Language of document : ECLI:EU:T:2021:4

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2021. gada 13. janvārī (*)

Civildienests – Pieņemšana darbā – Paziņojums par konkursu – Atklāts konkurss EUIPO/AD/01/17 – Lēmums neiekļaut prasītāju konkursa rezerves sarakstā – Atlases komisijas sastāvs – Stabilitāte – Atbildība

Lietā T‑548/18

Lars Helbert, ar dzīvesvietu Alikantē [Alicante] (Spānija), ko pārstāv H. Tettenborn, advokāts,

prasītājs,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Lukošiūtė un K. Tóth, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts,

atbildētājs,

prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt konkursa EUIPO/AD/01/17 – Administratori (AD 6) intelektuālā īpašuma jomā atlases komisijas 2017. gada 1. decembra lēmumu neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā, kas ir izveidots, lai pieņemtu darbā EUIPO administratorus, un, otrkārt, atcelt šīs pašas atlases komisijas 2018. gada 7. marta lēmuma, ar ko tika noraidīts prasītāja pārskatīšanas lūgums, galīgo versiju pēc EUIPO 2018. gada 8. jūnija lēmuma, ar ko noraida viņa sūdzību, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītajam ar to esot nodarīts,

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši P. Niuls [P. Nihoul] (referents) un H. Martins i Peress de Nanklaress [J. Martín y Pérez de Nanclares],

sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2020. gada 2. jūlija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

I.      Tiesvedības priekšvēsture

1        2017. gada 12. janvārī Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par atklāto konkursu EUIPO/AD/01/17 – Administratori (AD 6) intelektuālā īpašuma jomā (OV 2017, C 9 A, 1. lpp., turpmāk tekstā – “paziņojums par konkursu”). Šis konkurss, ko organizēja EPSO, bija paredzēts, lai izveidotu rezerves sarakstu ar nolūku pieņemt darbā administratorus Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Šis paziņojums par konkursu tika grozīts ar 2017. gada 22. septembra Oficiālajā Vēstnesī C 315 A publicētiem grozījumiem.

2        Paziņojuma par konkursu sadaļā “Atlases procedūra” ir norādīts, ka kandidāti, kas atbilst piemērotības prasībām un ja tiem priekšatlasē pēc kvalifikācijas iegūtais kopējais punktu skaits būs viens no lielākajiem, tiks uzaicināti uz “EPSO vērtēšanas centru”, kur tie tiks novērtēti, izmantojot vairākus tādus pārbaudījumus kā “daudzizvēļu testi” un uz iemaņām vērsti pārbaudījumi teksta loģiskās analīzes, matemātisko iemaņu un abstraktās domāšanas jomā, un tad intervijā, e‑simulācijā (etray), uzdevumā grupā un rakstiskā pārbaudījumā par astoņām vispārīgajām kompetencēm, un visbeidzot – intervijā par konkrētām kompetencēm konkursa jomā.

3        Paziņojumā par konkursu bija precizēts, ka vispārīgās kompetences tiek novērtētas pēc 80 punktu skalas, minimālais prasītais punktu skaits par šīm kompetencēm ir 40 punktu, un ka konkrētās kompetences tiek novērtētas pēc 100 punktu skalas, minimālais prasīto punktu skaits ir 50 punktu.

4        Paziņojuma par konkursu III pielikuma “Atklātos konkursus reglamentējošie vispārīgie noteikumi” 6.4. punktā ir norādīts, ka kandidāti var pieprasīt, lai tiktu pārskatīts jebkurš atlases komisijas pieņemts lēmums, un tā 6.5. punktā – ka tiem ir tiesības iesniegt iecēlējinstitūcijas, proti, EUIPO, direktoram, administratīvu sūdzību.

5        Prasītājs Lars Helbert iesniedza savu kandidatūru šajā konkursā. EPSO viņu 2017. gada 12. jūlijā informēja, ka viņš tiek aicināts uz vērtēšanas centru, lai tur piedalītos pārbaudījumos 2017. gada 11. un 12. oktobrī.

6        Ar 2017. gada 1. decembra vēstuli EPSO informēja prasītāju, ka atlases komisija nolēma neiekļaut viņu konkursa laureātu rezerves sarakstā (turpmāk tekstā – “atlases komisijas sākotnējais lēmums”). Iemesls tam bija tas, ka, tā kā viņš bija saņēmis 99,5 punktus vērtēšanas centrā notikušajos pārbaudījumos, prasītājs nebija starp kandidātiem ar augstāko punktu skaitu. Kopējais sarakstā iekļautā pēdējā kandidāta punktu skaits pēc minētajiem pārbaudījumiem bija 102 punkti no 180.

7        EPSO 2017. gada 1. decembra vēstulei bija pievienots dokuments ar nosaukumu “kompetenču apliecība”. No šī dokumenta izrietēja, ka prasītājs pārbaudījumos, kuros tika vērtētas viņa vispārējās kompetences, ir ieguvis kopumā 44,5 punktus no 80 un konkrēto kompetenču mutiskajā intervijā – 55 punktus no 100, kas kopā ir 99,5 punkti no 180 visos minētajos pārbaudījumos.

8        2017. gada 10. decembrī prasītājs atlases komisijai iesniedza pārskatīšanas lūgumu par lēmumu.

9        Rezerves saraksts tika publicēts 2018. gada 16. janvāra Oficiālajā Vēstnesī C 14 A.

10      2018. gada 26. februārī prasītājs, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 90. panta 2. punktu, iesniedza sūdzību EUIPO par atlases komisijas sākotnējo lēmumu.

11      Ar 2018. gada 7. marta vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājs informēja prasītāju, ka atlases komisija ir pārskatījusi viņa lietu pēc saņemtā pārskatīšanas lūguma un apstiprinājusi sākotnējo lēmumu (turpmāk tekstā – “pēc pārskatīšanas pieņemtais lēmums”).

12      2018. gada 29. aprīlī prasītājs pēc EUIPO ieteikuma iesniedza papildinājumu savai sūdzībai šajā iestādē par atlases komisijas sākotnējo lēmumu, kurš tika apstiprināts ar pēc pārskatīšanas pieņemto lēmumu.

13      Ar 2018. gada 8. jūnija lēmumu, kas prasītājam tika paziņots šajā pašā datumā, EUIPO noraidīja šo sūdzību (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzības noraidīšanu”).

II.    Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

14      Prasītājs cēla šo prasību, 2018. gada 18. septembrī iesniedzot prasības pieteikumu Vispārējās tiesas kancelejā.

15      Ar Vispārējās tiesas 2019. gada 9. jūlija lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 27. panta 1. punktam, šī lieta tika piešķirta jaunam tiesnesim referentam, kurš darbojas pirmajā palātā.

16      Ar Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Reglamenta 27. panta 5. punktam, šī lieta tika pārdalīta ceturtajai palātai.

17      Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un, veicot Vispārējās tiesas Reglamenta 89. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, aicināja lietas dalībniekus iesniegt dažus dokumentus un rakstveidā uzdeva tiem jautājumus, lūdzot sniegt atbildi uz šiem jautājumiem līdz tiesas sēdei. Lietas dalībnieki atbildēja uz šiem jautājumiem noteiktajā termiņā.

18      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, kurus Vispārējā tiesa uzdeva 2020. gada 2. jūlija tiesas sēdē.

