Language of document : ECLI:EU:F:2008:110

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 9. septembrī

Lieta F‑18/08

Luis Ritto

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Nepamatotu maksājumu atgūšana – Apgādnieka pabalsts – Acīmredzami nepamatots maksājums

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru L. Rito [L. Ritto] lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 14. maija lēmumu, ar kuru viņš tika informēts, ka no 2001. gada 1. septembra viņam tiek atcelts apgādnieka pabalsts un ka kopš šī datuma viņam kā apgādnieka pabalsts izmaksātā summa tiks atgūta, piemērojot Civildienesta noteikumu 85. pantu, jo minētais lēmums esot ticis pieņemts kopā ar Komisijas 2007. gada 1. un 21. jūnija lēmumiem, kuros tika noteikta šīs atgūšanas kārtība, kā arī atcelt Komisijas 2007. gada 7. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa sūdzība par minētajiem lēmumiem.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Nepamatotu maksājumu atgūšana – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 85. pants un VII pielikuma 1. panta 3. punkts)

No Civildienesta noteikumu 85. panta pirmās daļas izriet, ka, lai atgūtu summu, kas nepamatoti izmaksāta, ir jāiesniedz pierādījumi tam, ka tās saņēmējs zināja, ka maksājums nav likumīgs, vai arī ka nelikumība bija tik acīmredzama, ka maksājuma saņēmējs nevarēja par to nezināt. Ja nav pierādījumu tam, ka saņēmējam bija zināms, ka maksājums nav likumīgs, ir jāizvērtē apstākļi, kādos maksājums tika veikts, lai noteiktu, vai minētā nelikumība bija acīmredzama.

Frāze “tik acīmredzama”, kas raksturo maksājuma nelikumību Civildienesta noteikumu 85. panta pirmās daļas izpratnē, nenozīmē, ka nepamatotā maksājuma saņēmējam nav par to jādomā vai tas jāpārbauda, bet gan to, ka ir jāatmaksā summa, tiklīdz ir notikusi kļūda, kuru atbilstoši rūpīgs ierēdnis pamana.

Vienkārši lasot Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 3. punkta noteikumus, jebkurš ierēdnis pat bez juridiskās izglītības var iegūt informāciju par to, ka tiesības uz apgādnieka pabalstu saglabājas tikai ar nosacījumu, ka viņa laulātā ienākumi nepārsniedz zināmu robežu. Turklāt augsta hierarhijas līmeņa ierēdnis ar lielu darba stāžu un pieredzi noteikti ir informēts par Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 3. punktā noteiktā sliekšņa pārsniegšanas sekām.

Tas, ka administrācijai katru gadu tika iesniegti pamatojuma dokumenti par laulātā ienākumiem, neatbrīvo ierēdni no pienākuma pašam konstatēt, ka šie ienākumi pārsniedz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 3. punktā noteikto slieksni. Katrā ziņā tas, ka administrācija ir pieļāvusi kļūdu vai nolaidību, neietekmē Civildienesta noteikumu 85. panta piemērojamību, kurā tieši paredzēts, ka administrācija var pieļaut kļūdu, veicot nelikumīgu maksājumu. Runa ir nevis par to, vai administrācijai kļūda bija acīmredzama vai nē, bet gan par to, vai tā bija acīmredzama ieinteresētajai personai. Tādējādi, tā kā prasītājs – kā jebkurš ierēdnis – ir personīgi ieinteresēts pārbaudīt viņam ik mēnesi pārskaitītos maksājumus, viņa stāvokli nevar salīdzināt ar administrācijas stāvokli, kurai ir jāveic tūkstošiem dažāda veida algu un pabalstu maksājumi.

(skat. 29.–31., 34., 36., 39. un 40. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1973. gada 27. jūnijs, 71/72 Kuhl/Padome, Recueil, 705. lpp., 11. punkts; 1979. gada 11. jūlijs, 252/78 Broe/Komisija, Recueil, 2393. lpp., 11. un 13. punkts; 1979. gada 11. oktobris, 142/78 Berghmans/Komisija, Recueil, 3125. lpp., 9. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 12. jūlijs, T‑111/89 Scheiber/Padome, Recueil, II‑429. lpp., 43. punkts; 1994. gada 10. februāris, T‑107/92 White/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑143. lpp., 38. punkts; 1994. gada 24. februāris, T‑38/93 Stahlschmidt/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑65. un II‑227. lpp., 23. punkts; 2002. gada 5. novembris, T‑205/01 Ronsse/Komisija, Recueil FP, I‑A‑211. un II‑1065. lpp., 47.–49. punkts; 2004. gada 15. jūlijs, T‑180/02 un T‑113/03 Gouvras/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑225. un II‑987. lpp., 76. punkts.