TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2019. gada 7. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 98/5/EK – Piekļuve advokāta profesijai – Mūks, kas advokāta profesionālo kvalifikāciju ieguvis citā dalībvalstī, kura nav uzņēmēja dalībvalsts – 3. panta 2. punkts – Nosacījums reģistrācijai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē – Apliecinājums par reģistrāciju mītnes dalībvalsts kompetentajā iestādē – Reģistrācijas atteikums – Profesionālās ētikas normas – Mūka statusa nesavienojamība ar advokāta profesijas praktizēšanu
Lietā C‑431/17
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome, Grieķija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 29. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 17. jūlijā, tiesvedībā
Monachos Eirinaios, kata kosmon Antonios Giakoumakis tou Emmanouil
pret
Dikigorikos Syllogos Athinon,
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], palātu priekšsēdētāji Ž. K. Bonišo [J. C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], T. fon Danvics [T. von Danwitz], K. Toadere [C. Toader], F. Biltšens [F. Biltgen], K. Jirimēe [K. Jürimäe] un K. Likurgs [C. Lycourgos], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], E. Levits, L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), M. Safjans [M. Safjan], K. Vajda [C. Vajda] un S. Rodins [S. Rodin],
ģenerāladvokāte: E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretāre: L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 18. septembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Monachos Eirinaios, kata kosmon Antonios Giakoumakis tou Emmanouil vārdā – A. Charokopou, dikigoros,
– Dikigorikos Syllogos Athinon vārdā – D. Vervesos un P. Nikolopoulos, dikigoroi,
– Grieķijas valdības vārdā – M. Tassopoulou, pārstāve,
– Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un M. L. Noort, pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – H. Tserepa‑Lacombe, kā arī H. Støvlbæk, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2018. gada 19. decembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV 1998, L 77, 36. lpp.), 3. panta 2. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Monachos Eirinaios, kata kosmon Antonios Giakoumakis tou Emmanouil (brālis Irinejs, dzimis Antonios Giakoumakis, Emanuila [Emmanouil] dēls, turpmāk tekstā – “brālis Irinejs”) un Dikigorikos Syllogos Athinon (Atēnu Advokātu kolēģija, Grieķija, turpmāk tekstā – “DSA”) par šīs iestādes atteikumu apmierināt viņa pieteikumu reģistrēt viņu Atēnu Advokātu kolēģijas īpašajā reģistrā kā advokātu, kurš praktizē ar savā mītnes valstī lietoto profesijas nosaukumu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 98/5 2., 6. un 8. apsvērums ir formulēti šādi:
“(2) tā kā [..] [Padomes Direktīvas 89/48/EEK (1988. gada 21. decembris) par vispārējo sistēmu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, kas piešķirti par vismaz trīs gadus ilgas profesionālās izglītības un mācību pabeigšanu (OV 1989, L 19, 16. lpp.)] mērķis ir nodrošināt, lai advokāts integrētos šajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī, un šīs direktīvas nolūks nav nedz grozīt noteikumus, kas reglamentē profesiju minētajā valstī, nedz arī izslēgt šādu advokātu no šo noteikumu darbības jomas;
[..]
(6) tā kā pasākumi šādā virzienā ir pamatoti Kopienas līmenī arī tādēļ, ka dažas dalībvalstis jau tagad atļauj savā teritorijā veikt advokāta darbību, kas nav pakalpojumu sniegšana, advokātiem no citām dalībvalstīm, kuri praktizē ar savas mītnes valsts profesionālajiem nosaukumiem; tā kā tomēr tajās dalībvalstīs, kur pastāv šāda iespēja, praktiskās detaļas, kas attiecas, piemēram, uz darbības jomu un pienākumu reģistrēties kompetentajās iestādēs, būtiski atšķiras; tā kā šāda situāciju dažādība rada nevienlīdzību un konkurences traucējumus starp dalībvalstu advokātiem un ir par šķērsli kustības brīvībai; tā kā tikai direktīva, kas paredz nosacījumus, kuri reglamentē profesijas praksi, kas nav pakalpojumu sniegšana, advokātiem, kuri praktizē ar savas mītnes valsts profesionālajiem nosaukumiem, spēj atrisināt šīs grūtības un nodrošināt tās pašas iespējas advokātiem un juridisko pakalpojumu patērētājiem visās dalībvalstīs;
[..]