19      Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt sākotnējo atlases komisijas lēmumu un pēc pārskatīšanas pieņemto lēmumu tā sākotnējā formā, pēc lēmuma par sūdzības noraidīšanu;

–        piespriest EUIPO izmaksāt viņam zaudējumu atlīdzības summu “morālā un nemantiskā” kaitējuma atlīdzināšanai, kas radies atlases komisijas sākotnējā lēmuma un pēc pārskatīšanas pieņemtā lēmuma dēļ;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20      EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        pilnībā noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

III. Juridiskais pamatojums

A.      Par prasību atcelt tiesību aktu

1.      Par prasības atcelt tiesību aktu priekšmetu

21      Ar pirmo prasījumu daļu prasītājs lūdz atcelt sākotnējo atlases komisijas lēmumu un pēc pārskatīšanas pieņemto lēmumu tā sākotnējā formā, kāds tas bija pēc lēmuma par sūdzības noraidīšanu. Prasības pieteikumā ir precizēts, ka atlases komisijas sākotnējais lēmums un pēc pārskatīšanas pieņemtais lēmums kopā veidojot “apstrīdēto lēmumu”.

22      Šajā ziņā ir jānorāda, ka 2017. gada 10. decembrī prasītājs iesniedza lūgumu pārskatīt atlases komisijas sākotnējo lēmumu atbilstoši Paziņojuma par konkursu III pielikuma 6.4. punktam. Ar pēc pārskatīšanas pieņemto lēmumu atlases komisija apstiprināja savu sākotnējo lēmumu.

23      Taču saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja puse, kuras lūgums par pielaišanu Savienības iestādes organizētajam konkursam ticis noraidīts, lūdz pārskatīt šo noraidošo lēmumu, balstoties uz precīzu noteikumu, kas ir saistošs administrācijai, lēmums, ko atlases komisija pieņem pēc pārskatīšanas, ir tas, kurš veido nelabvēlīgo aktu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta vai attiecīgā gadījumā 91. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2019. gada 16. maijs, Nerantzaki/Komisija, T‑813/17, nav publicēts, EU:T:2019:335, 25. punkts; šajā ziņā skat. arī rīkojumu, 2017. gada 3. marts, GX/Komisija, T‑556/16, nav publicēts, EU:T:2017:139, 21. punkts, un spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 29. punkts).

24      Pēc pārskatīšanas pieņemtais lēmums šādā veidā aizstāj atlases komisijas sākotnējo lēmumu (spriedums, 2019. gada 16. maijs, Nerantzaki/Komisija, T‑813/17, nav publicēts, EU:T:2019:335, 25. punkts; šajā ziņā skat. arī rīkojumu, 2017. gada 3. marts, GX/Komisija, T‑556/16, nav publicēts, EU:T:2017:139, 22. punkts, un spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 29. punkts).

25      No iepriekš minētā izriet, ka prasība atcelt tiesību aktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz tāda lēmuma atcelšanu, kurš pieņemts pēc pārskatīšanas (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2.      Par lietas būtību

26      Lai pamatotu savus prasījumus atcelt tiesību aktu, prasītājs būtībā izvirza šādus četrus pamatus, attiecīgi:

–        nestabilitāte atlases komisijas sastāvā konkursa mutisko pārbaudījumu laikā un tādu koordinēšanas pasākumu nepietiekamība, kas ieviesti, lai nodrošinātu saskaņotu un objektīvu novērtējumu, vienlīdzīgas iespējas kandidātiem un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem;

–        pienākuma veikt salīdzinošu un objektīvu kandidātu novērtējumu pārkāpums, vienlīdzīgas attieksmes principa un vienlīdzīgu iespēju principa pārkāpums;

–        acīmredzamas kļūdas prasītāja novērtējumā;

–        tostarp paziņojuma par konkursu pārkāpums.

27      Pirmajā pamatā prasītājs tostarp pārmet nestabilitāti atlases komisijas sastāvā konkursa mutisko pārbaudījumu laikā, jo ne visi atlases komisijas locekļi esot bijuši klātesoši visos šajos pārbaudījumos, un ka tā vietā tās esot bijušas “novērtēšanas komitejas”, kas sastāvēja tikai no dažiem locekļiem, kuri katrs pārbaudīja ierobežotu skaitu kandidātu. Viņš uzskata, ka intervijas par konkrētām kompetencēm laikā viņu ir iztaujājusi novērtēšanas komiteja, kura pārbaudīja tikai 20 % no kandidātiem. Viņš uzskata, ka visu kandidātu objektīvai un vienveidīgai novērtēšanai visos pārbaudījumos esot bijusi vajadzīga vismaz galveno novērtētāju klātbūtne. Viņš arī norāda, ka koordinēšanas pasākumi, kas ieviesti, lai nodrošinātu saskaņotu un objektīvu novērtējumu, vienlīdzīgas iespējas kandidātiem un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, esot nepietiekami.

28      Šajos apstākļos esot ticis pārkāpts atlases komisijas saskaņotības princips, iespēju vienlīdzība un vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem, novērtējumu objektivitāte, kā arī Paziņojuma par konkursu III pielikuma 2.4. un 3.1. punkts.

29      EUIPO šo argumentāciju apstrīd.

30      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības aģentūrām un iestādēm konkursa rīkošanas noteikumu izstrādē ir plaša rīcības brīvība un ka šajos apstākļos Savienības tiesas veiktā pārbaude ir jāierobežo tikai, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un starp tiem veiktās izvēles objektivitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 63. punkts).

31      Turklāt iestādēm noteiktais pienākums pieņemt darbā visspējīgākos, visefektīvākos un visgodīgākos ierēdņus nozīmē to, ka iecēlējinstitūcijai un konkursa atlases komisijām katrai savas kompetences īstenošanas ietvaros ir jāraugās, lai konkursi noritētu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotības un vērtēšanas objektivitātes principus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 64. punkts).

32      Lai nodrošinātu vienlīdzību starp kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti, atlases komisijai ir jāgarantē novērtēšanas kritēriju saskaņota piemērošana visiem kandidātiem, tostarp nodrošinot sava sastāva stabilitāti (šajā ziņā skat. spriedumus, 2002. gada 24. septembris, Girardot/Komisija, T‑92/01, EU:T:2002:220, 24.–26. punkts, un 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 65. punkts).

33      Saskaņā ar judikatūru šī prasība īpašā veidā tiek noteikta attiecībā uz mutiskajiem pārbaudījumiem, tādiem kā šajā strīdā aplūkotajiem, tāpēc, ka šie pārbaudījumi ir mazāk vienveidīgi nekā rakstveida pārbaudījumi (šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 10. novembris, Vonier/Komisija, T‑165/03, EU:T:2004:331, 39. punkts; 2010. gada 29. septembris, Brune/Komisija, F‑5/08, EU:F:2010:111, 38.–41. punkts; un 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 66. punkts).

a)      Par konkursa kārtību

34      Šajā lietā no Paziņojuma par konkursu III pielikuma 2.4 punkta izriet, ka konkursu organizējošā iestāde “konsekventi piemēro iespēju vienlīdzības politiku, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem”.

35      Saskaņā ar Paziņojuma par konkursu III pielikuma 3.1. punktu “[l]ai atbilstoši paziņojumā par konkursu izklāstītajām prasībām salīdzinātu kandidātus un atlasītu labākos pēc kompetencēm, spējām un kvalifikācijas, tiek iecelta atlases komisija”, “[a]tlases komisijās ietilpst ierēdņi: pusi norīko administrācija (cilvēkresursu dienesti), pusi – personāla komitejas” un “[a]tlases komisijas locekļu vārdus publicē EPSO tīmekļa vietnē (www.eu‑careers.eu)”.

