CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 29. septembrī

Lieta F‑121/10

Michael Heath

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Civildienests – ECB darbinieki – Pensiju shēma – Pensijas plāns – Ikgadējā pensiju paaugstināšana – Saskaņoti patēriņa cenu indeksi – Pensijas plāna aktuāra paziņojums – Apspriešanās ar personāla komiteju – Apspriešanās ar uzraudzības komiteju – Tiesības veikt kolektīvas sarunas

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un ECB Statūtiem 36.2. pantu un ar kuru M. Heath lūdz atcelt paziņojumus par pensiju par 2010. gada janvāri un nākamajiem mēnešiem tiktāl, ciktāl tajos ir piemērots ikgadējs pensijas paaugstinājums par 0,6 % pēc 2010. gada pensiju pielāgošanas, un būtībā piespriest Eiropas Centrālajai bankai (ECB) viņam samaksāt starpību starp piemēroto pensijas paaugstinājumu un paaugstinājumu, uz kuru tam būtu bijušas tiesības, kā arī izmaksāt EUR 5000 kā atlīdzību par mantisko kaitējumu, kurš esot tam radies sakarā ar viņa pirktspējas samazināšanos, un EUR 5000 par apgalvoto morālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Administrācijas akti – Pagaidu tiesību akti – Tiesību akti, kam var būt juridiskas sekas

2.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskā noteiktība – Apjoms

3.      Ierēdņi – Prasība – Pamati – Pamats, ar kuru tiek apstrīdēts tehnisks paziņojums, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums – Pārbaude tiesā – Apjoms – Robežas

4.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pensijas – Ikgadēja paaugstināšana – Pensijas plāna aktuāra paziņojums

(Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punkts)

5.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Personāla komiteja – Obligāta apspriešanās – Apjoms – Ikgadējā pensiju paaugstināšana – Izslēgšana

(Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 48. un 49. pants un III pielikuma 17. panta 7. punkts)

6.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Pensijas plāna uzraudzības komiteja – Obligāta apspriešanās – Apjoms – Ikgadējā pensiju paaugstināšana – Izslēgšana – Tiesības saņemt pensijas plāna aktuāra paziņojumu saistībā ar fondu finansiālo stāvokli – Neesamība

(Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 6. panta 8. punkta otrā daļa un 17. panta 7. punkts)

7.      Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Biedrošanās brīvība – Apjoms – Pienākums veikt kolektīvas sarunas – Neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants)

8.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar prasību atcelt tiesību aktu – Prasības atcelt tiesību aktu noraidīšana – Prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamības nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Tiesību aktam, pat pagaidu tiesību aktam, ir juridiskas sekas tā spēkā esamības laikā, jo tā pieņemšana ir vērsta uz to, lai būtiski grozītu attiecīgo personu tiesisko stāvokli.

(skat. 66. punktu)

2.      Lai gan tiesiskās noteiktības princips nosaka administrācijai, kad tā pieņem tiesību normas, tās sagatavot tā, lai tās būtu pietiekami skaidras, lai to adresāti varētu nepārprotami saprast savas tiesības un pienākumus un līdz ar to attiecīgi rīkoties, šis princips neliek administrācijai ierobežot savu rīcības brīvību, nosakot īstenošanas pasākumus, ar kuriem ir definēts veids, kādā tā paredz nākotnē īstenot savu rīcības brīvību.

(skat. 88. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2005. gada 14. aprīlis, C‑110/03 Beļģija/Komisija, 30. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 27. septembris, F‑98/09 Whitehead/ECB, 59. punkts.

3.      Saistībā ar tehnisko paziņojumu Savienības tiesa pārbauda vienīgi to, vai šo paziņojumu ir sniedzis eksperts, kam tas pienācīgi ir iesniegts, vai šis paziņojums ir balstīts uz precīziem faktiem, vai šie fakti var būt par pamatu secinājumiem, pie kuriem ir nonācis eksperts, un vai minētajā paziņojumā ir norādīts pamatojums, kas ļauj kompetentajai struktūrai izvērtēt apsvērumus, uz kuriem ir balstīti tajā ietvertie apsvērumi, un noteikt saprotamu saikni starp tajā ietvertajām konstatācijām un eksperta izdarītajiem secinājumiem, taču šī pārbaude nevar attiekties uz datu ņemšanas vērā lietderīgumu vai vienas aprēķināšanas metodes, nevis drīzāk kādas citas piemērošanu, ja tās, kuras ir izmantotas, ir atbilstošas.

(skat. 90. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 16. jūnijs, T‑84/98 C/Padome, 43. punkts.

4.      Eiropas Centrālās bankas bijušo darbinieku pensiju ikgadējās paaugstināšanas jomā pensijas plāna aktuāram nevar tikt pārmests, ka tas valdei adresētajam paziņojumam nav pievienojis pensiju fondu finansiālā stāvokļa aplēsi vai kādu citu dokumentu, zinot, ka Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktā nav paredzēts, ka pensijas plāna aktuāram ir jāsniedz minēto fondu finansiālā stāvokļa skaitliska aplēse, ja tā paziņojums ir pietiekami pamatots saistībā ar tā izdošanas kontekstu, lai valde varētu pamatoti pieņemt lēmumu.

