutandis attiecas uz Eiropola darbiniekiem”. Tādējādi Civildienesta noteikumu 92. un 93. panta noteikumi atbilst tiem, kas ir iekļauti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā un kas saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējiem darbiniekiem piemērojamās kārtības 117. pantu pēc analoģijas ir piemērojami Eiropas Kopienu pagaidu darbiniekiem un palīgdarbiniekiem.
Prāvas rašanās fakti
15 Prasītājs, Vācijas policijas ierēdnis, 1999. gada 1. septembrī stājās galvenā administratora (“first officer”) amatā Eiropola nodaļā “Narkotikas”. Viņa līgums, kas noslēgts saskaņā ar Eiropola Civildienesta noteikumu 6. panta pirmo ievilkumu, redakcijā, kas bija spēkā, pirms tika pieņemts Padomes 2006. gada 4. decembra lēmums, ar ko groza Eiropola Civildienesta noteikumus (OV C 311, 1. lpp.), izbeidzās 2005. gada 31. augustā.
16 Šajā datumā prasītājs atgriezās darbā Vācijas policijas dienestos, kuros viņš strādāja jau pirms 1999. gada 1. septembra un kas, sākot no 2005. gada 1. septembra, viņu norīkoja darbam Eiropolā norīkota eksperta statusā (“seconded expert”). Šis norīkojums, kam sākotnēji bija jābeidzas 2007. gada 28. februārī, tika pagarināts līdz 2008. gada 28. februārim, pagarinot līgumu par prasītāja norīkošanu. Prasītājs norāda, ka kopš norīkojuma perioda sākuma Eiropols viņam bija darījis zināmu, ka minētā norīkojuma beigās viņš varēs “atgriezties Eiropolā kā darbinieks”.
17 2007. gada 13. jūlijā Eiropols publicēja paziņojumu par vakanci uz galvenā administratora amatu (“first officer”) nodaļā “Narkotikas” (turpmāk tekstā – “strīdīgais amats”). Saskaņā ar paziņojuma par vakanci 3.1. punktu ar nosaukumu “Vispārīgie nosacījumi (Civildienesta noteikumu 24. pants)” strīdīgā amata kandidātam bija “jābūt vienas no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu loceklim un jāīsteno visas pilsonim pienākošās tiesības (amats, kas norādīts ar trekninātiem burtiem)”.
18 Prasītājs pieteica savu kandidatūru uz strīdīgo amatu.
19 Civildienesta noteikumu 2. pielikumā paredzētā atlases komisija veica pirmo kandidātu atlasi, prasītāju klasificējot pirmajā vietā.
20 2007. gada 10. oktobrī Eiropola nodaļas “Narkotikas” vadītājs mutiski informēja prasītāju, ka viņa kandidatūra nav pieņemama, jo viņš neatbilst 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Nodaļas “Narkotikas” vadītājs uzskatīja, ka, izbeidzoties līgumam, kas noslēgts ar Eiropolu uz laika posmu no 1999. gada 1. septembra līdz 2005. gada 31. augustam, prasītājs nav bijis nesaistīts ne ar vienu amatu Eiropolā 18 mēnešu laika posmā, kā tas ir prasīts minētajā tiesību normā.
21 2007. gada 11. oktobrī prasītājs iesniedza sūdzību par Eiropola 2007. gada 10. oktobra lēmumu, apstrīdot interpretāciju, kādu Eiropols sniedzis 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktam.
22 Ar 2007. gada 23. oktobra lēmumu Eiropols sūdzību noraidīja.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
23 Veicot procesa organizatoriskos pasākumus, Civildienesta tiesa atbilstoši Reglamenta 55. panta 2. punkta d) apakšpunktam aicināja lietas dalībniekus iesniegt dokumentus.
24 Atbildot uz lūgumu iesniegt dokumentus, prasītājs iesniedza ar Eiropolu uz laika posmu no 1999. gada 1. septembra līdz 2005. gada 31. augustam noslēgtā darba līguma kopiju. Savukārt Eiropols nosūtīja paziņojuma par vakanci uz strīdīgo amatu kopiju, dokumentus par diviem citiem kandidātiem uz minēto amatu, kuri piedalījās atlases procedūrā un ko prasītājs bija minējis saistībā ar pamatu, kurš pamatots ar “vienlīdzības principa” pārkāpumu, kā arī eksperta, kas norīkots darbam nodaļā “Narkotikas”, amata aprakstu (“Job description for the Seconded Expert to the Drugs Unit”), kuru sagatavojis prasītājs un apstiprinājis Eiropola nodaļas “Narkotikas” vadītājs.