36      Saskaņā ar 2016. gada 23. novembra Lēmumu ADM‑16‑60 par konkursa atlases komisija locekļu iecelšanu, kas pēdējo reizi tika papildināts ar 2017. gada 19. septembra lēmumu ADM‑16‑60‑Rev4 par konkursa atlases komisijas locekļu iecelšanu, EUIPO izveidoja atlases komisiju, kurā ietilpa priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, astoņi pastāvīgie locekļi un trīs aizstājēji. Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, astoņi pastāvīgie locekļi un divi aizstājēji bija EUIPO darbinieki, bet trešais aizstājējs bija Eiropas Komisijas darbinieks.

37      Vērtēšanas centra pārbaudījumi ietvēra divas intervijas, vienu – par konkrētām kompetencēm un otru, kuras mērķis bija novērtēt kandidātu vispārējās kompetences (turpmāk tekstā – “intervija par vispārējām kompetencēm”).

38      Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka ne visi atlases komisijas locekļi bija klātesoši katrā intervijā. No EUIPO sniegtās informācijas 2020. gada 28. februāra un 9. aprīļa atbildēs uz Vispārējās tiesas procesa organizatoriskajiem pasākumiem (turpmāk tekstā attiecīgi – “EUIPO 2020. gada 28. februāra atbilde” un “EUIPO 2020. gada 9. aprīļa atbilde”) izriet, ka šajās intervijās katra kandidāta kompetences novērtēja no diviem locekļiem sastāvošas vērtēšanas komitejas. Tāds it īpaši bija prasītāja gadījums viņa konkrēto kompetenču intervijas laikā.

39      Kopumā mutiskajos pārbaudījumos vērtēšanas centrā piedalījās 196 kandidāti, katram no kandidātiem piedaloties vispirms konkrēto kompetenču intervijā un pēc tam vispārējo kompetenču intervijā, kopsummā tās bija 392 intervijas. Šie pārbaudījumi norisinājās 20 dienas septiņu nedēļu garumā. Tie tika sadalīti vienādi starp diviem vērtēšanas centriem.

40      Mutiskajiem pārbaudījumiem veltīto 20 dienu laikā katru dienu četras novērtēšanas komitejas – jeb divas no tām katrā vērtēšanas centrā – sadalīja intervijas. Tādējādi visumā 80 novērtēšanas komitejas novērtēja kandidātus 20 pārbaužu dienu laikā. Lai gan daļa no šīs komitejas darbojās vairākas reizes šajā laikposmā vienādā sastāvā, no EUIPO 2020. gada 28. februāra un 9. aprīļa atbildēm izriet, ka šajā laikposmā ne mazāk kā 26 dažādas novērtēšanas komitejas novērtēja 196 uz šiem pārbaudījumiem uzaicināto kandidātu kompetences.

41      Tāpat no EUIPO 2020. gada 28. februāra un 9. aprīļa atbildēm izrietēja, ka neviens no pastāvīgajiem locekļiem vai aizvietotājiem nepiedalījās visās intervijās, visaugstākais klātesamības procents bija 22 % un viszemākais – 17 %. Turklāt neviena no novērtēšanas komitejām nenovērtēja vairāk kā 33 kandidātu kompetences visu mutisko pārbaudījumu laikā (tas ir, pavisam 392 intervijas), kas ataino mazāk kā desmitdaļu kandidātu. Tādējādi neviena no novērtēšanas komitejām mutiskajos pārbaudījumos nepiedalījās ilgāk kā 7 dienas un vairāk kā trīs dienas secīgos pārbaudījumos. No trim locekļiem, kuri piedalījās vislielākajā interviju skaitā ar klātesamības procentu 22 % pirmajam un 21,6 % diviem pārējiem, tikai divi iztaujāja visus kandidātus, zinot, ka tie piedalījās tikai astoņās intervijās, tas ir, tikai 2 % no mutiskajiem pārbaudījumiem. Piemēram, novērtēšanas komiteja, kura novērtēja prasītāju viņa konkrēto kompetenču intervijā, darbojās tikai tajā konkrētajā dienā un kopsummā novērtēja tikai sešus kandidātus sešu interviju laikā, kas ataino tikai 1,5 % no mutiskajiem pārbaudījumiem.

42      Tādējādi jākonstatē, kā uzsvēra prasītājs un kā to atzina EUIPO, ka atlases komisijas sastāvs zināmā mērā bija būtiski mainīgs mutisko pārbaudījumu laikā.

b)      Par neiespējamību nodrošināt visu atlases komisijas locekļu klātesamību visos pārbaudījumos

43      EUIPO apgalvo, ka šajā lietā mainīgums atlases komitejas sastāvā bija nepieciešams tādēļ, ka nebija iespējams nodrošināt visu atlases komisijas locekļu piedalīšanos katrā pārbaudījumā.

44      Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbilstoši judikatūrai atlases komisijas stabilitāte ir jānodrošina “cik vien tas ir iespējams” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 66. punkts).

45      Izņēmuma kārtā, piemēram, loģistikas problēmas var attaisnot to, ka katrs atlases komisijas loceklis nepiedalās katrā pārbaudījumā (skat. spriedumus, 2010. gada 29. septembris, Brune/Komisija, F‑5/08, EU:F:2010:111, 41. punkts, un 2010. gada 29. septembris, Honnefelder/Komisija, F‑41/08, EU:F:2010:112, 36. punkts).

46      Tas tā ir it īpaši tad, ja konkursā ar lielu skaitu kandidātu mutisko pārbaudījumu organizēšana ir būtiski apgrūtināta saistībā ar, pirmkārt, daudzu pārbaudījumu organizēšu kandidātiem, kas pieder pie dažādām valodu grupām, un, otrkārt, to, ka atlases komisijas locekļiem vai katrā ziņā – dažiem no tiem – jāievēro dienesta prasības, ja konkurss norisinās salīdzinoši ilgu laika posmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, EU:T:2008:68, 196. punkts).

47      Šādos apstākļos nepieciešamība nodrošināt civildienesta nepārtrauktību var attaisnot atlases komisijas sastāva striktās stabilitātes prasības mīkstināšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1979. gada 13. februāris, Martin/Komisija, 24/78, EU:C:1979:37, 10. punkts).

48      Šajā lietā EUIPO norāda trīs iemeslus, lai attaisnotu to, ka konkursa organizēšanā izgaismotās organizētās darbā pieņemšanas īpašās iezīmes un ierobežojumi prasīja mīkstināt atlases komisijas sastāva striktās stabilitātes prasību.

49      Pirmkārt, EUIPO norāda, ka dažādās novērtēšanas komitejas bija jāizveido tāpēc, lai ņemtu vērā, pirmām kārtām, valodu, kādā bija jānotur intervijas, un, otrām kārtām, interviju organizēšanu paralēli divos vērtēšanas centros, lai novērstu to, ka konkurss risinās ļoti ilgu laika posmu.

50      Šajā ziņā no EUIPO sniegtās informācijas izriet, ka no 392 aplūkotajām intervijām 342, jeb gandrīz deviņas no desmit, tika noturētas angliski. Tikai 50 intervijas, tas ir, tikai viena no desmit intervijām, notika citā valodā, proti, 20 – spāniski, 18 – vāciski, astoņas – franciski un četras – itāliski.

