Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 23. novembrī SC iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 19. septembra rīkojumu lietā T-242/17 SC/Eulex Kosovo

(Lieta C-730/18 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SC (pārstāvji: A. Kunst, Rechtsanwältin, L. Moro, avvocato)

Otrs lietas dalībnieks: Eulex Kosovo

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

apmierināt prasību, izņemot saistībā ar piekto pamatu,

un līdz ar to:

konstatēt, ka EULEX ir pārkāpis savas līgumsaistības, izpildot līgumu un piemērojot OPLAN (operāciju plānu), Operāciju konceptu (Conops), standarta operāciju procedūras (SOPs), proti, SOP attiecīgā uz reorganizāciju un SOP attiecībā uz personāla atlasi, un ir pārkāpis taisnīguma un labticības principus, līdz ar ko viņai ir tiesības uz atlīdzību;

konstatēt, ka EULEX ir pārkāpis savas ārpuslīgumiskās saistības attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, ieskaitot viņas tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem (ES Hartas 31. pants), viņas tiesības uz labu pārvaldību, kā arī objektivitātes principu (ES Hartas 41. pants), līdz ar ko viņai ir tiesības uz atlīdzību:

atzīt par prettiesisku lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu un apelācijas sūdzības iesniedzējas darba līguma nepagarināšanu;

piespriest EULEX izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai materiālo zaudējumi atlīdzināšanai summu, kas atbilst neizmaksātajām algām 19 bruto mēnešalgu apmērā, kurām ir jāpieskaita dienas nauda un algas palielinājums, un turklāt nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanai izmaksāt summu 50 000 EUR sakarā ar EULEX prettiesiskajiem lēmumiem/darbībām;

pakārtoti:

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu pēc būtības;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējai tiesai ir kompetence lemt par viņas lietu. Tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot prasību kā daļēji – acīmredzami nepieņemamu un daļēji – acīmredzami juridiski nepamatotu.

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 272. panta pārkāpums, jo Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārklasificējot trešo prasījumu (proti, apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību, kas pamatota ar LESD 272. pantu, lai lēmums par 2016. gada iekšējo konkursu un līguma nepagarināšanu tiktu atzīts par prettiesisku) par prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. pantu un noraidot šo prasību kā nepieņemamu.

Vispārējai tiesai neesot bijis kompetences veikt pārkvalificēšanu, jo tā ir pretrunā apelācijas sūdzības iesniedzējas tiešajam nodomam. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, liedzot viņai iespējas paust savu viedokli par pārkvalificēšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 272. panta, apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar ES Hartas 47. pantu un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neakceptējot kompetenci atbilstoši LESD 272. pantam saistībā ar trešo prasījumu un neizvērtējot lietu pēc būtības.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka prasība atzīt prettiesiskumu atbilstoši LESD 272. pantam saistībā ar lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu un līguma nepagarināšanu faktiski ir prasība atcelt tiesību aktu atbilstoši LESD 263. pantam; ka šie lēmumi nav balstīti uz noteikumiem, ar kuriem tiek regulētas līgumiskās attiecības, bet ir administratīvi akti un tie nevar tikt apstrīdēti atbilstoši LESD 272. pantam.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas (i) SOPS attiecībā uz reorganizāciju un personāla atlasi, tiesības uz labu pārvaldību, ieskaitot objektivitātes principu, un ka ir sniegts (b) kļūdains pamatojums, jo Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas līguma nepagarināšana ir pamatota, jo viņa neizturēja 2016. gada iekšējo konkursu.

Vispārējā tiesa neesot apskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, kas ir izklāstīti viņas prasības pieteikuma pirmajā, otrajā un trešajā pamatā, proti, ka viņa neizturēja 2016. gada iekšējo konkursu, jo atlases komisijas priekšsēdētāja neatkāpās pati un netika atsaukta skaidra interešu konflikta un viņas neobjektivitātes dēļ.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 268. pants un 340. panta otrā daļa, jo Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka nav pieņemama prasība par zaudējumu atlīdzību saistībā ar ārpuslīgumisko atbildību sakarā ar lēmumu par 2016. gada konkursu un līguma nepagarināšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja ir iesniegusi prasību par atzīšanu, kas ir pieņemama, līdz ar to saistītā prasība par zaudējumu atlīdzību ir pieņemama.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 268. pants un 340. panta otrā daļa, apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības saskaņā ar ES Hartas 31. un 41. pantu (ārpuslīgumiskā atbildība) un (ii) LESD 272. pantā un 340. panta pirmā daļa un prasības, kas ir izklāstītas 2014. gada aicinājumā veikt iemaksas (līgumiskā atbildība),

jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka prasības par zaudējumu atlīdzību, kas pamatotas ar ārpuslīgumisko un līgumisko atbildību saistībā ar atkārtotajiem pieprasījumiem piedalīties autovadīšanas pārbaudēs, tādējādi īstenojot psiholoģisko vardarbību pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, ir juridiski nepamatotas.

EULEX atkārtotie pieprasījumi, ar kuriem apelācijas sūdzības iesniedzēja tika atkārtoti spiesta piedalīties autovadīšanas pārbaudēs, neraugoties uz to, ka EULEX bija zināms par viņas invaliditāti saistībā ar labo roku, esot nelikumīgi. Līdz ar to viņai ir nodarīts nemateriāls kaitējums, saistībā ar kuru viņai ir tiesības uz atlīdzību.

____________