Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 28. novembrī Venecuēlas Bolivāra Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 20. septembra spriedumu lietā T-65/18 Venecuēla/Padome

(Lieta C-872/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Venecuēlas Bolivāra Republika (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar to prasība tika noraidīta kā nepieņemama;

atzīt prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību par pieņemamu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izskatīšanai pēc būtības un

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza tikai vienu pamatu, kas ir sadalīts trīs daļās.

Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto tieša skāruma nosacījumu sprieduma lietā Almaz-Antey gaismā:

Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizu pārbaudi, lai novērtētu, vai apstrīdētie noteikumi tieši ietekmē Venecuēlas Bolivāra Republiku 1 .

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo, piemērojot sprieduma lietā Almaz-Antey definēto nosacījumu par individuālu skārumu, tā neesot ņēmusi vērā dažus būtiskus šīs lietas apstākļus.

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā apstrīdēto noteikumu faktisko ietekmi uz Venecuēlas Bolivāra Republiku.

____________

1 Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2074 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2017, L 295, 60. lpp.).