25 Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atcelt Eiropola 2007. gada 10. oktobra lēmumu, ar ko viņam ir atteikta dalība atlases procedūrā, lai aizpildītu strīdīgo amatu;
– atcelt lēmumu, ar ko ir noraidīta 2007. gada 23. oktobra sūdzība;
– piespriest Eiropolam samaksāt tiesāšanās izdevumus, tai skaitā atlīdzību advokātam.
26 Eiropola prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasības priekšmetu
27 Papildus lūgumam atcelt Eiropola 2007. gada 10. oktobra lēmumu, ar ko prasītājam tika atteikta dalība atlases procedūrā, lai aizpildītu strīdīgo amatu, prasītājs lūdz atcelt 2007. gada 23. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka prasījumi atcelt tiesību aktus, kas formāli vērsti pret lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība, gadījumā, ja šim lēmumam nav autonoma satura, nozīmē, ka Civildienesta tiesā tiek apsūdzēts akts, pret kuru ir iesniegta sūdzība (šajā sakarā skat. Tiesas 1989. gada 17. janvāra spriedumu lietā 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 8. punkts; Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. aprīļa spriedumu lietā T‑309/03 CamósGrau/Komisija, Krājums, II‑1173. lpp., 43. punkts; Civildienesta tiesas 2008. gada 4. septembra spriedumu lietā F‑103/07 Duta/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 23. punkts, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība Pirmās instances tiesā, lieta T‑475/08 P).
28 Prasītājs savu sūdzību ir iesniedzis pret Eiropola 2007. gada 10. oktobra lēmumu neļaut viņam piedalīties atlases procedūrā, lai aizpildītu strīdīgo amatu. Līdz ar to ir jāuzskata, ka prasītāja prasība ir vērsta pret šo lēmumu.
Juridiskais pamatojums
29 Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda divus pamatus, kas pamatoti, pirmkārt, ar nepareizu 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta piemērošanu un tiesiskās drošības principa pārkāpumu un, otrkārt, ar vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.
30 Vispirms ir jāpārbauda pamats, kas ir pamatots ar nepareizu 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta piemērošanu un tiesiskās drošības principa pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
31 Vispirms prasītājs atsaucas uz 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta saturu, saskaņā ar kuru pēc 18 mēnešu laika posma, kurā bijušais Eiropola darbinieks nav bijis saistīts ne ar vienu amatu Eiropolā (“any Europol post”) un pēc jaunas atlases procedūras ikviens darba līgums tiks uzskatīts par pirmo līgumu.
32 Prasītājs arī apgalvo, ka, izbeidzoties viņa līgumam ar Eiropolu 2005. gada 31. augustā, viņš strādāja Eiropolā kā “norīkots eksperts”. Šis amats nav iekļauts Civildienesta noteikumu 1. pielikumā, līdz ar to viņu no atlases procedūras uz strīdīgo amatu nedrīkstēja izslēgt, tāpēc ka viņš neatbilda 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
33 Prasītājs piebilst, ka tas, ka Eiropols ir nošķīris frāzes “Europol post” un “Europol Post”, kurās vārds “post” rakstīts gan ar mazo, gan ar lielo burtu, nekādi 2006. gada 8. decembra lēmumā nav pamatots. Ja tiktu pieņemts, ka pastāv konceptuāla atšķirība, uz to būtu jānorāda minētajā lēmumā. Civildienesta noteikumos, tāpat kā 2006. gada 8. decembra lēmumā, šīs abas frāzes ir izmantotas vienādi.
34 Visbeidzot, prasītājs norāda, ka viņš strādāja Eiropolā sešus gadus, kaut gan termiņš, kura beigās notika Eiropola personāla “rotācija”, pa to laiku tika pagarināts uz deviņiem gadiem.
