Language of document : ECLI:EU:F:2012:174

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2012. gada 5. decembrī

Lieta F‑110/11

Giorgio Lebedef u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Civildienesta noteikumu 64. pants – Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 5. punkta pirmā daļa – Korekcijas koeficients – Nelabvēlīgs akts – Vienlīdzīga attieksme

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, ko piemēro EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru G. Lebedef, Jones, Gonzales Gonzales un Lebedef–Caponi lūdz atcelt savus 2010. gada decembra un nākamo mēnešu paziņojumus par algu

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens – Lūgums noteikt īpašu korekcijas koeficientu Luksemburgai– Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts; XI pielikuma 3. panta 5. punkta pirmā daļa)

2.      Ierēdņu celta prasība – Pamati – Pamats, kas balstās uz likumdevēja veiktu tāda akta atstāšanu spēkā, kurš zaudējis jebkādu pamatojumu – Pieņemamība

(Padomes Regula Nr. 1239/2010; Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 5. punkta pirmā daļa)

3.      Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Noteikšana – Padomes pilnvaras – Novērtējuma brīvība – Ierobežojumi – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants)

4.      Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Korekcijas koeficienta neesamība Beļģijai un Luksemburgai – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Pierādīšanas pienākums – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 5. punkta pirmā daļa)

5.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Hierarhija starp Civildienesta noteikumu un to pielikumu noteikumu normām – Neesamība – Civildienesta noteikumu normu hierarhija – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumi)

1.      Komisijas ierēdnis nav tiesīgs iesniegt iecēlējinstitūcijai lūgumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, it īpaši lūdzot, lai tā uzsāktu pētījumu par radīto izkropļojumu starp pirktspēju Briselē un Luksemburgā, pat izteikt ierosinājumu par korekcijas koeficienta pieņemšanu Luksemburgai. Saskaņā ar minētā 90. panta 1. punktu ierēdņi var tikai lūgt administrāciju, kas rīkojas kā iecēlējinstitūcija, pieņemt lēmumu attiecībā uz viņiem. Saistībā ar minēto, pat ja tā ir taisnība, ka Komisijai piemīt iniciatīvas tiesības šajos jautājumos, tai tās piemīt tikai kā iestādei, kas piedalās likumdošanas procesā Savienības iekšienē, un nevis kā darba devējam.

Turklāt iespēju, ka paziņojums par algu parādītu iestādes atturēšanos uzsākt pētījumu vai izteikt priekšlikumu, ar ko noteiktu korekcijas koeficientu Luksemburgai, nevar katrā ziņā paredzēt attiecībā uz ierēdni, kurš pilda darba pienākumus Luksemburgā, bet strādā citā iestādē, nevis Komisijā. Tomēr, ja ierēdņu, kuriem tiek piemērots vienāds korekcijas koeficients, jo viņiem ir viena un tā pati dienesta vieta, tiesības iesniegt prasību būtu atkarīgas no tā, vai viņu darba devējs piedalās vai nepiedalās Civildienesta noteikumu pieņemšanas procedūrā, tas būtu pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

(skat. 28.–30. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, F‑29/09 Lebedef un Jones/Komisija, 40. punkts.

2.      Ikvienam tiesību aktu izdevējam, pirmkārt, ir pienākums, ja ne pastāvīgi, tad vismaz periodiski pārbaudīt, vai tā izdotie noteikumi joprojām atbilst vajadzībām, kurām tie tika izstrādāti, un, otrkārt, grozīt vai pat atcelt noteikumus, kas zaudējuši jebkādu pamatojumu un kļuvuši neatbilstoši jaunajai situācijai, kurā tiem ir jārada sava ietekme. Šāda pārbaude it īpaši ir attiecināma uz korekcijas koeficientu koriģēšanu.

Tādējādi ierēdnis var celt iebildi par prettiesiskumu attiecībā uzCivildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 5. punkta pirmo daļu, kurā paredzēts, ka Beļģijai un Luksemburgai nav piemērojams korekcijas koeficients, apgalvojot, ka, ņemot vērā ekonomisko apstākļu izmaiņas kopš to pieņemšanas 2004. gadā, likumdevējam bija jāpārskata vai jāatceļ šis noteikums, pirms tas pieņēma Regulu Nr. 1239/2010, ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ierēdņiem, nevis automātiski piemērotu konkrēto noteikumu šīs regulas pieņemšanas gadījumā.

