EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2012. gada 13. decembrī

Lieta F‑63/09

Paola Donati

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Civildienests – ECB personāls – Sūdzība par psiholoģisku vardarbību – Administratīvā izmeklēšana – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Lietas materiālu nodošana personām, pret kurām ir iesniegta sūdzība – Konfidencialitātes pienākums– Tiesību uz aizstāvību ievērošana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmu un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, kas pievienots ES līgumam un LES, 36.2. pantu, ar ko P. Donati būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes lēmumu neapmierināt sūdzību par psiholoģisku vardarbību un, otrkārt, piespriest ECB samaksāt viņai zaudējumu atlīdzību.

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Centrālas bankas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Disciplinārie pasākumi – Iekšējās izmeklēšanas ziņojums par apgalvoto psiholoģisko vardarbību, ar kuru ir noraidīti apgalvojumi – Valdes lēmums izbeigt izmeklēšanu, atstājot sūdzību bez izskatīšanas – Sekas – Disciplinārlietas neuzsākšana

(Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.3.2. pants; Eiropas Centrālā bankas 2006. gada novembra apkārtraksts Nr. 1/2006)

3.      Eiropas Centrālā banka – Valdes kompetence – Lēmumu pieņemšana netieši – Pieļaujamība

(Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 11. panta 5. punkts)

4.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Iekšējās administratīvās izmeklēšanas – Apsvērumu iesniegšanas termiņš – Neesamība – Saprātīga termiņa ievērošana –Vērtēšanas kritēriji

(Eiropas Centrālās bankas apkārtraksts Nr. 1/2006)

5.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts – Ziņojums, kas sagatavots pēc iekšējās administratīvās izmeklēšanas – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts; Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.3.2. pants)

6.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz advokāta palīdzību – Piemērojamība – Pienākums atļaut sūdzības iesniedzējam saņemt palīdzību iekšējā izmeklēšanā – Neesamība

7.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Tiesības un pienākumi  – Iekšējā izmeklēšana saistībā ar apgalvoto psiholoģisko vardarbību – Sūdzības iesniedzēja tiesības piekļūt izmeklēšanas materiāliem – Termiņi – Administrācijas konfidencialitātes pienākums

(Eiropas Centrālās bankas apkārtraksts Nr. 1/2006)

8.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Iekšējās administratīvās izmeklēšanas – Komitejas, kam jāveic izmeklēšana, pienākums uzaicināt visus sūdzības iesniedzēja piedāvātos lieciniekus – Neesamība

(Eiropas Centrālās bankas apkārtraksts Nr. 1/2006)

9.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Iekšējā administratīvā izmeklēšana – Komitejas, kam jāveic izmeklēšana, locekļu iecelšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Piemērojamība – Pārbaude tiesā – Termiņi

(Eiropas Centrālās bankas apkārtraksts Nr. 1/2006)

10.    Ierēdņi – Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Piemērošana laikā

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

1.      Administrācijas pienākums ņemt vērā tās ierēdņu intereses, kas ir noteikts Civildienesta noteikumu 24. pantā, atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, ko Civildienesta noteikumi iedibinājuši attiecībās starp valsts iestādi un valsts iestāžu darbiniekiem. Šis pienākumus, kā arī labas pārvaldības princips, it īpaši nozīmē, ka kompetentā iestāde, kad tā lemj par ierēdņa vai darbinieka situāciju, ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un, šādi rīkojoties, ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa vai darbinieka intereses. Šis pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kā arī labas pārvaldības principa ievērošana ir saistoša arī Eiropas Centrālajai bankai attiecībā uz tās personālu.

(skat. 94. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2008. gada 27. novembris, F‑35/07 Klug/EMEA, 67. punkts; 2012. gada 11. jūlijs, F‑85/10 AI/Tiesa, 166. punkts..

2.      No administratīvā apkārtraksta Nr. 1/2006 par iekšējām administratīvām izmeklēšanām, ko ir pieņēmusi Eiropas Centrālā banka, 2. panta un 6. panta 14. punkta, skatīta kopā ar Bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.3.2. pantu, izriet, ka, ja iekšējās administratīvās izmeklēšanas par apgalvotu psiholoģisku vajāšanu ziņojumā ir secināts, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi par to, ka bankas darbinieks, iespējams, nav izpildījis savus darba pienākumus, nav pamatoti, kompetentajai iestādei tā rezultātā ir tikai jāizbeidz iekšējā administratīvā izmeklēšana un iesniegtā sūdzība jāatstāj bez izskatīšanas.