51      Kopumā 20 dienās, kas bija veltītas mutiskajiem pārbaudījumiem, novērtēšanas komitejas novērtēja vairāk kā astoņus kandidātus no desmit angliski un mazāk kā divus no desmit kādā citā no četrām valodām. Tādējādi attiecībā uz šiem pēdējiem intervijas bija iespējams noturēt trijās dienās pirmajā vērtēšanas centrā (2017. gada 5., 12. un 19. oktobrī) un četrās dienās – otrajā centrā (2017. gada 5., 12., 19. un 24. oktobrī), turpretim intervijas angļu valodā pirmajā centrā ilga 17 dienas un otrajā centrā – 16 dienas.

52      Tāpat no tiesas sēdes laikā EUIPO paziņotās tabulas izriet, ka desmit no atlases komisijas locekļiem, pastāvīgos un aizvietotājus ieskaitot, varēja noturēt intervijas angļu valodā. Viņu valodnieciskās spējas turklāt bija pietiekami plašas, lai tiem ļautu piedalīties intervijās lielākajā daļā no citām četrām valodām. Proti, atbilstoši šai tabulai šie desmit atlases komisijas locekļi varēja piedalīties arī intervijās spāņu valodā, septiņi no viņiem varēja piedalīties intervijās franču valodā, seši – vācu valodā un četri – itāļu valodā.

53      No iepriekš minētā izriet, ka valodnieciskā daudzveidība vien neļauj attaisnot šī sprieduma 40. un 41. punktā konstatēto atlases komisijas sastāva mainīgumu. It īpaši plašās valodnieciskās spējas, kādas bija atlases komisijas locekļiem, un būtiskā angliski notikušo interviju daļa nepamato to, ka tikai divi atlases komisijas locekļi novērtē katru kandidātu intervijas laikā un to, ka katrs no atlases komisijas locekļiem intervē ļoti nelielu skaitu kandidātu.

54      Attiecībā uz apstākli, ka konkursa ilguma saīsināšanai pārbaudījumi bija sadalīti starp diviem vērtēšanas centriem – arī tas neļauj pats par sevi attaisnot tik daudzu dažādu novērtēšanas komiteju izveidi, kas šai gadījumā bija 26.

55      Otrkārt, EUIPO apgalvo, ka dažādās novērtēšanas komitejas bija jāizveido, lai novērstu daudzu interešu konfliktu rašanos.

56      Kad tas tika aicināts paskaidrot šo argumentu, EUIPO tiesas sēdē nevarēja sniegt nekādu citu informāciju kā tikai to, ka šajā lietā interešu konflikti, kas jau bija konstatēti, varēja piederēt pie divām kategorijām, proti, no vienas puses, draudzības saikņu esamība, un, no otras puses, hierarhiskā saikne starp konkrētiem kandidātiem un atlases komisijas locekļiem.

57      Kad tas tika vēlreiz aicināts paskaidrot šo argumentu, EUIPO tiesas sēdē atzina, ka tas nevar nedz precizēt faktiski radušos interešu konfliktus, nedz arī sniegt konkrētus šādu konfliktu piemērus.

58      Šādos apstākļos nav iespējams noteikt, ciktāl interešu konfliktu risks varēja pieprasīt tādas atlases komisijas darbību, kāda ir aprakstīta iepriekš šī sprieduma 40. un 41. punktā.

59      Treškārt, EUIPO atsaucas uz konkrētu atlases komisijas locekļu nepietiekamo pieejamību, lai noturētu interviju ar katru kandidātu vai katrā ziņā ar lielu skaitu no kandidātiem.

60      Šajā ziņā jānorāda, ka konkursu organizēšana ir daļa no pasākumiem, kurus Savienības aģentūrām un iestādēm jāievieš, lai pārvaldītu to rīcībā nodotos cilvēkresursus.

61      Šajā kontekstā Savienības aģentūrām un iestādēm ir jāvar atbrīvot personāls, kas ir norīkots pienākumu veikšanai saistībā ar darbā pieņemšanas procesu, uz pietiekami ilgu laiku, lai tas spētu nodrošināt uzdevuma izpildi, neriskējot, ka darbā netiek pieņemti – kā tas turklāt tiek prasīts – ierēdņi vai darbinieki, kuri ir visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie cilvēki (skat. iepriekš 31. punktu).

62      Turklāt gadījumā, ja rodas šķēršļi, pārbaudījumos, kurus kārto noteikti kandidāti, atlases komisijas ieceltie locekļus var aizstāt to aizstājēji, lai atlases komisija savu darbu varētu izpildīt saprātīgā termiņā (šajā ziņā skat. spriedumus, 2005. gada 13. septembris, Pantoulis/Komisija, T‑290/03, EU:T:2005:316, 78. punkts, un 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

63      No iepriekš minētā izriet, ka EUIPO norādītie apstākļi nevar attaisnot atlases komisijas sadalīšanu 26 dažādās novērtēšanas komitejās, lai mutiskajās intervijās intervētu 196 kandidātus.

c)      Par ieviesto koordināciju, lai nodrošinātu vienlīdzību starp kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti

64      EUIPO, atbildot uz prasītāja kritiku šajā ziņā, apgalvo, ka izmaiņas atlases komisijas sastāvā bija pieņemamas no to pasākumu viedokļa, kas pieņemti, lai nodrošinātu vienlīdzību starp kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un tās objektivitāti.

65      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru atlases komisijas sastāva stabilitātes saglabāšana pati par sevi nav obligāta, bet ir līdzeklis, kā nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa ievērošanu, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 70. punkts).

66      Nevar izslēgt, ka vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un tās objektivitāti var sasniegt ar tādiem līdzekļiem kā nepieciešamās koordinēšanas īstenošana, lai nodrošinātu šo triju principu ievērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 67. punkts).

67      Prasītājs uzskata, ka tāds nav gadījums šajā lietā, pretēji EUIPO, kas balstās uz 2014. gada 12. februāra spriedumu De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14).

68      Jāatgādina, ka lietā, kurā tika pieņemts 2014. gada 12. februāra spriedums De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14), vērtēšanas centrā notikušajos mutiskajos pārbaudījumos tika paredzēti vairāki pasākumi, lai novērstu dažādus vērtētājiem raksturīgus kognitīvus apziņas aizspriedumus un tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti (minētā sprieduma 25. punkts).

69      Pirmkārt, lietā, kurā tika taisīts 2014. gada 12. februāra spriedums De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14), bija paredzēts, ka atlases komisijai ir jāsapulcējas, lai:

–        izlemtu par veidu, kādā norisināsies visi pārbaudījumi;

–        ik pēc divām vai trim dienām pulcētos, lai novērtētu to kandidātu kompetences, kas tikuši intervēti šajā laikposmā;

–        pārbaudītu visu pārbaudījumu beigās jau novērtēto kandidātu novērtējumus, galīgos lēmumus visiem atlases komisijas locekļiem jāpieņem kolektīvi, pamatojoties uz visu pārbaudījumu rezultātiem (minētā sprieduma 26. un 71. punkts).