(8) tā kā advokātiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, būtu jāreģistrējas kompetentajā iestādē uzņēmējā dalībvalstī, lai šī iestāde varētu nodrošināt, ka viņi ievēro šajā valstī spēkā esošās profesionālās ētikas normas; [..]”
4 Šīs direktīvas 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Šīs direktīvas nolūks ir atvieglot pastāvīgu advokāta profesijas praktizēšanu pašnodarbinātas personas vai darbinieka statusā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta profesionālā kvalifikācija.
2. Šajā direktīvā:
[..]
b) “mītnes dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā advokāts ieguvis tiesības lietot vienu no a) punktā minētajiem profesionālajiem nosaukumiem pirms advokāta profesijas praktizēšanas citā dalībvalstī;
c) “uzņēmēja dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā advokāts praktizē saskaņā ar šo direktīvu;
d) “mītnes valsts profesionālais nosaukums” nozīmē profesionālo nosaukumu, ko lieto tajā dalībvalstī, kurā advokāts ieguvis tiesības lietot šo nosaukumu pirms advokāta profesijas praktizēšanas uzņēmējā dalībvalstī;
[..].”
5 Saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta pirmo daļu:
“Jebkuram advokātam ir tiesības ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu jebkurā citā dalībvalstī pastāvīgi veikt 5. pantā precizētās darbības.”
6 Šīs pašas direktīvas 3. panta “Reģistrācija kompetentajā iestādē” 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Advokāts, kurš vēlas praktizēt dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš ieguvis savu profesionālo kvalifikāciju, reģistrējas minētās valsts kompetentajā iestādē.
2. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē advokātu, kad viņš ir uzrādījis sertifikātu, kurš apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts kompetentajā iestādē. [..]”
7 Direktīvas 98/5 6. panta “Piemērojamās profesionālās ētikas normas” 1. punktā ir noteikts:
“Neatkarīgi no tām profesionālās ētikas normām, kas viņam jāievēro savā mītnes dalībvalstī, advokāts, kurš praktizē ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu, attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī veicamo profesionālo darbību, ievēro tās pašas profesionālās ētikas normas kā advokāti, kas praktizē ar uzņēmējas dalībvalsts attiecīgajiem profesionālajiem nosaukumiem.”
Grieķijas tiesības
8 Savos tiesību aktos Direktīvu 98/5 Grieķijas Republika transponēja ar 2000. gada 23. maija Proedriko Diatagma 152/2000, Diefkolynsi tis monimis askisis tou dikigorikou epangelmatos stin Ellada apo dikigorous pou apektisan ton epangelmatiko tous titlo se allo kratos‑melos tis EE (Prezidenta dekrēts 152/2000 par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu Grieķijā tiem advokātiem, kuri savu profesionālo kvalifikāciju ieguvuši citā Eiropas Savienības dalībvalstī) (FEK A’ 130).
9 Šā dekrēta 5. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Lai praktizētu Grieķijā, advokātam ir jābūt reģistrētam tās advokātu kolēģijas reģistrā, kuras teritorijā viņš veiks profesionālo darbību, un viņa prakses vietai ir jābūt šajā teritorijā.
2. Minētās advokātu kolēģijas padome lemj par šo reģistrāciju pēc tam, kad pieteicējs ir iesniedzis šādus apliecinājumus:
[..]
c) mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes, kura piešķīrusi profesionālo kvalifikāciju, vai citas mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes apliecinājums par pieteicēja reģistrāciju. [..]”
10 Kodikas dikigoron (Advokātu kodekss; Likums 4194/2013, FEK A’ 208) 6. panta “Nosacījumi kļūšanai par advokātu – Šķēršļi” 6. punktā ir noteikts:
“Advokāts [..] nevar būt [..] mūka statusā.”