35 Eiropols atsaucas, pirmkārt, uz 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta jēgu. Eiropols uzskata, ka Civildienesta noteikumu 6. pants reglamentē līgumus ar darbiniekiem, kas ieņem amatus, kuri norādīti ar trekninātiem burtiem (“bold posts”), proti, amatus, kas rezervēti darbiniekiem, kuri nāk no valsts policijas un muitas dienestiem un kuri, izbeidzoties viņu līgumam ar Eiropolu, stājas atpakaļ darbā savos attiecīgajos dienestos. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 6. pantu šie līgumi līdz ar to ir ierobežoti laikā, kas izskaidro to, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā ir paredzēts, ka persona, kura ir bijusi Eiropola darbinieks, var no jauna noslēgt līgumu ar Eiropolu tikai pēc 18 mēnešu “prombūtnes laika posma” beigām.
36 Otrkārt, Eiropols apgalvo, ka prasītāja norādītais pamats, ņemot vērā gan 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta tekstu, gan tā mērķi, ir nepamatots.
37 Vispirms 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā ir paredzēti divi nosacījumi, kas ir jāizpilda vienlaikus. Prasītājs bija izpildījis pirmo nosacījumu, proti, to, ka viņš ir bijis Eiropola darbinieks. Taču prasītājs nav bijis “nesaistīts ne ar vienu amatu Eiropolā” 18 mēnešu laika posmā. Šajā sakarā Eiropols apgalvo, ka, lai persona būtu bijusi “nesaistīta ne ar vienu amatu Eiropolā” 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta nozīmē, nedrīkst pastāvēt nekāda juridiska vai faktiska saikne starp Eiropolu un bijušo tā personāla locekli.
38 Eiropols arī norāda, ka saskaņā ar 2006. gada 8. decembra lēmuma sesto apsvērumu Eiropola konvencijas dalībvalstis paredz, ka Eiropola personāla locekļi, kas ieņem amatus, kuri ir norādīti ar trekninātiem burtiem, Eiropolā strādā tikai ierobežotu laika posmu, lai būtu iespējama to “rotācija” un līdz ar to viņu stāšanās atpakaļ darbā viņu izcelsmes valsts dienestos. Eiropols uzskata, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā izmantotā frāze “nesaistīts ne ar vienu amatu Eiropolā” būtu atbilstoši interpretējama.
39 Turklāt saskaņā ar 2006. gada 8. decembra lēmuma 15. apsvērumu bijušais Eiropola personāla loceklis varētu iesniegt savu kandidatūru jaunam amatam tikai pēc “prombūtnes laika posma”, kas ļautu garantēt vienlīdzību visu kandidātu starpā.
40 Šajā gadījumā nākamajā dienā pēc tam, kad bija izbeidzies viņa sešu gadu līgums ar Eiropolu, prasītāju viņa valsts norīkoja darbam Eiropolā kā “norīkotu ekspertu”. Šajā statusā viņš turpināja strādāt Eiropola labā un Eiropola uzraudzībā.
41 Visbeidzot, Eiropols apgalvo, ka prasītājam ir jāpierāda, ka viņš atbilst visiem nosacījumiem, kas ir paredzēti 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā. Prasītājs galvenokārt tikai atsakoties nošķirt frāzes “Europol post” un “Europol Post”, kurās vārds “post” ir rakstīts gan ar mazo burtu “p”, gan ar lielo burtu “P”.
Civildienesta tiesas vērtējums
42 Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punkta pirmajā daļā vispirms ir noteikts, ka “par Eiropola darbinieku [Civildienesta] noteikumu [..] nozīmē uzskata darbinieku, kas pieņemts darbā, lai ieņemtu amatu, kas ir paredzēts sarakstā, kurš ir iekļauts 1. pielikumā, izņemot amatus, kas norādīti kā tādi, kuri jāieņem vietējiem darbiniekiem”.
43 Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punkta otrajā daļā ir nošķirti “[amati], kurus var ieņemt tikai tie darbinieki, ko darbā pieņēmušas Eiropola konvencijas 2. panta 4. punktā paredzētās kompetentās iestādes, un tie, kurus var ieņemt arī citi darbinieki”.
