CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 25. novembrī

Lieta F‑145/07

Pierre Bosman

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Bijušais līgumdarbinieks – Izdienas pensija – Apgādnieka pabalsts – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 109. panta 3. punkts

Priekšmets: Prasība, kas ir celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru P. Bosmans [P. Bosman] lūdz atcelt Padomes 2007. gada 28. februāra lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 109. panta 3. punktu, atsaka viņam atzīt tiesības uz apgādnieka pabalstu, aprēķinot tiesības uz izdienas pensiju.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Prasītājs sedz visus tiesāšanās izdevumus, proti, pats savus, kā arī Padomes tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Vietējie darbinieki – Līgumdarbiniekiem līdzvērtīga kategorija – Izslēgšana

2.      Ierēdņi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Vienlīdzīga attieksme – Tiesību uz izdienas pensiju atšķirīgs aprēķins līgumdarbiniekiem un vietējiem darbiniekiem

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 109. panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Pensijas – Izdienas pensija – Aprēķināšana

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 109. panta 3. punkts)

1.      Pieņēmums, ka vietējā darbinieka statuss ir tikai vienkāršas “transpozīcijas” priekšmets jaunās līgumdarbinieku kategorijas ietvaros, kas ir izveidota ar jauno Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ir nepamatots; pat pieņemot, ka līgumdarbinieku kategorija faktiski ir paredzēta, lai laika gaitā aizstātu vietējo darbinieku kategoriju, tāpat kā ar to ir paredzēts aizstāt arī palīgdarbinieku kategoriju, Kopienu likumdevējs, izveidojot jaunu darbinieku kategoriju, tomēr to ir pakļāvis citādākai tiesību un finanšu kārtībai nekā vietējo darbinieku gadījumā, tāpēc bijušais vietējais darbinieks nevar uzskatīt, ka viņš pieder līgumdarbiniekiem līdzvērtīgai darbinieku kategorijai.

(skat. 36. punktu)

Atsauce:

Civildienesta tiesa: 2008. gada 24. aprīlis, F‑61/05 Dalmasso/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 78. punkts.

2.      Kopienu likumdevējs var jebkurā brīdī Civildienesta noteikumos izdarīt grozījumus, ko tas uzskata par saderīgiem ar dienesta interesēm, un pieņemt tādas nākotnē piemērojamas Civildienesta noteikumu normas, kas ir attiecīgajiem ierēdņiem vai darbiniekiem nelabvēlīgākas, tomēr ar nosacījumu, ka personām, uz kurām jaunais regulējums attiecas īpaši, tiek izrādīta vienāda attieksme.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 109. panta 3. punkta skaidro un precīzo noteikumu piemērošana nodrošina vienādu attieksmi pret visiem līgumdarbiniekiem, jo šie noteikumi pamatojas uz būtisku nosacījumu un sine qua non, ka personai jānostrādā par līgumdarbinieku vairāk nekā trīs gadus, lai tās tiesību uz izdienas pensiju aprēķinā ņemtu vērā apgādnieka pabalstu. Lai gan atsevišķos gadījumos no visaptveroša un abstrakta regulējuma ieviešanas rodas nejauši apgrūtinājumi, likumdevējam nevar pārmest, ka tas ir izmantojis kategorizāciju, ja tā nav diskriminējoša pēc būtības, ievērojot tās izvirzīto mērķi.

(skat. 41., 44., 46. un 47. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1980. gada 16. oktobris, 147/79 Hochstrass/Tiesa, Recueil, 3005. lpp., 14. punkts.

Civildienesta tiesa: Dalmasso/Komisija, minēts iepriekš, 78. punkts.

3.      Tiesību uz apgādnieka pabalstu atzīšanu līgumdarbinieka darba samaksas aprēķinā nevar uzskatīt par precīzu, beznosacījuma un saskanīgu apliecinājumu, ka šis pabalsts tiks ņemts vērā līgumdarbinieka tiesību uz pensiju aprēķinā, un nekādā ziņā nerada viņam iegūtas tiesības uz šo pabalstu, jo darba samaksa un pensija attiecas uz atšķirīgām administratīvām situācijām, kurām piemēro atšķirīgus noteikumus.

(skat. 54. un 55. punktu)