70      Otrkārt, lietā, kurā tika pieņemts 2014. gada 12. februāra spriedums De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14), bija paredzēts, ka jāņem vērā vairāki pasākumi, lai novērstu dažādus vērtētājiem raksturīgus kognitīvus apziņas aizspriedumus un tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un tās objektivitāti, tostarp:

–        jāizmanto iepriekš strukturēti pārbaudījumi, kuros tiek ievērota iepriekš noteikta metodika, izmantojot iepriekš definētus uzvedības indikatorus;

–        atlases komisijas priekšsēdētājam jāpiedalās katra pārbaudījuma pirmajās minūtēs, lai pārliecinātos par pareizu metodikas piemērošanu;

–        jāveic izpēte un analīze, lai pārliecinātos par vērtēšanas konsekvenci (minētā sprieduma 26. un 72. punkts).

71      Jānosaka, vai – kā apgalvo EUIPO – šādi koordinācijas pasākumi ir tikuši ieviesti šajā lietā.

1)      Izmaiņas atlases komisijas sastāvā

72      EUIPO apgalvo, ka, pirmkārt, regulāra viedokļu apmaiņa starp atlases komisijas locekļiem, un, otrkārt, visas atlases komisijas iknedēļas sapulces ir ļāvušas tai apspriest visu to kandidātu rezultātus, kuru kompetences jau tika novērtētas, un veikt šo kandidātu salīdzinošu pārbaudi.

73      Tomēr prasītājs uzskata, ka šīs apspriedes un sapulces nav ļāvušas apmainīties ar viedokļiem par kandidātu atbilstošiem nopelniem, jo nepastāvēja kopējais to pārbaudītāju kodols, kas izvērtējis pietiekami būtisku visu kandidātu proporciju.

74      Šajā ziņā no 2014. gada 12. februāra sprieduma De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14, 26. un 71. punkts) izriet, ka viedokļu apmaiņai starp atlases komisijas locekļiem, kas notikusi pirms pārbaudījumiem, to laikā vai pēc tam, ir īpaša nozīme, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti.

75      Pirmkārt, EUIPO iesniedza darba laika uzskaites lapas no 19 sapulcēm, kuras notika pirms pārbaudījumiem vērtēšanas centrā laikā no 2016. gada 9. decembra līdz 2017. gada 21. jūnijam.

76      Jākonstatē, ka visi atlases komisijas locekļi nepiedalījās katrā no šīm 19 sapulcēm. Turklāt netika iesniegts neviens šo sapulču protokols, tādējādi nav iespējams uzzināt, kas tika apspriests. It īpaši Vispārējā tiesa nav spējīga pārbaudīt, vai tieši šo sapulču laikā tika nolemts par veidu, kādā norisināsies pārbaudījumi, kā tas bija lietā, kurā taisīts 2014. gada 12. februāra spriedums De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14) (skat. iepriekš 69. punktu). Turklāt var norādīt – pat ja šīs sanāksmes notika pirms pārbaudījumu sākuma vērtēšanas centros, tās neļāva atlases komisijai nedz pārbaudīt kandidātu sniegumu un nopelnus, nedz arī veikt salīdzinošu to novērtējumu.

77      Otrkārt, EUIPO atsaucas uz to, ka vērtēšanas centrā organizētā posma laikā tika noturētas septiņas iknedēļas sanāksmes. Atlases komisija esot pulcējusies katru reizi mutisko pārbaudījumu beigās septiņu nedēļu laikā, proti, 2017. gada 15., 22. un 29. septembrī un tad 2017. gada 6., 13., 20. un 26. oktobrī.

78      Tomēr EUIPO iesniegtā informācija neļauj pārbaudīt tostarp to, kuri atlases komisijas locekļi piedalījās šajās septiņās iknedēļas sanāksmēs un kāds bija šo sanāksmju priekšmets, it īpaši – ciktāl šajās sanāksmēs notika viedokļu apmaiņa par kandidātu sniegumu un to salīdzinošais novērtējums.

79      Vispirms – lai gan 2020. gada 28. februāra atbildē EUIPO apstiprina, ka šo septiņu iknedēļas sanāksmju laikā atlases komisija sapulcējās “parasti pilnā sastāvā, ieskaitot priekšsēdētāju un tā vietnieku”, un ka “tikai retu reizi kāds no pastāvīgajiem locekļiem nebija pieejams, kuru tad aizvietoja tā aizstājējs, kurš piedalījās attiecīgās nedēļas atlases komisijas sastāvā”, 2020. gada 9. aprīļa atbildē tas norāda, ka iknedēļas sanāksmēs piedalījās tikai tie atlases komisijas locekļi, kuri konkrētā nedēļā piedalījās intervijās, ieskaitot atlases komisijas priekšsēdētāju un tā vietnieci.

80      Tālāk – pretēji EUIPO norādītajam attiecībā uz atlases komisijas sanāksmēm, kas notika pirms un pēc mutiskajiem pārbaudījumiem – tas nepaziņoja nedz šo septiņu iknedēļas sanāksmju apmeklējumu sarakstu, nedz arī kādu citu dokumentu, kas ļautu pārbaudīt tā teikto. Kad tam divas reizes tika uzdoti konkrēti jautājumi procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, tas atbildēja, ka šādi apmeklējumu saraksti netika sastādīti par šīm sanāksmēm. Tādējādi EUIPO paziņotajā atlases komisijas 2017. gada 9. novembra sanāksmes protokolā bija atsauce uz atlases komisijas 2017. gada 20. oktobra sanāksmes protokolu, kas bija sanāksme, kura notika pēc sestās minēto vērtēšanas centra pārbaudījumu nedēļas. Tiesas sēdē EUIPO par šo jautājumu atzina, ka pastāv pretruna, tomēr tas nevarēja apstiprināt, vai pastāv vai nepastāv protokols, kurš acīmredzot tika sastādīts pēc šīs pēdējās sanāksmes.

81      Treškārt, EUIPO paziņoja septiņu sanāksmju, kas notika pēc vērtēšanas centra pārbaudījumiem, – 2017. gada 7., 8., 9., 17., 21 un 22. novembrī un 2018. gada 1. februārī – protokolus:

–        2017. gada 7. novembra sanāksmes laikā EPSO prezentēja statistiku par rakstiskajiem pārbaudījumiem, un pēc tam pēc tā priekšlikuma atlases komisija veica atzīmju standartizāciju, izdzēšot atšķirību starp dažādajiem atšķirīgu atlases komisijas locekļu sniegtajiem novērtējumiem;

–        2017. gada 8. novembra sanāksmes laikā atlases komisija pārbaudīja sūdzības, kas tai tikušas adresētas, un lūdza sniegt paskaidrojumus par īpaši zemām atzīmēm, uzklausot paskaidrojumu par EPSO veikto kvalitātes pārbaudi;

–        2017. gada 9. novembra sanāksmes laikā atlases komisija pārbaudīja konkrētu kandidātu punktu skaitu, pieņēma rezerves saraksta projektu un pārbaudīja veiksmīgo kandidātu iesniegtos dokumentus viņu pieredzes intelektuālā īpašuma jomā pamatošanai;

–        2017. gada 17. un 21. novembra sanāksmes laikā atlases komisijas locekļi pārbaudīja kandidātu paziņotos dokumentus, kuri pierāda viņu pieredzi intelektuālā īpašuma jomā;

–        2017. gada 22. novembra sanāksmes laikā atlases komisija turpināja šo pārbaudi un pēc tam turpināja procedūru, sniedzot atļauju sagatavot atlases komisijas pamatoto ziņojumu, sagatavojot paziņojumu EPSO direktoram un paziņojot šos dokumentus EUIPO izpilddirektoram;

–        2018. gada 1. februāra sanāksmes laikā atlases komisija pārbaudīja 35 pārskatīšanas lūgumus, kas tai bija iesniegti, nolemjot visos gadījumos apstiprināt sākotnējos lēmumus.