44 Visbeidzot, no Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punkta trešās daļas izriet, ka ar darbiniekiem, kas darbā pieņemti amatā, kuru var ieņemt tikai darbinieki, ko darbā pieņēmušas Eiropola konvencijas 2. panta 4. punktā paredzētās kompetentās iestādes, var noslēgt tikai pagaidu līgumu uz šo amatu. Šajā tiesību normā ir atsauce uz Civildienesta noteikumu 6. pantu, kurā ir noteikts maksimālais termiņš, uz kādu var ieņemt amatu, attiecībā uz kuru ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku. Šis ilgums, kas ir deviņi gadi, bija seši gadi, pirms Civildienesta noteikumu 6. pants tika grozīts ar Padomes 2006. gada 4. decembra lēmumu, ar ko groza Eiropola Civildienesta noteikumus.
45 Šajā gadījumā amats, ko prasītājs ieņēma no 1999. gada 1. septembra līdz 2005. gada 31. augustam, bija pakļauts ierobežojumam laikā, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktā un kas lika prasītājam atstāt savu amatu 2005. gada 31. augustā.
46 Tomēr ir jāsecina, ka noteikums, kurā ir paredzēts maksimālais darba līguma ilgums Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktā paredzētajām personām, neatņem Eiropolam iespēju noslēgt jaunu darba līgumu ar minētajām personām pēc tam, kad tās nav bijušas saistītas ne ar vienu amatu Eiropolā 18 mēnešu laikā. 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā ir noteikts, ka “18 mēnešu laika posma beigās, kurā bijušais personāla loceklis nav bijis saistīts ne ar vienu amatu Eiropolā, un pēc jaunas atlases procedūras ikviens jauns darba līgums tiks uzskatīts par pirmo līgumu”.
47 Šajā lietā strīdīgais jautājums ir tas, vai amats, ko prasītājs ieņēma no 2005. gada 1. septembra un ko sākotnēji bija paredzēts ieņemt 18 mēnešus, bet kas pēc tam tika ieņemts līdz 2008. gada 28. februārim, bija amats, kas saskaņā ar 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktu padarīja prasītāja kandidatūru nepieņemamu strīdīgajam amatam.
48 Eiropols neapgalvo, ka prasītājs kā eksperts, kas norīkots darbam Eiropolā no 2005. gada 1. septembra līdz 2008. gada 28. februārim, ieņēma Civildienesta noteikumu 1. pielikumā minētu amatu. Eiropols tomēr norāda, ka, tā kā 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā ir paredzēts “ikviens amats Eiropolā” (“any Europol post”), tajā amati Eiropolā nav ierobežoti ar amatiem, kas ir paredzēti Civildienesta noteikumu 1. pielikumā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Eiropols lēmumā, ar ko tika noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība, ir norādījis, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta tekstā nav atsauces uz frāzes “Europol Post” definīciju, kas paredzēta minētā lēmuma 1. panta 1. punktā. Eiropols uzskata, ka tas, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā izmantotais vārds “post” nav rakstīts ar lielo burtu “p”, kā tas ir minētā lēmuma 1. panta 1. punktā, faktiski nozīmē, ka frāze “Europol post” attiecas uz ikvienu amatu Eiropolā, nevis tikai uz tiem, kas ir paredzēti 2006. gada 8. decembra lēmuma 1. panta 1. punktā.
49 Savā prasības pieteikumā prasītājs noraida šo Eiropola argumentu, un Eiropols savā iebildumu rakstā nav reaģējis uz šo prasītāja iebildumu. Tomēr, atbildot uz tiesneša referenta tiesas sēdē uzdoto jautājumu, Eiropols precizēja, ka tas tomēr uztur savu argumentu par secinājumiem, kas jāizdara no tā, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā ir izmantots vārds “post” ar mazo burtu “p”.
50 Eiropols turklāt norāda, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta teksts apstiprina interpretāciju, ko tas sniedzis minētā panta noteikumiem, jo šajā noteikumā ir atsauce uz ikvienu amatu Eiropolā (“detached from any Europol post”), kas pierāda, ka minētajā 2. panta 4. punktā ir iekļauta prasība ne tikai par jebkādas juridiskas saiknes neesamību, bet arī par faktiskas saiknes neesamību starp Eiropolu un bijušo tā personāla locekli.
