Language of document : ECLI:EU:F:2014:24

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)


2014. gada 25. februārī


Lieta F‑155/12


Luis García Domínguez

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/215/11 – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Lēmuma par kandidatūras noraidīšanu pamatojums – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Interešu konflikts

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. García Domínguez lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/215/11 atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu šī konkursa rezerves sarakstā, kā arī piespriest Eiropas Komisijai samaksāt viņam zaudējumu atlīdzību

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu. L. García Domínguez sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Pārbaudījumu noteikumi un saturs – Atlases komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

2.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Neatkarības un godīguma pienākums – Interešu konflikta risks profesionālu attiecību gadījumā starp ierēdni, kurš ir atlases komisijas loceklis, un kandidātu – Neesamība

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu spēju novērtējums – Atlases komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

1.      Vienlīdzīga attieksmes princips ir Savienības tiesību pamatprincips, tāpēc konkursa atlases komisijai konkursa norisē ir strikti jārūpējas par tā ievērošanu pret kandidātiem. Lai arī atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu noteikumiem un detalizētu saturu, Savienības tiesai tomēr ir jāveic pārbaude, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un garantētu atlases komisijas izvēles objektivitāti attiecībā uz kandidātiem.

Ņemot vērā ierobežoto jautājumu skaitu, kas eksāmena laikā var tikt uzdoti par vienu noteiktu tēmu, nevienlīdzīgas attieksmes risks ir vispārīgi un pēc dabas raksturīgs visiem eksāmeniem. Tāpēc ir ticis atzīts, ka vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums ir konstatējams vienīgi tad, ja atlases komisija, izvēloties pārbaudījumus, nav ierobežojusi nevienlīdzīgu iespēju risku, kas pats par sevi principā ir raksturīgs visiem eksāmeniem.

Taču, runājot par izvēli veikt pārbaudi par tēmu, kas varētu radīt priekšrocību noteiktiem kandidātiem, šāds apstāklis, kas ir visiem konkursiem raksturīgs risks, nerada šiem kandidātiem tādu priekšrocību, lai tādēļ nebūtu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Šāds gadījums ir tad, ja atlases komisija tēmu ir izvēlējusies attiecībā uz visiem atklāta konkursa dalībniekiem, kuri ir pielaisti pie rakstiskā pārbaudījuma, neatkarīgi no viņu valodas grupas, un to ir darījusi pirms datuma, kad ir kļuvuši zināmi priekšatlases testu rezultāti un attiecīgi to kandidātu vārdi, kuriem ir atļauts piedalīties minētā konkursa rakstiskajā pārbaudījumā.

(skat. 24., 25., 28. un 29. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, 132. un 133. punkts

2.      Vērtējot interešu konflikta pastāvēšanu, profesionālo attiecību pastāvēšana starp ierēdni un trešo personu principā nenozīmē, ka ierēdņa neatkarība ir diskreditēta vai šķiet diskreditēta, ja šis ierēdnis ir aicināts lemt par lietu, kurā šī trešā persona ir iesaistīta. Turklāt konkursa atlases komisijas objektivitātes princips paredz atlases komisijas locekļa atturēšanos no kandidāta vērtēšanas, ja starp atlases komisijas locekli un kandidātu ir tieša saikne.

Šajā ziņā no apstākļa, ka viens no atlases komisijas locekļiem ir vadījis kādu Eiropas iestādes dienesta grupu, kurā ir bijis nodarbināts konkursa kandidāts, nevar secināt, ka šis atlases komisijas loceklis ar šo kandidātu būtu uzturējis tiešu saikni.

Turklāt fakts, ka konkursa kandidāts Facebook vietnē ir atrodams kā atlases komisijas locekļa draugs, arīdzan nenorāda uz tiešas saiknes pastāvēšanu starp šiem abiem. Apstāklis, ka divas personas ir draugi šādā sociālā tīklā, nebūt nenozīmē, ka starp tām ir draugu attiecības šī vārda parastajā nozīmē, bet gan var vienkārši liecināt par šo divu personu vēlēšanos apmainīties ar informāciju par vispārīgiem vai profesionāliem jautājumiem. Turklāt personai, kas draudzējas ar kādu citu personu, katrā ziņā nav piekļuves visai šīs personas izpaustajai informācijai, jo katrs Facebook lietotājs var pats noteikt, kādiem saviem personīgiem datiem tas sniedz citiem piekļuvi.

(skat. 34., 36. un 37. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 3. februāris, Mancini/Komisija, T‑137/03, 33. punkts; 2005. gada 12. jūlijs, De Bry/Komisija, T‑157/04, 35. punkts; Giannini/Komisija, minēts iepriekš, 224. punkts

3.      Konkursa atlases komisijas veiktie novērtējumi, kad tā novērtē kandidātu zināšanas un prasmes, ka arī lēmumi, ar kuriem tā konstatē, ka kandidāts nav izturējis pārbaudījumu, ir novērtējuma lēmumi. Tas ietilpst plašajā atlases komisijas rīcības brīvībā un ir pakļaujams Savienības tiesas pārbaudei tikai acīmredzama to noteikumu pārkāpuma gadījumā, kas reglamentē atlases komisijas darbu.

Ja noraidītais kandidāts apgalvo, ka atzīme par kādu konkursa pārbaudījumu neesot saderīga ar augstāku atzīmi, ko viņš ir saņēmis par kādu citu tā paša konkursa pārbaudījumu, šāds apstāklis neļauj izdarīt secinājumu, ka atlases komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo secīgos pārbaudījumos kandidāta sniegums katrā pārbaudījumā var būt atšķirīgs. Turklāt atlases komisijai savā vērtējumā par kandidātu profesionālajām zināšanām, kā arī viņu prasmēm un motivāciju tikai un vienīgi ir jābalstās uz kandidātu sniegumu, ievērojot attiecīgā paziņojuma par konkursu prasības. Šāds kandidāts nevar lietderīgi atsaukties uz savu ilgo agrāko profesionālo pieredzi, lai apstrīdētu pārbaudījumā saņemto atzīmi. Visbeidzot, kandidāta personīgā pārliecība arīdzan nevar būt pierādījums par acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

(skat. 58. un 59. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 14. jūlijs, Teixeira Neves/Tiesa, T‑146/99, 41. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, Christensen/Komisija, T‑336/02, 25. punkts

Civildienesta tiesa: 2012. gada 13. decembris, Mileva/Komisija, F‑101/11, 45. punkts