Language of document : ECLI:EU:F:2012:160

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2012. gada 22. novembrī

Lieta F‑84/11

Barthel u.c.

pret

Eiropas Savienības Tiesu

Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Atteikums piešķirt prasītājam pabalstu par nepārtrauktu dienestu vai darbu maiņās – Apstiprinošs lēmums – Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar LESD 106.a pantu, un ar ko Barthel k‑dze, Reiffers k‑dze un Massez k‑gs lūdz, pirmkārt, atcelt 2011. gada 17. maija lēmumu, ar kuru Eiropas Savienības Tiesa noraidīja viņu sūdzību, kas tika iesniegta par netiešu lēmumu par viņu 2010. gada 14. jūlija lūguma piešķirt ex nunc piemaksu par nepārtrauktu dienestu vai darbu maiņās noraidīšanu. Otrkārt, prasītāji lūdz piespriest Tiesai samaksāt katram prasītājam summu EUR 10 700,76 apmērā kā atlīdzību par viņiem nodarīto mantisko kaitējumu un summu EUR 3000 apmērā par viņiem nodarīto morālo kaitējumu

Nolēmums Barthel k‑dzes, Reiffers k‑dzes un Massez k‑ga celto prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu. Tiesa sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Absolūts raksturs – Prasība pārskatīt administrācijas lēmumu, kas ir kļuvis galīgs – Jauna fakta, uz kuru pamatojoties var no jauna sākt skaitīt termiņu, neesamība – Nepieņemamība – Lūgums attiecībā uz periodisku pabalstu – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Administrācijas pienākums norādīt pārsūdzības kārtību un termiņus – Neesamība

3.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Skaidras atbildes uz lūgumu nesniegšana Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē – Prettiesiskums – Nosacījums

(Civildienesta noteikumu 90. pants)

1.      Pabalsta periodiskais raksturs nav uzskatāms par pietiekamu iemeslu, kas ļautu ierēdnim, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, iesniegt iecēlējinstitūcijai jaunu lūgumu pārskatīt lēmumu, kas pa to laiku ir kļuvis galīgs, ar mērķi izmainīt minētā lēmuma ietekmi laikā, proti, vairs ne ar atpakaļejošu spēku, bet tikai nākotnē.

Ierēdnis nedrīkst neievērot Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētos termiņus, ar lūguma palīdzību netieši apstrīdot agrāku lēmumu, ko viņš nebija apstrīdējis noteiktajā termiņā. Tikai jaunu būtisku faktu esamība var pamatot iespējamu lēmuma, kas ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu.

Turklāt iecēlējinstitūcijai nav aizliegts pieņemt jaunu lēmumu līdz brīdim, kamēr sākotnējais lēmums nebūs pārsūdzēts noteiktajā termiņā un tādējādi kļuvis galīgs. Minētā iestāde var vienmēr pieņemt jaunu lēmumu attiecībā uz nākotni – ar nosacījumu, ka vajadzības gadījumā tiek ievērotas iegūtās tiesības, – tāpat kā tā ir tiesīga apstiprināt savu sākotnējo lēmumu. Šajā pēdējā minētajā gadījumā, tā kā jaunais lēmums vienīgi apstiprina sākotnējo lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs, šo jauno lēmumu nevar likumīgi pārsūdzēt tiesā.

(skat. 25.–27. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 11. jūlijs, T‑16/97 Chauvin/Komisija, 37. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 12. septembris, F‑98/10 Cervelli/Komisija.

2.      Pašreiz Savienības tiesībās nav paredzēts vispārējs pienākums iestādēm informēt ierēdņus un darbiniekus, kuri ir to izdoto aktu adresāti, par pieejamo pārsūdzības kārtību un piemērojamajiem termiņiem, kādos viņi var veikt šo pārsūdzību. Tāpat, ciktāl runa ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, šīs normas formulējums neuzliek iestādēm īpašu pienākumu norādīt ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kuri tajās strādā, uz Civildienesta noteikumos paredzēto pārsūdzības kārtību un termiņiem.

(skat. 35. un 36. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2007. gada 27. novembris, C‑163/07 P Diy-Mar Insaat Sanayi ve Ticaret un Akar/Komisija, 41. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Kaitējuma esamība, kas var izrietēt no iecēlējinstitūcijas izvēles drīzāk netieši nekā tieši noraidīt lūgumu, ko ir iesniedzis ierēdnis saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, ir noteikti atkarīga no tā, vai minētā noraidīšana ir vai nav prettiesiska, jo netieša noraidīšana ir paredzēta Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā.

(skat. 40. punktu)