EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2012. gada 13. februārī

Lieta F‑123/11

Antonio Ayres de Abreu

pret

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju

Civildienests – Acīmredzama nepieņemamība – Pārstāvība ar advokāta palīdzību – Prasītājs, kurš ir advokāts – Advokāta, kas nav trešā persona, neiespējamība pārstāvēt prasītāju

Priekšmets      Prasība, kura iesniegta atbilstoši LESD 270. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru A. Ayres de Abreu lūdz it īpaši atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2011. gada 27. aprīļa lēmumu piešķirt viņam atvaļinājuma pēc savas iniciatīvas

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas iesniegts bez advokāta starpniecības – Prasītājs, kurš ir advokāts ar tiesībām uzstāties valsts tiesā – Ietekmes neesamība – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 19. panta trešā un ceturtā daļa un 21. panta pirmā daļa; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. punkta pirmā daļa un 36. pants)

No Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas, un it īpaši no jēdziena “pārstāvētas”, kā arī no Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. punkta pirmās daļas izriet, ka, lai celtu prasību Civildienesta tiesā, lietas dalībniekam šī panta izpratnē ir jāizmanto trešās personas, kas ir tiesīga pārstāvēt kādu dalībvalsts tiesā vai Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējā valstī, pakalpojumi un ka Civildienesta tiesā var likumīgi iesniegt tikai tādu prasības pieteikumu, kuru ir parakstījusi šī trešā persona. Tā kā Tiesas statūtos vai minētajā reglamentā nav paredzēta nekāda atkāpe vai izņēmums no minētā pienākuma, tad tāda prasības pieteikuma iesniegšana, kuru ir parakstījis pats prasītājs, pat ja tas ir advokāts ar tiesībām uzstāties valsts tiesā, prasības celšanai nav pietiekama.

Šādu pārkāpumu nevar labot atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 36. pantam un tas padara prasību par acīmredzami nepieņemamu.

(skat. 11.–13., 16. un 17. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1996. gada 5. decembris, C‑174/96 P Lopes/Tiesa, 8., 10. un 11. punkts; 2007. gada 27. novembris, C‑163/07 P Diy‑Mar Insaat Sanayi ve Ticaret un Akar/Komisija, 25. un 26. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. janvāris, T‑184/04 Sulvida/Komisija, 4. un 8. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 30. oktobris, F‑48/08 Ortega Serrano/Komisija, apstiprināts apelācijā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 9. marta rīkojumu lietā T‑583/08 P, Ortega Serrano/Komisija.