Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 17. jūlijā iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa — CAAD) (Portugāle) – ALLIANZGI-FONDS AEVN/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-545/19)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa — CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītājs: ALLIANZGI-FONDS AEVN

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

Vai [EKL] 56. pantam (tagad LESD 63. pants), kas attiecas uz kapitāla brīvu apriti, vai [EKL] 49. pantam (tagad LESD 56. pants), kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir pretrunā tāds nodokļu režīms, kāds aplūkots pamatlietā, kas atspoguļots Estatuto dos Benéficios Fiscais (Noteikumi par nodokļu atbrīvojumu) 22. pantā, kurā ir paredzēts, ka tiek piemērots galīga rakstura ieturējums ienākumu gūšanas vietā dividendēm, ko izmaksā Portugāles sabiedrības un saņem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas nav rezidenti Portugālē un ir dibināti citās [..] Savienības [dalībvalstīs], savukārt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar Portugāles nodokļu tiesību aktiem un kas nodokļu mērķiem ir reģistrēti Portugālē, var saņemt atbrīvojumu no ieturējuma ienākumu gūšanas vietā, ko piemēro minētajiem ienākumiem?

Vai, paredzot ieturējumu ienākumu gūšanas vietā par dividendēm, kas izmaksātas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuri nav rezidenti, un paredzot iespēju saņemt atbrīvojumu no šāda ieturējuma ienākumu gūšanas vietā vienīgi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem rezidentiem, pamatlietā aplūkotajos valsts tiesību aktos tiek paredzēta nelabvēlīga attieksme pret dividendēm, kas izmaksātas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuri nav rezidenti, jo pēdējiem minētajiem nav nekādas iespējas izmantot minēto atbrīvojumu?

Vai nodokļu režīmam, ko piemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu dalībniekiem, ir nozīme, novērtējot Portugāles tiesību aktu diskriminējošo raksturu, kas paredz atsevišķu un atšķirīgu nodokļu režīmu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (rezidentiem), no vienas puses, un attiecīgajiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu dalībniekiem, no otras puses? Vai, ņemot vērā to, ka nodokļu režīmu, ko piemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem rezidentiem, neietekmē vai nemaina fakts, ka to attiecīgie locekļi ir vai nav rezidenti Portugālē, lai noteiktu, vai situācijas ir salīdzināmas, novērtējot šo tiesību aktu diskriminējošo raksturu, ir jāņem vērā tikai ieguldījumu instrumenta līmenī piemērojamie nodokļi?

Vai ir pieļaujama atšķirīga attieksme pret kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem rezidentiem un nerezidentiem Portugālē, ņemot vērā, ka fiziskām vai juridiskām personām, kas ir rezidentes Portugālē un kurām pieder akcijas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (rezidentos vai nerezidentos), abos gadījumos tiek vienādi piemērots nodoklis par ienākumiem, ko izmaksā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (un parasti tās no šī nodokļa netiek atbrīvotas), lai arī akcionāriem, kuri nav rezidenti, tiek piemēroti lielāki nodokļi?

Vai, ņemot vērā to, ka pašreizējā tiesvedībā minētā diskriminācija ir saistīta ar tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas rodas no dividendēm, kuras kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi rezidenti izmaksā saviem akcionāriem, ir pieļaujams, lai, novērtējot ienākuma nodokļa salīdzināmību, tiktu ņemti vērā citi nodokļi, nodevas vai maksājumi, kas veicami saistībā ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu veiktajiem ieguldījumiem? Konkrētāk, vai salīdzināmības analīzes nolūkā ir likumīgi un pieļaujami ņemt vērā nodokļu ietekmi uz kapitālu, izdevumiem vai citiem maksājumiem, nevis vienīgi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ienākumu nodokli, tostarp iespējamas īpašas nodevas?

____________