51 Visbeidzot, Eiropols apgalvo, ka tā sniegto 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta noteikumu gramatisko interpretāciju apstiprina šo noteikumu mērķa analīze.
52 Vispirms ir jāpārbauda, vai 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta gramatiskā interpretācija apstiprina Eiropola nostājas pamatotību.
53 Attiecībā, pirmkārt, uz to, vai frāzē “Europol post” vārdam “post” jāpiešķir atšķirīga nozīme atkarībā no tā, vai tas ir rakstīts ar lielo burtu “P” vai mazo burtu “p”, ir svarīgi norādīt, pirmkārt, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 1. pantā visi tajā definētie termini sākas ar lielo burtu.
54 Otrkārt, no 2006. gada 8. decembra lēmuma izriet, ka visos šajos noteikumos (1. panta 7. punkts, 1. panta 8. punkts, 5. panta 5. punkts, 5. panta 5.1. punkts, 5. panta 5.2. punkts), nevis tikai 2. panta 4. punktā frāzē “Europol post” vārds “post” ir rakstīts ar mazo burtu “p”, kaut gan acīmredzami šī termina saturs visos šajos noteikumos neatšķiras no tā, kāds ir noteikts 2006. gada 8. decembra lēmuma 1. panta 1. punktā, pretējā gadījumā jēgu zaudētu frāzes “Europol Post” definīcija, kas ir iekļauta minētajā pantā. Tādējādi pašā 2006. gada 8. decembra lēmumā nav noteikta sistemātiska atšķirība starp frāzēm “Europol Post” un “Europol post” atkarībā no tā, vai vārds “post” ir rakstīts ar lielo burtu “P” vai mazo burtu “p”.
55 Treškārt, ir jānorāda, ka Civildienesta noteikumu 1. pielikuma angļu valodas versijā ir izmantots vārds “post” ar mazo burtu “p” gan tā virsrakstā, gan arī visā tekstā.
56 Visbeidzot, ja 2006. gada 8. decembra lēmuma autors būtu vēlējies nošķirt frāzes “Europol post” un “Europol Post”, atbilstoši labai likumdošanas praksei tas skaidri būtu bijis jānorāda lēmumā, kas šajā gadījumā nav ticis darīts.
57 Attiecībā, otrkārt, uz argumentu, ka vārda “any” izmantošana frāzē “any Europol post”, kas izmantota 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punktā, pierāda, ka minētā frāze attiecas uz visu veidu darba attiecībām, nevis tikai uz Civildienesta noteikumu 1. pielikumā paredzētajiem amatiem, jāatzīst, ka tas nerada pārliecību. Šo frāzi varētu saprast arī tā, ka tā attiecas uz jebkuru amatu 2006. gada 8. decembra lēmuma 1. panta 1. punktā iekļautās frāzes “Europol Post” definīcijas nozīmē. Šajā sakarā ir svarīgi konstatēt, ka frāze “Europol Post” 2006. gada 8. decembra lēmuma 1. panta 1. punktā ir definēta kā “any post”, kas ietilpst Civildienesta noteikumu 1. pielikumā iekļautajā sarakstā. Turklāt 2006. gada 8. decembra lēmuma 1. panta 7. un 8. punkta noteikumos ir izmantota frāze “Any Europol post”, kaut gan nav šaubu, ka šie noteikumi attiecas tikai uz minētā lēmuma 1. panta 1. punktā definētajiem amatiem.
58 No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta gramatiskā interpretācija neļauj frāzei “Europol post” piešķirt saturu, kas atšķiras no frāzes “Europol Post” satura, kas ir definēta minētā lēmuma 1. panta 1. punktā, un līdz ar to apstiprināt Eiropola apgalvojumu, ka frāze “any Europol post” attiecas arī uz citiem amatiem, nevis tikai tiem, kas ir minēti Civildienesta noteikumu 1. pielikumā.
59 Šajā gadījumā ir jāuzskata, ka, laika posmā no 2005. gada 1. septembra līdz 2008. gada 28. februārim ieņemot eksperta, kas norīkots darbam Eiropolā, amatu, kas nav iekļauts Civildienesta noteikumu 1. pielikumā ietvertajā sarakstā, prasītājs bija “nesaistīts ne ar vienu amatu Eiropolā” 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta nozīmē.