Līdz ar to, pieņemot formālu lēmumu, ar kuru valde pieņem izmeklēšanas nobeiguma ziņojumu un nolemj kompetentajiem dienestiem lūgt informēt personas, uz kurām attiecas šis rezultāts, tā apstiprina izmeklēšanas galīgā ziņojuma saturu, kā arī tā satura sekas, proti, administratīvās izmeklēšanas izbeigšanu un sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas. Šāds lēmums obligāti nozīmē, ka valde nav pieņēmusi lēmumu par disciplinārlietas uzsākšanu. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs nevar pārmest, ka valde būtu netieši pieņēmusi lēmumu neuzsākt disciplinārlietu, jo šādas lietas neuzsākšana ir ikviena lēmuma par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas pēc administratīvās izmeklēšanas automātiskas sekas.

Katrā ziņā, tā kā izmeklēšanas nobeiguma ziņojumā ir secināts, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi nav pamatoti, disciplinārlietas uzsākšana pret personu, attiecībā uz kuru tiek veikta administratīvā izmeklēšana, būtu nesaderīga ar to, ka valde apstiprināja minēto ziņojumu. Lai gan darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.3.2. pantā ir noteikts, ka valde var nolemt nepiemērot personai, attiecībā uz kuru tiek veikta administratīvā izmeklēšana, nekādu disciplinārsodu un tātad neuzsākt disciplinārlietu pret to pat tad, ja nav izpildīti darba pienākumi, tad tieši pretēji, ja atbilstoši izmeklēšanas nobeiguma ziņojumam pret šo personu nevar tikt uzrādīti pierādījumi, valde var tikai to informēt un atstāt lietu bez izskatīšanas.

(skat. 105., 106., 111. un 112. punktu)

3.      Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmu un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 11. panta 5. punktā nav noteikta īpaša procedūra valdes lēmumu pieņemšanai, bet vienīgi noteikts, kāds balsu skaits ir jāpiešķir katram valdes loceklim un kāds nodoto balsu vairākums ir vajadzīgs lēmuma pieņemšanai. Šī norma tātad neļauj secināt, ka pastāv aizliegums valdei pieņemt lēmumus netieši.

(skat. 113. punktu)

4.      Runājot par Eiropas Centrālās bankas darbiniekam piešķirto termiņu apsvērumu iesniegšanai par izmeklēšanas ziņojuma attiecībā uz apgalvoto psiholoģisko vajāšanu, kuras upuris viņš esot bijis, projektu, tā kā Administratīvajā apkārtrakstā Nr. 1/2006 par iekšējām administratīvām izmeklēšanām, ko pieņēmusi banka, nav noteikts neviens termiņš, ir jāpiemēro saprātīga termiņa princips.

Šajā ziņā tas, vai administratīvas procedūras ilgums ir saprātīgs, ir izvērtējams, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus un it īpaši kontekstu, kādā tā radusies, dažādos veiktos procesuālos posmus, lietas sarežģītību, kā arī tās nozīmību iesaistītajiem lietas dalībniekiem. Savukārt tas, vai minētais termiņš apsvērumu iesniegšanai ir saprātīgs, nevar tikt noteikts atkarībā no trešās personas pieejamības.

(skat. 129. un 131. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 22. oktobris, T‑213/95 un T‑18/96 SCK un FNK/Komisija, 57. punkts; 2003. gada 17. septembris, T‑137/01 Stadtsportverband Neuss/Komisija, 125. punkts.

5.      Ierēdnim nelabvēlīgs akts ir tāds, kas rada saistošas tiesiskas sekas, kuras var tieši un nekavējoties ietekmēt prasītāja intereses, būtiski grozīt viņa tiesisko stāvokli. Līdz ar to ierēdņu celto prasību ietvaros lēmumu sagatavojošie akti nav uzskatāmi par nelabvēlīgiem aktiem Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē.

Tas pat attiecas arī uz ziņojumu, kas sagatavots Eiropas Centrālās bankas iekšējas administratīvas izmeklēšanas nobeigumā, kurā ir konstatēti fakti un apstākļi par bankas darbinieka darba pienākumu neizpildi un kas turklāt ir tikai galīgo lēmumu uzsākt disciplināru izmeklēšanu vai to neuzsākt sagatavojošs akts.

