Language of document : ECLI:EU:F:2007:67

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 19. aprīlī

Lieta F‑9/06

Rui Canteiro Lopes

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Galīgā novērtējuma ziņojuma neesamība

Priekšmets Prasība, kas iesniegta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Canteiro Lopes lūdz atcelt Komisijas 2005. gada 4. marta lēmumu neiekļaut viņa vārdu visvairāk nopelnu guvušo ierēdņu sarakstā un 2000. gadā nepaaugstināt viņu A4 pakāpē

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana

(Civildienesta noteikumu 2. panta pirmā daļa un 43. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Ja ierēdņa novērtējuma ziņojumu nevarēja pieņemt atbilstoši parastajiem procedūras noteikumiem ārkārtas apstākļu dēļ, kā, piemēram, tādēļ, ka viņa novērtētājs un novērtētājs apelācijas instancē ir aizgājuši no iestādes, un viņa dienesta ģenerāldirektorāts ir beidzis pastāvēt, administratīva akta kontinuitātes prasībai atbilst tas, ka ziņojumu pieņem ģenerāldirektors, kurš atbilstoši iestādes apstiprinātajam lēmumam par pilnvaru, kas ar Civildienesta noteikumiem pienākas iecēlējinstitūcijai, iegūst šajā lēmumā īpaši nenorādītas pilnvaras.

(skat. 56. punktu)

2.      Paaugstināmo ierēdņu nopelnu novērtēšana ir noteicošais kritērijs jebkurai paaugstināšanai, turpretī kandidātu vecumu un dienesta laiku pakāpē vai dienestā iecēlējinsitūcija var ņemt vērā tikai pakārtoti. Tomēr gadījumā, ja amatā paaugstināmo ierēdņu nopelni ir vienādi, šie papildu kritēriji pamatoti var būt izšķirošais faktors, minētajai iestādei izdarot izvēli.

Divu punktu atšķirību divu paaugstināmo ierēdņu analītiskajā novērtējumā, kuri turklāt pieder pie dažādiem ģenerāldirektorātiem, nevar uzskatīt par pietiekami nozīmīgu, tieši ņemot vērā vērtējumu atšķirības ģenerāldirektorātu starpā, lai novērstu, ka pakārtoti tiek ņemti vērā citi objektīvi kritēriji, kas attiecas uz ieinteresēto personu administratīvo un personisko situāciju, kā, piemēram, dienesta laiku vai to, ka viņi jau ir bijuši iekļauti visvairāk nopelnu guvušo ierēdņu sarakstā iepriekšējā paaugstināšanas amatā gadā.

(skat. 63., 67. un 68. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 9. novembris, C‑207/99 P Komisija/Hamptaux, Krājums, I‑9485. lpp., 19. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 29. februāris, T‑280/94 Lopes/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑77. un II‑239. lpp., 138. punkts; 1998. gada 5. marts, T‑221/96 ManzoTafaro/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑307. lpp., 17. punkts; 2001. gada 13. marts, T‑116/00 HørbyeMöller/Komisija, Krājumā nav publicēts, 39. punkts; 2002. gada 11. jūlijs, T‑163/01 PerezEscanilla/Komisija, Recueil FP, I‑A‑131. un II‑717. lpp., 29. punkts; 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 TejadaFernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 42. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 57. punkts; 2007. gada 23. janvāris, T‑472/04 Tsarnavas/Komisija, Krājums, II‑0000. lpp., 67. punkts.