11 No Advokātu kodeksa 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta izriet, ka advokāta statusu ipso jure zaudē un no attiecīgās advokātu kolēģijas reģistra ir izslēdzama persona, kas ir garīdznieks vai mūks vai tiek iecelta vai atrodas algotā amatā saskaņā ar līgumu, ar kuru tiek nodibinātas darba vai dienesta tiesiskās attiecības ar kādu juridisku personu, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
12 Prasītājs pamatlietā brālis Irinejs ir mūks Petras klosterī, kas atrodas Kardicā (Grieķija).
13 2015. gada 12. jūnija pieteikumā brālis Irinejs lūdza DSA reģistrēt viņu Atēnu Advokātu kolēģijas (Grieķija) īpašajā reģistrā kā advokātu, kurš šo profesionālo kvalifikāciju ieguvis citā dalībvalstī, proti, Kiprā.
14 2015. gada 18. jūnijā DSA šo pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz valsts tiesību normām par advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamību ar mūka statusu, uzskatīdama, ka šīs tiesību normas ir piemērojamas arī advokātiem, kuri vēlas praktizēt Grieķijā ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu.
15 2015. gada 29. septembrī brālis Irinejs šo lēmumu apstrīdēja Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome, Grieķija).
16 Prasības pamatošanai viņš tostarp apgalvo, ka valsts tiesību akti neatbilst Direktīvas 98/5 normām, jo šajos tiesību aktos esot ietverts nosacījums, kura nav šajā direktīvā. Taču minētajā direktīvā esot pilnībā saskaņoti noteikumi par nosacījumiem, ar kādiem uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē reģistrējami advokāti, kas savu profesionālo kvalifikāciju ieguvuši kādā citā dalībvalstī.
17 DSA būtībā apgalvo, ka valsts tiesību aktu, kuros noteikts, ka mūki nevar būt advokāti, pamatojums ir rodams advokāta profesijas praktizēšanu uzņēmējā dalībvalstī reglamentējošajos noteikumos un pamatprincipos.
18 Šajā ziņā šī iestāde uzskata, ka mūka statuss mūkam neļauj atbilstoši šiem noteikumiem un principiem nodrošināt tādas garantijas kā, piemēram, neatkarība no garīdzniecības iestādēm, kurām viņš ir piederīgs, iespēja pilnībā veltīties advokāta profesijas praktizēšanai, spēja risināt jautājumus konflikta apstākļos, savas faktiskās prakses vietas izveide attiecīgās pirmās instances tiesas darbības teritorijā un aizliegums sniegt pakalpojumus bez atlīdzības.
19 Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome) vēlas noskaidrot, kā būtu interpretējams Direktīvas 98/5 3. pants. Ievērojot no uzņēmējā dalībvalstī advokātiem piemērojamajām profesionālās ētikas normām izrietošās prasības, kuru dēļ mūkam tiek liegts praktizēt advokāta profesijā, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei, neraugoties uz minēto, ir jāreģistrē mūks advokāta profesijas praktizēšanai ar mītnes dalībvalstī iegūtu profesijas nosaukumu.
20 Iesniedzējtiesas ieskatā, šis jautājums ir jo aktuālāks tāpēc, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu automātiski jākonstatē, ka attiecīgā persona pārkāpj minētās profesionālās ētikas normas, jo valsts tiesību normā ir noteikts, ka mūka statuss neļauj apmierināt prasības un nodrošināt garantijas, kas vajadzīgas, lai Grieķijā varētu praktizēt advokāta profesiju.
21 Šajos apstākļos Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Direktīvas [98/5] 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka reģistrēt Grieķijas Baznīcas mūku par advokātu kādas dalībvalsts, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš ir ieguvis savu profesionālo kvalifikāciju, kompetentās iestādes reģistrā, lai viņš tur darbotos savā profesijā ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, valsts likumdevējs var aizliegt tā iemesla dēļ, ka Grieķijas Baznīcas mūki saskaņā ar valsts tiesību aktiem nedrīkst tikt ierakstīti advokātu kolēģiju reģistros, jo viņu statusa dēļ nepastāv garantijas, kas ir atzītas par nepieciešamām advokāta darbības veikšanai?”
Par prejudiciālo jautājumu
22 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 98/5 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību akti, ar kuriem advokātam – kurš ir mūks un ir reģistrēts kā advokāts mītnes dalībvalsts kompetentajā iestādē – reģistrēties uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē, lai tur praktizētu ar mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiek liegts tāpēc, ka šajos tiesību aktos ir paredzēts, ka mūka statuss nav savienojams ar praktizēšanu advokāta profesijā.