60 Ir skaidrs, ka starp prasītāju un Eiropolu netika noslēgts neviens līgums attiecībā uz laika posmu no 2005. gada 1. septembra līdz 2008. gada 28. februārim. Prasītāja norīkojums eksperta darbam Eiropolā izriet no vienošanās, kas panākta starp Eiropolu un “Polizeipräsident in Berlin” [Berlīnes Policijas prezidentu] un kas nosaka prasītāja statusu, funkcijas, tiesības un pienākumus. Turklāt ir svarīgi norādīt, ka ne Civildienesta noteikumos, ne Eiropola pieņemto lēmumu tekstos, ko tas darījis zināmus Civildienesta tiesai, nav paredzēti noteikumi par norīkotiem ekspertiem. No šiem secinājumiem izriet, ka prasītājs kā norīkots eksperts bija Vācijas policijas ierēdnis, ko Eiropola rīcībā nodevusi Vācijas policija atbilstoši kārtībai un nosacījumiem, ko paredz vienošanās.
61 Vēl ir jāpārbauda, vai faktiskie Eiropola norādītie apstākļi var atspēkot šo secinājumu.
62 Šajā sakarā ir jānorāda, ka viens no mērķiem, kāpēc ir noteikts maksimālais dienesta ilgums, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 6. pantā, saskaņā ar 2006. gada 8. decembra lēmuma sesto apsvērumu ir nodrošināt personāla “rotāciju”, lai personām, kuras ir nostrādājušas maksimālo termiņu kādā amatā Eiropolā, būtu pienākums stāties atpakaļ darbā savas valsts iestādē.
63 Šajā gadījumā Eiropols Civildienesta tiesā iesniedza 2006. gada 19. jūlija dokumentu “Job Description for the Seconded Expert to the Drugs Unit”, ko sagatavojis prasītājs un apstiprinājis Eiropola nodaļas “Narkotikas” vadītājs un no kura izriet, ka prasītājam bija aktīvi jāpiedalās šīs nodaļas ikdienas darbā, ka atsevišķos gadījumos viņam arī bija jāpārstāv Eiropols un ka viņam bija pienākums aizvietot nodaļas “Narkotikas” vadītāju viņa prombūtnes laikā. Svarīgi arī ir norādīt, ka minētajā dokumentā ir norādīts, ka “ viņš kā norīkots eksperts, pildot savus uzdevumus, uzrauga un koordinē dažādu nodaļas “Narkotikas” daļu operatīvo darbību, apstiprina un atļauj ārējiem partneriem nosūtīt operatīvos dokumentus, ziņojumus un citus dokumentus, sniedz intervijas plašsaziņas līdzekļiem un konsultē nodaļas “Narkotikas” vadītāju jautājumos par politiku. Katru dienu notiek nodaļas “Narkotikas” vadītāja un norīkotā eksperta sanāksmes” (“[i]n his capacity as Seconded Expert and his special tasking, he supervises and co-ordinates the operational activities in the various Sections of the Drugs Unit, approves and authorises the distribution, to external partners, of operational documents, reports and other products, gives interviews to the media and advises the Head of the Drugs Unit on policy matters[; d]aily meetings between the Head of the Drugs Unit and the Seconded Expert take place”).
64 Turklāt Eiropols tiesas sēdē apgalvoja, ka nodaļas “Narkotikas” galvenā administratora statusā (“first officer”) prasītājs veica tieši tādus pašus uzdevumus kā norīkotā eksperta statusā. Neesot izdarītas nekādas izmaiņas veicamajos uzdevumos, un prasītājs esot palicis šīs nodaļas vadītāja vietnieka amatā (“deputy head”). Eiropols norādīja arī, ka prasītājs nav strādājis Berlīnē pēc darba līguma izbeigšanās 2005. gada 31. augustā.
65 Tiesas sēdē Eiropols arī paskaidroja, ka, 2005. gada 31. augustā izbeidzoties prasītāja darba līgumam, praktisku apsvērumu dēļ Eiropols licis viņam turpināt strādāt tā iekšienē citā statusā.
