Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 5. jūnijā Inpost S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas 2019. gada 19. marta spriedumu apvienotajās lietās T-282/16 un T-283/16 Inpost Paczkomaty un Inpost/Komisija

(Lieta C-432/19 P)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Inpost S.A. (pārstāvis: W. Knopkiewicz, radca prawny)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Polijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

atcelt lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Līguma 106. panta 2. punkta pārkāpums – kļūdains konstatējums, ka ir izpildītas [Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011),] 19. punkta prasības (2.6. iedaļa), to principu pārkāpums, kuri izriet no Līguma un kuri attiecas uz publisko iepirkumu (diskriminācijas aizliegums, vienlīdzīgas attieksmes prasība un pārskatāmības prasība), kā arī kļūdaina Direktīvas 97/67/EK (Pasta direktīva) 7. panta 2. punkta interpretācija.

Dalībvalsts piemērotajiem universālā pakalpojuma finansēšanas mehānismiem esot jābūt saderīgiem gan ar nediskriminācijas, pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kuri izriet no LESD noteikumiem par iekšējā tirgus brīvībām (kuri netieši norāda uz universālo pasta pakalpojumu sniedzošā subjekta izvēli konkurences ceļā), gan ar LESD 106. panta 2. punktu – kā šajā lietā neesot bijis.

Otrais pamats: Līguma 106. panta 2. punkta pārkāpums – kļūdains konstatējums, ka ir izpildītas [Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011),] 14. punkta (2.2. iedaļa) un 60. punkta (2.10. iedaļa) prasības. Pat ja Poczta Polska [Polijas pastam] uzticētais sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums atbilst Pasta direktīvā izklāstītajām prasībām, tas tomēr neatbrīvojot no prasības, ka ir jāveic sabiedriskā apspriešana vai jāizmanto citi noteiktie instrumenti, kas ļauj ņemt vērā lietotāju un pakalpojumu sniedzēju intereses, kā apliecinājumu, ka ir pienācīgi izvērtēta vajadzība pēc universālā pakalpojuma.

Trešais pamats: Līguma 106. panta 2. punkta pārkāpums – kļūdains atzinums, ka ir izpildītas [Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011),] 52. punkta (2.9. iedaļa) prasības, kā arī Direktīvas 97/67/EK 7. panta 1., 3. un 5. punkta pārkāpums. Vispārējā tiesa esot kļūdaini nolēmusi, ka kompensācijas fonds izpilda nediskriminācijas prasības attiecībā uz procentuālā rādītāja maksimālo vienoto līmeni, kas veido 2 % no universālo pakalpojumu vai ar to aizstājamu pakalpojumu sniedzošā operatora ienākumiem; tā kā šis indikators ir piemērojams vienotā veidā visiem tirgus dalībniekiem, tam ir diskriminējošs raksturs, tāpēc ka universālo pakalpojumu sniedzošo operatoru un ar to aizstājamo pakalpojumu sniedzošo operatoru situācija nav tāda pati. Turklāt Vispārējā tiesa prettiesiski esot atzinusi, ka kompensācijas fonds izpilda arī samērīguma prasības.

Likuma grozījumu apspriešanas laikā kompensācijas fonda nosacījumi esot bijuši būtiski atšķirīgi no galīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti Pasta likumā – tas nozīmējot, ka nav iespējams atzīt, ka fonda izveidošana ir tikusi apspriesta.

Atbilstoši universālā pakalpojuma finansēšanas nosacījumiem neesot jāpārbauda, vai radušās neto izmaksas veido netaisnīgu apgrūtinājumu operatoram, kuram ir uzticēta universālā pakalpojuma sniegšana. Automātiska pakalpojuma finansēšanas sasaistīšana ar zaudējumiem grāmatvedības izpratnē no universālā pakalpojuma nevarot tikt uzskatīta par Pasta direktīvas prasību izpildi.

Ceturtais pamats: Pasta direktīvas 7. panta 1. punkta pārkāpums – ar akceptu, ka universālā pakalpojuma izmaksas tiek finansētas, izmantojot daudzas Poczta Polska piešķirtas ekskluzīvas un īpašas tiesības. Saskaņā ar Pasta direktīvas 7. panta 1. punktu dalībvalstis nepiešķir vai nepatur spēkā ekskluzīvas vai īpašas tiesības pasta pakalpojumu noteikšanas un sniegšanas jomā. Savukārt Poczta Polska atzītās īpašās un ekskluzīvās tiesības – pretēji Vispārējās tiesas nostājai – acīmredzami neietilpstot Pasta direktīvā paredzēto izņēmumu skaitā.

____________