(skat. 39.–41. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1997. gada 17. jūlijs, C–248/95 un C–249/95 SAM Schiffahrt un Stapf, 38. punkts; 2002. gada 22. oktobris, C–241/01 National Farmers’ Union, 51. punkts.

3.      Korekcijas koeficientu, kuri ietekmē ierēdņu atalgojumu un kuri ir paredzēti Civildienesta noteikumu 64. un 65. pantā, mērķis ir atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam garantēt, ka visiem ierēdņiem tiek uzturēta vienāda pirktspēja neatkarīgi no to dienesta vietas. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 2. punktu Padomei, tiklīdz tā konstatē ievērojamas dzīves dārdzības atšķirības, tās ir jāņem vērā, pielāgojot korekcijas koeficientus. Attiecībā uz ievērojamām dzīves dārdzības atšķirībām, kas parādās starp dienesta vietu, kas nav konkrētas dalībvalsts galvaspilsēta, un galvaspilsētu, Padomei nav nekādas brīvības novērtēt, vai ir vajadzīgs noteikt īpašu korekcijas koeficientu dienesta vietai. Tādējādi arī likumdevējam ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, kura mērķis ir garantēt korekcijas koeficientu noteikšanu.

Saistībā ar minēto no Civildienesta noteikumu 65. panta 2. punkta izriet, ka tikai ievērojama dzīves dārdzības palielināšanās Luksemburgā salīdzinājumā ar Briseli varētu pamatot tādu pielāgošanas pasākumu pieņemšanu, kas garantētu vienlīdzīgu pirktspēju Luksemburgā strādājošiem ierēdņiem un viņu kolēģiem Briselē. Vienlīdzīgas attieksmes princips tomēr nevar noteikt pienākumu sasniegt perfekti vienādu ierēdņu pirktspēju neatkarīgi no viņu dienesta vietas, bet gan tikai būtisku dzīves dārdzības atbilstību starp aplūkotajām dienesta vietām. Šajā ziņā, ņemot vērā jomas sarežģītību, likumdevējam ir plaša novērtējuma brīvība, un Savienības tiesai vajadzētu pārbaudīt tikai to, vai iestādes ir ievērojošas saprātīgas robežas, ņemot vērā apsvērumus, kas ir to darbības pamatā, un ka tās nav izmantojušas savas pilnvaras acīmredzami kļūdainā veidā.

(skat. 55., 56. un 60. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1992. gada 23. janvāris, C–301/90 Komisija/Padome, 25. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 7. decembris, T–544/93 un T–566/93 Abello u.c./Komisija, 76. punkts.

Civildienesta tiesa: Lebedef un Jones/Komisija, minēts iepriekš, 62. un 67. punkts.

4.      Prasības ietvaros, kuru ir cēluši Luksemburgā strādājoši ierēdņi, kas norāda uz iespējami diskriminējošo attieksmi pret viņiem tādēļ, ka šai dalībvalstij nav noteikts īpašs korekcijas koeficients atbilstoši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 5. punkta pirmajai daļai, nevar no attiecīgajiem ierēdņiem pieprasīt, lai viņi Savienības tiesā juridiski pietiekami pierādītu dzīves dārdzības Luksemburgā ievērojamu un ilgstošu paaugstināšanos salīdzinājumā ar Briseli, kas varētu pierādīt nevienlīdzīgu attieksmi pret ierēdņiem atkarībā no to dienesta vietas. Viņi faktiski ir īpaši apgrūtinātā situācijā attiecībā uz pierādījumu iegūšanu, ņemot vērā tehniskas grūtības savākt un apstrādāt pietiekami ticamus statistikas datus.

Saistībā ar minēto viņu pienākums ir tikai iesniegt pietiekami būtisku rādītāju kopumu, kas atainotu iespējamās pirktspējas atšķirības, tādējādi pierādīšanas pienākumu nododot Komisijai, un vajadzības gadījumā pamatot Eurostat administratīvo pētījumu uzsākšanu.

(skat. 57. un 59. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: Lebedef un Jones/Komisija, minēts iepriekš, 64. un 66. punkts.

5.      Lai gan nepastāv formāla hierarhija starp Civildienesta noteikumu pamatteksta normām un to pielikumu normām, jo abu kategoriju normas ir pieņēmusi Padome, to starpā vajadzības gadījumā varētu pastāvēt hierarhija pēc būtības, jo pielikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā Eiropas Savienības civildienesta pamatus un sistēmu, kādus nosaka paši Civildienesta noteikumi.

(skat. 69. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: Lebedef un Jones/Komisija, minēts iepriekš, 83. punkts.