Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. janvārī Credito Fondiario SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 19. novembra rīkojumu lietā T-661/16, Credito Fondiario/VNV

(Lieta C-69/19 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Credito Fondiario SpA (pārstāvji: F. Sciaudone, F. Iacovone, S. Frazzani, A. Neri, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Vienotā noregulējuma valde (Comitato di risoluzione unico)

Personas, kas iestājušās lietā: Itālijas Republika, Eiropas Komisija

Prasījumi

atcelt pārsūdzēto rīkojumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē, kā arī tiesvedībā lietā T-661/16;

pakārtoti atcelt pārsūdzēto rīkojumu daļā, kurā Credito Fondiario ir piespriests atlīdzināt VNV tiesāšanās izdevumus, un par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē lemt ex aequo et bono.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārsūdzētajā rīkojumā ir pieļautas vairākas kļūdas – gan kļūdas tiesību piemērošanā, gan procesuālas kļūdas.

I. Faktu kļūdaina juridiskā kvalifikācija. Pamatojuma nesniegšana.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, kvalificēdama lietas faktus saskaņā ar judikatūru, kurā ir paredzēts, ka, ja tiesību akts nav publicēts vai paziņots, termiņš prasības celšanai sākas brīdī, kad ieinteresētā persona ir skaidri uzzinājusi tiesību akta saturu un pamatojumu, ar nosacījumu, ka šī persona ir saprātīgā termiņā lūgusi tā tekstu.

It īpaši, Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ar diviem VNV lēmumiem ir iepazinusies no diviem Banca d’Italia (Itālijas Banka) – 2016. gada 3. maija un 27. maija – paziņojumiem. Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav saprātīgā termiņā rīkojusies, lai saņemtu abus VNV lēmumus. Vispārējā tiesa neesot pienācīgi ņēmusi vērā tiesiskās nenoteiktības apstākļus. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka prasība ir celta novēloti, ņemot vērā šī gadījuma īpašos apstākļus.

II. Judikatūras par “saprātīgu termiņu” kļūdaina interpretācija un piemērošana

Vispārējās tiesas sniegtajā vērtējumā, ka prasība ir celta novēloti, esot pieļauta kļūda arī tādēļ, ka ir kļūdaini interpretēta (un attiecīgi šajā lietā kļūdaini piemērota) judikatūra par termiņa, kurā ieinteresētajai personai ir jārīkojas, lai varētu pārsūdzēt nolēmumu, saprātīgu ilgumu.

III. Apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Vispārējās tiesas Reglamenta 126. panta pārkāpums un nepareiza piemērošana

Lai gan Vispārējā tiesa veica vairākus izmeklēšanas pasākumus un procesa organizatoriskos pasākumus, tā neaicināja lietas dalībniekus sniegt apsvērumus jautājumā par prasības savlaicīgumu. Vispārējā tiesa jautājumu par prasības novēlotu celšanu pirmo reizi aplūkoja rīkojumā, un uz šo jautājumu balstījās, noraidot prasību, nesniegdama lietas dalībniekiem, it īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēju par to izvirzīt savus argumentus un iebilst.

Turklāt Vispārējā tiesa izdeva rīkojumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta (turpmāk tekstā – “Reglaments”) 126. pantu, lai gan dažādu iemeslu dēļ bija skaidrs, ka nepieņemamības pamatojums, uz kuru ir balstīts rīkojums par noraidīšanu, nebija acīmredzams.

Tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību.

IV. Kļūda vērtējumā par saskaņā ar LESD 277. pantu celtās prasības nepieņemamību

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, atzīdama prasību atcelt tiesību aktu par nepieņemamu; no tā automātiski izriet, ka rīkojums ir prettiesisks daļā, kurā Vispārējā tiesa ir atzinusi par nepieņemamu apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību, kuras mērķis ir panākt Regulas Nr. 2015/63 1 atzīšanu par prettiesisku. Proti, Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka otra prasība noteikti ir pakārtota galvenajai prasībai atcelt tiesību aktu, un ka tādēļ prasības atcelt tiesību aktu acīmredzamā nepieņemamība automātiski nozīmējot acīmredzamu nepieņemamību prasībai, kuras mērķis ir panākt Regulas Nr. 2015/63 atzīšanu par prettiesisku.

V. Kļūda vērtējumā par piespriešanu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Reglamenta 134. un 135. panta pārkāpums un nepareiza piemērošana

Pakārtoti apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd rīkojumu daļā, kurā Vispārējā tiesa tai ir piespriedusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies VNV.

Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskatiem, taisnīguma labad Vispārējai tiesai būtu vajadzējis piemērot Reglamenta 135. pantu un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 135. panta 1. punktu vai attiecīgā gadījumā piespriest VNV atlīdzināt vismaz daļu no apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar Reglamenta 135. panta 2. punktu.

____________

1     Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).