82      No iepriekš minētā izriet, ka atlases komisijas veiktā salīdzinošā pārbaude nav ietekmējusi visu kandidātu atzīmes, bet tā attiecās uz atšķirībām atzīmēs, uz atzīmēm, par kurām bija iesniegta sūdzība, un tām, kuras atbilstoši atlases komisijas locekļu iesniegtajām lapām bija pārmērīgi zemas.

83      Neapšaubāmi, šāda pārbaude no skaitliskā viedokļa nodrošina pārbaudītāju piešķirto novērtējumu satuvināšanu, bet tā neļauj secināt – kā tas ir prasīts 2014. gada 12. februāra spriedumā De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14, 71. punkts), uz kuru atsaucās EUIPO, – ka locekļi ir faktiski salīdzinājuši kandidātus tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti.

84      Turklāt EUIPO nesniedza pierādījumu tam, ka atlases komisija sapulcējās pilnā sastāvā, lai pieņemtu galīgos lēmumus, pamatojoties uz visu pārbaudījumu rezultātiem, kā tas bija lietā, kurā tika taisīts 2014. gada 12. februāra spriedums De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14, 26. punkts).

85      Proti, no EUIPO sniegtās informācijas izriet, ka konkrēts lēmumu skaits tika pabeigts, pirmkārt, 2017. gada 9. novembra sanāksmes laikā, kad tika pārskatīti konkrētu kandidātu vērtēšanas centra rezultāti, un, otrkārt, atlases komisijas 2018. gada 1. februāra sanāksmē, kad tika izskatīti 35 pārskatīšanas lūgumi par atlases komisijas sākotnējiem lēmumiem un atlases komisija nolēma tos noraidīt. Lai gan visi atlases komisijas locekļi – gan pastāvīgie, gan aizstājēji – piedalījās šajās divās sanāksmēs, ir jānorāda, ka priekšsēdētāja vietniece nepiedalījās pēdējā no tām.

86      Līdz ar to jākonstatē, ka EUIPO nav sniedzis pietiekamu informāciju, kas ļautu pierādīt, ka regulāra viedokļu apmaiņa starp atlases komisijas locekļiem būtu ļāvusi nodrošināt kandidātu saskaņotu un objektīvu vērtējumu, un līdz ar to – vienlīdzīgu attieksmi pret tiem.

2)      Novērtēšanas metodoloģija un kritēriji

87      EUIPO apgalvo, ka tas esot balstījies uz iepriekš noteiktu novērtēšanas metodoloģiju un kritērijiem.

88      Kad Vispārējā tiesa to iztaujāja par šo jautājumu, EUIPO 2020. gada 28. februāra atbildes F.8 pielikumā sniedza dokumentu bez nosaukuma uz 13 lapām, nevarot paskaidrot tiesas sēdē, kādā veidā šis dokuments ietver prasītos novērtēšanas kritērijus.

89      Pirmā šī dokumenta lapa, kurā ir divas tabulas un pieci ierāmēti teksti – katrs uzrakstīts vienā no piecām konkursa valodām – ietver:

–        to kompetenču sarakstu, kuras tika novērtētas konkrēto kompetenču intervijas laikā un kuras tostarp parādās Paziņojuma par konkursu I un II pielikumā attiecīgi par administratora amata raksturu un atlases kritērijiem un prasītāja kompetenču apliecībā;

–        šo kompetenču vērtēšanas skalu un katras kompetences būtiskumu to kandidātu kopējā atzīmē, kuri piedalījās konkrēto kompetenču intervijā;

–        kandidātu snieguma vērtēšanas skalu šīs intervijas laikā (“nepietiekams(‑a)”, “apmierinošs(‑a)”, “labs(‑a)”, “kompetents(‑a)”, “ļoti kompetents(‑a)”, “izcils(‑a)” un “ārkārtējs(‑a)”), kas ir izveidota uz šīs skalas pamata.

90      Šī dokumenta 12.–13. lapā ir tabulas, kas līdzīgas vienai no tām, kuras ir šī dokumenta pirmajā lapā. Šīs tabulas, šķiet, tika izmantotas, lai novērtētu kandidātus viņu konkrēto kompetenču intervijās. EUIPO nav norādījis, uz kāda pamata šīs tabulas tika izvēlētas un it īpaši, vai tās attiecās uz rezerves sarakstā iekļautajiem kandidātiem. Šķiet, ka neviena no šīm tabulām neattiecas uz prasītāju, jo neviena no kopējām atzīmēm, kas ir tajā, neatbilst viņa konkrēto kompetenču intervijas laikā piešķirtajai atzīmei.

91      No iepriekš minētā izriet, ka EUIPO 2020. gada 28. februāra atbildes F.8 pielikumā esošo informāciju nevar uzskatīt par pietiekamu, lai tā veidotu iepriekš noteiktus vērtēšanas kritērijus, kā prasīts 2014. gada 12. februāra spriedumā De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14, 26. un 73. punkts). Proti, minētajā lietā papildus novērtējamām kompetencēm, punktu skalai un vērtējuma skalai, kura izriet no punktu skalas, atlases komisijai pirms pārbaudījuma kvalitātes izteiksmē bija jādefinē arī objektīvie kritēriji, kas ļautu piemērot šo skalu. Šiem kritērijiem it īpaši bija jāietver tie elementi, kas tiek sagaidīti no kandidātiem viņu snieguma laikā un kas atlases komisijas locekļiem bija jāņem vērā, novērtējot kandidātus, šim novērtējumam tālāk tiekot precizētam salīdzinošā vērtējumā, ņemot vērā citu kandidātu sniegumu. Taču šajā lietā ne minētajā pielikumā, ne kādā citā lietas daļā nav nekā, kas ļautu identificēt šādus kritērijus un a fortiori pārbaudīt to, ka pēdējie minētie ir tikuši noteikti pirms pārbaudījumu sākuma.

3)      Atlases komisijas vadīšana

92      EUIPO uzsver, ka koordinēšanā svarīga loma bijusi atlases komisijas priekšsēdētājam un tā vietniecei.

93      Pirmkārt, šī koordinēšana tika nodrošināta, pateicoties, pirmkārt, atlases komisijas priekšsēdētāja vai tā vietnieces dažu minūšu vadībai katra pārbaudījuma sākumā, un, otrkārt, ikdienas viedokļu apmaiņai visu pārbaudījumu laikā starp šīm divām personām.

94      Prasītājs tomēr uzskata, ka atlases komisijas priekšsēdētāja vai tā vietnieces klātbūtne pārbaudījumu laikā nebija pietiekama, lai nodrošinātu tiem noteikto koordinatora lomu. Priekšsēdētājs esot varējis tikai netieši novērtēt kandidātu nopelnus, nenodrošinot vērtējuma saskaņotību un kandidātu salīdzināšanu, jo viņš bija pilnībā atkarīgs no trešo personu viedokļa un viņa piedalīšanās prasītāja konkrēto kompetenču intervijā esot bijusi ļoti īsa, tikai 5–7 minūtes. Turklāt atlases komisijas priekšsēdētājs un tā vietniece nevarēja novērtēt kandidātu kompetences, bet tikai uzklausīt atlases komisijas locekļus, kuri bija tos intervējuši. Turklāt viņi nevis vienlaikus nepiedalījās intervijās, bet pārmaiņus, tādējādi bija neiespējami nodrošināt to, ka viņi piemēro tos pašus kritērijus atlases komisijas locekļu prakses izvērtēšanā.