66 Prasītājs neapstrīd to, ka dokumentā “Job Description for the Seconded Expert to the Drugs Unit” viņam uzticētie uzdevumi ir atspoguļoti pareizi. Tomēr prasītāja pārstāvis tiesas sēdē apgalvoja, ka viņam nebija “sajūtas, ka runa ir par funkcijām vai darba pienākumiem, kas ir identiski [tiem, ko prasītājs pildīja galvenā administratora statusā (‘first officer’)]; ja tā tas būtu bijis, [prasītājam nebūtu] bijis vajadzības sagatavot jaunu uzdevumu aprakstu”. Turklāt prasītājs ir norādījis, ka norīkotā eksperta statusā viņam nebija tiesību pildīt nodaļas “Narkotikas” vadītāja vietnieka pienākumus (“deputy head”)”, jo šos pienākumus varēja veikt tikai Eiropola personāla loceklis.
67 Aplūkojot juridisko un faktisko situāciju, kādā atradās prasītājs, veicot norīkota eksperta pienākumus, ir jāsecina, ka, kaut arī viņš 2005. gada 1. septembrī formāli stājās atpakaļ darbā Vācijas policijā, faktiski viņš turpināja veikt galvenokārt tos pašus pienākumos, ko iepriekš citā juridiskajā statusā. Prasītājs turklāt nav pierādījis, kādā veidā viņa darbs būtiski ir mainījies kopš 2005. gada 1. septembra.
68 Tomēr ir svarīgi norādīt, ka pats Eiropols, pirmkārt, pieprasīja prasītājam 2005. gada 31. augustā pamest savu amatu, lai ievērotu ierobežoto līguma un tā pagarinājumu ilgumu, kā tas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 6. pantā. Otrkārt, Eiropols piekrita tam, ka prasītājs turpina strādāt tajā norīkota eksperta statusā, kas faktiski ļāva Eiropolā nodrošināt prasītāja pienākumu turpmāku pildīšanu, un tādējādi prasītājs varēja izvairīties no faktiskas stāšanās atpakaļ darbā valsts iestādē.
69 Šajos apstākļos Eiropolam nav likumīga pamata atsaukties uz šī sprieduma 63.–65. punktā izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem, lai aizstāvētu 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta noteikumu interpretāciju, kas ir pretrunā to skaidrajam un nepārprotamajam formulējumam. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja nav noteikuma izstrādes dokumentu (travaux préparatoires), kuros ir skaidri pausts noteikuma autoru nodoms, jāpamatojas tikai uz izstrādātā teksta piemērojamību un tam jāpiešķir tāda nozīme, kāda izriet no tā gramatiskas un loģiskas interpretācijas (šajā sakarā skat. Tiesas 1961. gada 1. jūnija spriedumu lietā 15/60 Simon/Tiesa, Recueil, 223. un 244. lpp.; Civildienesta tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā F‑10/06 André/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑183. un II‑A‑1‑755. lpp., 44. punkts). Tādējādi interpretāciju, kas izriet no paša teksta formulējuma, nevar aizstāt ar interpretāciju, kura pamatota ar faktiskiem apsvērumiem, kas izriet no konkrēta gadījuma.
70 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka pamatam, kas pamatots ar nepareizu 2006. gada 8. decembra lēmuma 2. panta 4. punkta piemērošanu, ir jāpiekrīt. Tādējādi, nepārbaudot pārējos prasītāja norādītos pamatus, Eiropola 2007. gada 10. oktobra lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
71 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
72 Tā kā Eiropolam spriedums nav labvēlīgs un prasītājs ir prasījis piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, Eiropolam ir jāpiespriež atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Eiropas Policijas biroja (Eiropols) 2007. gada 10. oktobra lēmumu, ar ko Mellingam tika atteikta piedalīšanās atlases procedūrā, kas organizēta, lai aizpildītu Eiropola nodaļas “Narkotikas” galvenā administratora amatu (“first officer”);
2) Eiropols atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.
Van Raepenbusch | Boruta | Kanninen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 4. jūnijā.
Šī nolēmuma teksts, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu nolēmumu teksti ir pieejami Tiesas interneta vietnē www.curia.europa.eu