(skat. 137. un 138. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑71/08 N/Parlaments, 28. punkts un tajā minētā judikatūra; 2011. gada 15. septembris, F‑6/10 Munch/ITSB, 32. punkts un tajā minētā judikatūra,

6.      Tā kā izmeklēšanas procedūra, kas tiek ievērota Eiropas Centrālās bankas iekšējā administratīvā izmeklēšanā, ir administratīva un nevis tiesas, un šādas izmeklēšanas vienīgais mērķis ir pārbaudīt faktus, bankas darbinieks, kam šajā izmeklēšanā ir sūdzības iesniedzēja statuss, nevar derīgi apgalvot, ka viņam ir tiesības, kas ir daļa no viņa tiesībām uz aizstāvību, lai viņa padomdevējs palīdzētu viņam izmeklēšanas procedūrā. Fakts, ka ieinteresētajai personai nevarēja palīdzēt viņas padomdevējs izmeklēšanas laikā tātad neizraisa nedz šīs izmeklēšanas, nedz, loģiski, bankas valdes lēmuma izbeigt izmeklēšanu prettiesiskumu.

(skat. 137. un 139. punktu)

7.      Administratīvās izmeklēšanas procedūrā, kas tiek uzsākta nekavējoties pēc sūdzības par psiholoģisku vajāšanu saņemšanas, administrācijai ir jāizvērtē divas, iespējams savstarpēji pretrunīgas tiesības, proti, personas, par kuru ir iesniegta sūdzība, tiesības īstenot savas tiesības uz aizstāvību un sūdzības iesniedzēja tiesības, lai šī sūdzība tiktu pareizi pārbaudīta. Šīs sūdzības iesniedzēja tiesības izpaužas kā administrācijas konfidencialitātes pienākums, atbilstoši kuram tai ir jāatturas no jebkādas darbības, kas varētu traucēt administratīvās izmeklēšanas veikšanai.

Šajā ziņā no administratīvā apkārtraksta Nr. 1/2006 par iekšējām administratīvām izmeklēšanām, ko ir pieņēmusi Eiropas Centrāla banka, 7. panta 3. punkta izriet, ka personām, attiecībā uz kurām tiek veikta administratīvā izmeklēšana, ir ierobežotas tiesības piekļūt dokumentiem, ko sūdzības iesniedzējs iesniedzis savam sūdzības pamatojumam, šīs piekļuves tiesības attiecas tikai uz svarīgus faktus paziņojošiem dokumentiem. Ierobežojot personu, attiecībā uz kurām tiek veikt izmeklēšana, piekļuves tiesības, šīs tiesību normas mērķis ir aizsargāt šo personu tiesības uz aizstāvību, vienlaicīgi nodrošinot, ka administrācija ievēro konfidencialitātes pienākumu.

(skat. 171. un 174. punktu)

8.      Komitejai, kam ir jāveic Eiropas Centrālās bankas iekšēja administratīvā izmeklēšana, veicot izmeklēšanu, nekādā ziņā nav pienākuma uzaicināt visus sūdzības iesniedzēja piedāvātos lieciniekus.

(skat. 187. punktu)

9.      Eiropas Centrālās bankas iekšējās administratīvās izmeklēšanas procedūrā atbildīgajam par izmeklēšanu un komitejai ir plaša novērtējuma brīvība, novērtējot vajadzību vērsties pie bankai nepiederošām personām, lai attiecīgi tās ieceltu par komitejas locekļiem un uzzinātu viņu viedokli. Savienības tiesa tikai pārbauda, vai atbildīgais par izmeklēšanu un komiteja ir ievērojuši saprātīgas robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savu novērtējuma brīvību.

(skat. 194. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2007. gada 2. maijs, F‑23/05 Giraudy/Komisija, 136. punkts.

10.    Jēdziena psiholoģiskā vardarbība, kas minēts Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā, interpretācija ir piemērojama darbībām, kas notikušās pēc tiesību normas stāšanās spēkā, proti, 2004. gada 1. maijā.

(skat. 212. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. decembris, F‑52/05 Q/Komisija, 132., 133. un 135. punkts.