95      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka lietā, kurā tika taisīts 2014. gada 12. februāra spriedums De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14), uz kuru atsaucās EUIPO, atlases komisijas priekšsēdētājs piedalījās katra pārbaudījuma pirmajās minūtēs, lai uzraudzītu pareizu metodoloģijas piemērošanu (minētā sprieduma 26. un 72. punkts).

96      Šajā lietā EUIPO norādīja, ka atlases komisijas priekšsēdētājs un tā vietniece piedalījās katras intervijas vidēji 10–15 pirmajās minūtēs. Tas turklāt paskaidroja, ka, tā kā pārbaudījumi bija sadalīti starp diviem vērtēšanas centriem, šīs divas personas sadalīja intervijas savā starpā katrā no šiem centriem.

97      No šiem elementiem izriet, ka atlases komisijas priekšsēdētājs un tā vietniece nekad kopā nav piedalījušies vienas intervijas pirmajās minūtēs. Šajā jautājumā konkursā ieviestā organizācija atšķiras no metodes, kura tika izskatīta 2014. gada 12. februāra spriedumā De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14), kurā turpinātību intervijā nodrošināja vienas un tās pašas personas klātbūtne, minētajā gadījumā – atlases komisijas priekšsēdētāja – katras intervijas pirmajās minūtēs.

98      EUIPO uzskata, ka interviju turpinātību varēja nodrošināt ar ikdienas viedokļu apmaiņu visā pārbaudījumu laikā starp atlases komisijas priekšsēdētāju un tā vietnieci, jo šāda apmaiņa ļāvusi dažādām novērtēšanas komitejām saskaņot pieejas.

99      Lai pierādītu šo apmaiņu patiesumu, EUIPO tiesas sēdē atsaucās uz savas 2020. gada 28. februāra atbildes F.9 pielikuma otro lapu. Šis dokuments ar nosaukumu “IP COMP AD/01/2017 MARKING ANALYSIS FOR DATE” ar rokrakstā pierakstītu datumu “26/9/17” ir piecu kandidātu snieguma novērtēšanas lapa par četriem pārbaudījumiem, no kuriem trīs ir vispārīgo kompetenču novērtējums un intervija par konkrētām kompetencēm. Uz šīs lapas konkrēti norādīti skaitļi, šķiet, ir šiem kandidātiem šajos pārbaudījumos piešķirtās atzīmes un tie ir pierakstīti ar roku. Turklāt ar roku pierakstītas piezīmes “checked” un “ok” arī parādās lappuses vidū. Daži skaitļi ir arī pasvītroti ar dzeltenu krāsu. Visbeidzot, attiecībā uz trijiem no pieciem attiecīgajiem kandidātiem otrajā tabulas slejā ar nosaukumu “Komentāri” ar roku dzeltenā krāsā ir atzīmēts “F” burts.

100    Tomēr EUIPO 2020. gada 28. februāra atbildes F.9 pielikuma otrā lappuse attiecas uz kandidātu kompetenču novērtējumu, kā to tiesas sēdē ir atzinis arī EUIPO, un nevis uz atlases komisijas novērtējumu. Tātad šis dokuments neļauj pierādīt notikušo viedokļu apmaiņu starp atlases komisijas priekšsēdētāju un tā vietnieci jautājumā par atlases komisijas locekļu darba metožu koordinēšanu un vēl jo mazāk – par šīs apmaiņas ikdienas raksturu.

101    Turklāt neviens elements neļauj pierādīt ietekmi, kāda varētu būt šai viedokļu apmaiņai. It īpaši EUIPO nesniedza nevienu paskaidrojumu par šīs apmaiņas rezultātu nodošanu dažādām novērtēšanas komitejām un par to ieviešanu no šo komiteju puses.

102    Otrkārt, EUIPO apgalvo, ka ar 2016. gada 23. novembra lēmumu ADM‑16‑60, ar kuru tiek iecelta atlases komisija, un četriem vēlākiem lēmumiem, kas to papildināja, atlases komisijas priekšsēdētāja vietniecei konkrēti tika uzticēts uzdevums nodrošināt kritēriju un darba metožu saskaņošanu konkursa ietvaros.

103    Tomēr ir jākonstatē, ka atlases komisijas priekšsēdētāja vietniece nepiedalījās vairākās sanāksmēs, kas notika pirms vai pēc pārbaudījumiem vērtēšanas centrā, lai gan šīs sanāksmes pēc EUIPO uzskata bija galvenais posms procedūrā, kuras mērķis bija nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti.

104    Tādējādi atbilstoši apmeklējumu sarakstiem, kas sniegti EUIPO 2020. gada 28. februāra atbildes F.4 pielikumā, atlases komisijas priekšsēdētāja vietniece ir piedalījusies tikai 12 sanāksmēs no 19pirms pārbaudījumiem vērtēšanas centrā un tātad viņa nepiedalījās septiņās no tām, tas ir, vairāk kā trešdaļā no šīm sanāksmēm. Taču, lai gan EUIPO nesniedza nekādas norādes par šo sanāksmju priekšmetu, ir iespējams, ka tās bija noteicošas, lai nodrošinātu tādu darba metožu saskaņošanu pārbaudījumu laikā, kuras atlases komisijas locekļiem bija jāievēro un kuras tos sagatavoja šajā jautājumā, un tas savukārt bija pirmais priekšsēdētāja vietnieces uzdevums.

105    Attiecībā uz septiņām sanāksmēm pēc vērtēšanas centra pārbaudījumiem atlases komisijas priekšsēdētāja vietniece – atbilstoši šo sanāksmju protokoliem – esot piedalījusies piecās no tām. Savukārt viņa nepiedalījās 2017. gada 21. novembra sanāksmē, kuras laikā tostarp tika apspriesti vairāku kandidātu iesniegtie dokumenti, lai pierādītu viņu profesionālo pieredzi intelektuālā īpašuma jomā. Turklāt viņa nepiedalījās pēdējā atlases komisijas sanāksmē 2018. gada 1. februārī, kuras laikā atlases komisija nolēma noraidīt 35 pārskatīšanas lūgumus, kas bija iesniegti pēc konkursa rezultātu publicēšanas. Taču šiem jautājumiem jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka atlases komisijas pieņemtie lēmumi izriet no saskaņotas metodoloģijas un kritēriju ieviešanas.

106    Visbeidzot, tā kā EUIPO nepaziņoja nekādu informāciju par norādīto iknedēļas sanāksmju dalībniekiem (skat. šī sprieduma 78. un 80. punktu), Vispārējā tiesa nevarēja pārbaudīt, vai atlases komisijas priekšsēdētājs vai tā vietniece ir piedalījušies visās vai daļā no šīm sanāksmēm.

4)      Izpētes un analīzes veikšana

107    EUIPO 2020. gada 28. februāra atbildes F.9 pielikumā sniedza dokumentu uz divām lapām saistībā ar izpēti un analīzi, kas tika veiktas ar nolūku pārbaudīt novērtējumu saskaņotību.

108    EUIPO tiesas sēdē paskaidroja, ka aplūkojamā dokumenta pirmā lapa ar nosaukumu “Assessor check list (for JSI, CBI, OP)” ietvēra to elementu sarakstu, kas attiecas uz atlases komisijas locekļu, kuri piedalās intervijās, uzvedību, ko atlases komisijas priekšsēdētājs un tā vietniece kontrolēja pirmo minūšu laikā, klātesot šajās intervijās, un šīs kontroles mērķis bija ierobežot iepriekš minētos kognitīvos apziņas aizspriedumus (skat. šā sprieduma 68. un 70. punktu).