Tāpat arī minētajā 17. panta 7. punktā nav paredzēts, ka pensijas plāna aktuāram ir jāveic attiecīgo izmaksu, kas izriet no Bankas darbinieku algu vispārējās pielāgošanas likmes piemērošanas, un attiecīgo izmaksu, kas izriet no Monetārās savienības patēriņa cenu indeksa likmes piemērošanas, salīdzinoša aplēse, ja pensiju fondu finansiālais stāvoklis ir tāds, ka vienīgi pensiju paaugstināšana, kas atbilst viszemākajai no abām likmēm, ir paredzama, līdz ar ko šo divu attiecīgo likmju piemērošanas izmaksu salīdzinājums nav pamatots.

Turklāt tas vien, ka aktuāra paziņojums nav pamatots – šāds pamatojums nav prasīts nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktā – neļauj konstatēt, ka padomei nav zināms pensiju fondu precīzs finansiālais stāvoklis, zinot, ka pēc savas vēlēšanās tā var iztaujāt pensijas plāna aktuāru par šo jautājumu. Turpinājumā, no pensijas plāna aktuāra paziņojuma pamatojuma neesamības vai tā nepietiekamības nevar tikt izsecināts, ka padome nav izpildījusi pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses un labas pārvaldības pienākumu.

(skat. 95., 96. un 107. punktu)

5.      To jautājumu starpā, par kuriem ir jāapspriežas ar Eiropas Centrālās bankas personāla komiteju, Bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 48. un 49. pantā ir norādīti nevis jautājumi saistībā ar “pensijām”, bet vienīgi tie, kas ir saistīti ar “pensiju shēmu”, kas ir jēdziens, kurš norāda uz noteikumiem saistībā ar pensiju tiesību finansēšanas nosacījumiem, šo pensiju tiesību iegūšanas nosacījumiem, to likvidēšanas veidu un to pielāgošanu dzīves dārdzības izmaiņām, tajā tomēr neiekļaujot pasākumus, kas ir īstenoti atbilstoši šiem noteikumiem, kuri tostarp ir paredzēti, lai precīzi noteiktu, kādai ir jābūt ikgadējai pensiju paaugstināšanas likmei. Līdz ar to Bankai nevar tikt pārmests, ka tā nav apspriedusies ar personāla komiteju pirms pensiju paaugstinājuma noteikšanas saskaņā ar nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktu.

(skat. 119. punktu)

6.      Saistībā ar apspriešanos ar Eiropas Centrālās bankas Pensijas plāna uzraudzības komiteju no minētās komitejas mandāta noteikumiem vai no kāda cita teksta neizriet, ka ar šo komiteju ir jāapspriežas, pirms tiek pieņemts ikgadējais lēmums par pensiju paaugstināšanu saskaņā ar Bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktu. Tāpat arī nevienā uzraudzības komitejas mandāta noteikumā vai kādā citā tekstā nav paredzēts, ka uzraudzības komitejai ir jāsaņem pensijas plāna aktuāra paziņojuma par fondu finansiālo stāvokli kopija. Lai gan uzraudzības komitejas mandāta 30. pantā ir paredzēts, ka uzraudzības komitejai ir jāsaņem pensijas plāna aktuāra vērtējuma ziņojuma kopija, no pensijas plānam piemērojamo tiesību normu vispārējās sistēmas izriet, ka vērtējuma ziņojums, uz kuru ir norāde uzraudzības komitejas mandāta 30. pantā, ir vērtējuma ziņojums, kurš ir paredzēts nodarbināšanas kārtības III pielikuma 6. panta 8. punkta otrajā daļā un kurš pensijas plāna aktuāram ir jāsagatavo pēc plāna administratora pieprasījuma, lai tas noteiktu pensiju fonda vērtību, nevis paziņojums, kas pensijas plāna aktuāram ir jāsagatavo pensiju ikgadējās paaugstināšanas procedūras ietvaros.

(skat. 120. punktu)

7.      Ne Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. panta, ne Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. panta tiesību normās darba devējam nav paredzēts pienākums noslēgt koplīgumus algu politikas jomā, ne arī paredzēta procedūra, kas ļautu personāla intereses pārstāvošajām arodbiedrībām pieņemt lēmumus personālam piemērojamo noteikumu definēšanā un īstenošanā. Labākajā gadījumā, Eiropas Sociālās hartas 6. panta 2. punktā ir izteikts aicinājums, nevis paredzēts pienākums “ieviest mehānismus brīvprātīgu sarunu noturēšanai starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām, lai ar kolektīvu līgumu palīdzību regulētu darba noteikumus un apstākļus”. Saistībā ar Pamattiesību hartas 28. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantu – lai gan tajos ir paredzētas tiesības uz biedrošanās brīvību, kurā ietilpst darba ņēmēju tiesības veidot arodbiedrības savu ekonomisko un sociālo interešu aizsardzībai, to tiesību normās nav iekļauts pienākums izveidot kolektīvo pārrunu procedūru vai sniegt minētajām arodbiedrībām koplēmuma pilnvaras saistībā ar darba ņēmēju darba apstākļu noteikšanu.

(skat. 121. punktu)

8.      Ar izņēmumu no principa, ka atcelšanas prasījumu noraidīšana izraisa prasījumu par atlīdzināšanu noraidīšanu, ja atcelšanas prasījumi ir noraidīti, prasījumi par atlīdzināšanu, kas ar tiem ir cieši saistīti, tomēr var tikt apmierināti, ja apgalvotais kaitējums izriet no apstrīdētā lēmuma prettiesiskuma, kurš, lai gan nevar būt par pamatu šī lēmuma atcelšanai, ir izraisījis kaitējumu prasītājam.

(skat. 129. un 130. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 11. aprīlis, T‑394/03 Angeletti/Komisija, 164. punkts.