109    Attiecībā uz aplūkojamā dokumenta otro lapu, tā ir par kandidātu un nevis par atlases komisijas locekļu kompetenču novērtējumu, kā tas ir norādīts iepriekš 100. punktā. Tātad to nevar uzskatīt par izpēti vai analīzi, kas ļautu pārbaudīt vērtēšanas saskaņotību starp šiem locekļiem.

110    Līdz ar to tikai aplūkojamā dokumenta pirmā lapa ir atbilstīga, lai konstatētu, ka atlases komisijas priekšsēdētājs un tā vietniece veikusi izpēti un analīzi. Tomēr runa ir par tukšu dokumentu, kurš pats par sevi neļauj pārbaudīt nedz šo pētījumu un analīžu skaitu, nedz to, vai šāda izpēte un analīze tika veikta par katru atlases komisijas locekli katras intervijas sakarā.

111    No iepriekš minētā izriet, ka EUIPO nav pierādījis, ka 2014. gada 12. februāra sprieduma De Mendoza Asensi/Komisija (F‑127/11, EU:F:2014:14, 67. un 71.–73. punkts) izpratnē pastāvēja pietiekami koordinēšanas pasākumi, kuri varēja garantēt to, ka atlases procedūra balstās uz vienlīdzīgu attieksmi un kandidātu saskaņotu un objektīvu novērtējumu.

112    Tātad ir jāapmierina iebildums, kurš būtībā ir par atlases komisijas sastāva stabilitātes noteikuma pārkāpumu.

113    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ievērojot to, cik svarīgi ir principi par vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti, tas, ka atlases komisijas sastāva stabilitāte nav ievērota, ir būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, kas izraisa apstrīdētā lēmuma atcelšanu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2004. gada 10. novembris, Vonier/Komisija, T‑165/03, EU:T:2004:331, 39. punkts un tajā minētā judikatūra), un nav nepieciešams izskatīt citus iebildumus, ko prasītājs norādījis pirmā pamata un citu pamatu pamatojumam.

B.      Par prasību atlīdzināt kaitējumu

114    Prasītājs uzskata, ka viņam ir nodarīts “morāls un nemantisks” kaitējums ar atlases komisijas un EUIPO prettiesisko rīcību. Šis kaitējums esot tajā, ka ar apstrīdēto lēmumu viņš esot ticis nostādīts pastāvīgas nedrošības situācijā kopš 2017. gada 1. decembra, un tas kopš tā brīža esot bijis konstanta satraukuma avots un esot ietekmējis viņa tālāko karjeru EUIPO. Ar minēto lēmumu esot arī radītas šaubas par viņa spējām un kompetencēm, tas esot pretējs viņa saprātīgām gaidām un esot viņam radījis būtisku saspīlējumu.

115    EUIPO apstrīd šo pieteikumu.

116    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības atbildība iestājas, ja tiek izpildīts triju nosacījumu kopums, proti, iestādēm, struktūrām vai organizācijām pārmestās rīcības prettiesiskums, zaudējumu faktiska pastāvēšana un cēloņsakarības esamība starp pārmesto prettiesiskumu un minētajiem zaudējumiem (spriedumi, 2008. gada 21. februāris, Komisija/Girardot, C‑348/06 P, EU:C:2008:107, 52. un 54. punkts; 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, EU:T:2008:68, 327. punkts, un 2018. gada 29. novembris, Di Bernardo/Komisija, T‑811/16, nav publicēts, EU:T:2018:859, 60. punkts).

117    Šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi tādā veidā, ka ir pietiekami, ka viens no tiem nav izpildīts, lai noraidītu prasījumus par kaitējuma atlīdzību (šajā ziņā skat. spriedumus, 1999. gada 9. septembris, Lucaccioni/Komisija, C‑257/98 P, EU:C:1999:402, 14. punkts; 2004. gada 10. novembris, Vonier/Komisija, T‑165/03, EU:T:2004:331, 78. punkts; un 2018. gada 29. novembris, Di Bernardo/Komisija, T‑811/16, nav publicēts, EU:T:2018:859, 60. punkts).

118    Šajā lietā prasītājs ir izpildījis pirmo nosacījumu, pierādot, ka apstrīdētais lēmums bija prettiesisks.

119    Tomēr, pat pieņemot, ka morālais kaitējums un cēloņsakarība var tikt uzskatīti par pierādītiem, tā kā prasītājs nav nedz apgalvojis, nedz a fortiori pierādījis, ka viņš ir cietis morālo kaitējumu, kurš ir nodalāms no atcelšanu pamatojošā prettiesiskuma un kuru var pilnībā atlīdzināt ar šo atcelšanu, ir jāuzskata, ka apstrīdētā lēmuma – kurā ir pieļauts šis prettiesiskums – atcelšana pati par sevi ir atbilstīgs atlīdzinājums un principā tas ir pietiekams atlīdzinājums par morālo kaitējumu, kādu varēja izraisīt ar šo lēmumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 6. jūnijs, Girardot/Komisija, T‑10/02, EU:T:2006:148, 131. punkts).

120    Runājot par nemantisko kaitējumu, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai izpildītu Reglamenta 76. panta d) punkta prasības, ikvienā prasības pieteikumā, ar kuru lūdz atlīdzināt kaitējumu, ko esot radījusi Savienības iestāde, struktūra vai organizācija, ir jāietver informācija, kas ļauj noteikt šīs iestādes rīcību, pret kuru prasītājs iebilst, iemeslus, kāpēc tas uzskata, ka starp šo rīcību un kaitējumu, kurš tam, pēc tā uzskatiem, nodarīts, pastāv cēloņsakarība, kā arī šī kaitējuma raksturu un apmēru (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 20. jūlijs, ADR Center/Komisija, T‑644/14, EU:T:2017:533, 65. un 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

121    Taču prasītāja norādītā informācija neļauj noteikt, kādā veidā tas vēlas atsaukties uz no jau norādītā morālā kaitējuma atšķirīgu “nemantisko” kaitējumu. Pieņemot, ka tas tā ir, prasītājs nav sniedzis informāciju, kas ļautu konstatēt šāda kaitējuma pastāvēšanu vai tā apmēru.

122    Tādējādi šajā lietā nevar uzskatīt, ka būtu izpildīts otrais nosacījums, lai saņemtu kaitējuma atlīdzību.

123    No tā izriet, ka prasība par kaitējuma atlīdzību ir jānoraida.

124    No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasība ir jāapmierina daļā par apstrīdētā lēmuma atcelšanu un ka tā jānoraida pārējā daļā.

IV.    Par tiesāšanās izdevumiem

125    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

126    Tā kā EUIPO spriedums lielākajā daļā ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus atbilstoši tā prasījumiem.

Pamatojoties uz iepriekšminēto,

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt 2018. gada 7. marta lēmumu, ar kuru atklātā konkursa EPSO/AD/01/17 atlases komisija, veikusi pārskatīšanu, atteicās iekļaut Lars Helbert vārdu rezerves sarakstā AD6 pakāpes administratoru pieņemšanai darbā intelektuālā īpašuma jomā.

2)      Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)      Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Gervasoni

Nihoul

Martín y Pérez de Nanclares

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 13. janvārī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.