23 Uzreiz jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 98/5 1. panta 1. punktā noteikto tās mērķis ir atvieglot pastāvīgu praktizēšanu advokāta profesijā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta profesionālā kvalifikācija.
24 Šajā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja konstatēt, ka minētajā direktīvā tiek radīts mehānisms savstarpējai to migrējošo advokātu profesijas nosaukumu atzīšanai, kuri vēlas praktizēt ar mītnes dalībvalstī iegūto nosaukumu (spriedums, 2014. gada 17. jūlijs, Torresi, C‑58/13 un C‑59/13, EU:C:2014:2088, 36. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
25 Turklāt no Direktīvas 98/5 6. apsvēruma izriet, ka ar šo direktīvu Savienības likumdevējs bija iecerējis izskaust tās atšķirības starp valstu noteikumiem par reģistrāciju kompetentajās iestādēs, kuras rada nevienlīdzību un šķēršļus brīvai apritei (spriedums, 2014. gada 17. jūlijs, Torresi, C‑58/13 un C‑59/13, EU:C:2014:2088, 37. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
26 Tālab Direktīvas 98/5 3. pantā tiek pilnībā saskaņoti priekšnosacījumi šajā direktīvā piešķirto tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantošanai, paredzot, ka advokātam, kurš vēlas praktizēt dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš ieguvis savu profesionālo kvalifikāciju, ir jāreģistrējas šīs valsts kompetentajā iestādē, kurai šī reģistrācija jāveic, “kad viņš ir uzrādījis sertifikātu, kurš apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts kompetentajā iestādē” (spriedums, 2014. gada 17. jūlijs, Torresi, C‑58/13 un C‑59/13, EU:C:2014:2088, 38. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
27 Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka prasība uzņemošās dalībvalsts kompetentajai iestādei uzrādīt apliecinājumu par reģistrēšanos mītnes dalībvalsts kompetentajā iestādē izrādās esam vienīgais nosacījums, kam pakārtojama ieinteresētās personas reģistrēšanās uzņemošajā dalībvalstī, kuras rezultātā tā varētu praktizēt šajā pēdējā minētajā dalībvalstī ar savā mītnes valstī iegūto profesijas nosaukumu (spriedums, 2014. gada 17. jūlijs, Torresi, C‑58/13 un C‑59/13, EU:C:2014:2088, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
28 Tāpēc jāuzskata, ka advokāti, kas – kā prasītājs pamatlietā – ir ieguvuši tiesības izmantot šo profesijas nosaukumu kādā dalībvalstī un kas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz apliecinājumu par reģistrāciju šīs pirmās dalībvalsts kompetentajā iestādē, ir izpildījuši visus nosacījumus reģistrācijai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē ar mītnes dalībvalstī iegūto profesijas nosaukumu.
29 Secināto neliek apšaubīt apstāklis, ka Direktīvas 98/5 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka advokāts, kurš uzņēmējā dalībvalstī praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu – neatkarīgi no tām profesionālās ētikas normām, kas viņam jāievēro savā mītnes dalībvalstī, – attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī veicamo profesionālo darbību ievēro tās pašas profesionālās ētikas normas kā advokāti, kas praktizē ar uzņēmējas dalībvalsts attiecīgajiem profesijas nosaukumiem.
30 Proti, ir savstarpēji jānodala, no vienas puses, advokāta, kurš uzņēmējā dalībvalstī vēlas praktizēt ar savu mītnes valsts profesijas nosaukumu, reģistrācija uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 2. punktu ir pakārtota vienīgi šā sprieduma 26.–28. punktā minētajam nosacījumam, un, no otra puses, pati praktizēšana advokāta profesijā minētajā dalībvalstī, kuras gaitā šim advokātam saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 1. punktu ir jāievēro šajā pašā dalībvalstī piemērojamās profesionālās ētikas normas.
31 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šīs normas – atšķirībā no noteikumiem par šīs reģistrācijas priekšnosacījumiem – nav tikušas saskaņotas un tātad var ievērojami atšķirties no mītnes dalībvalstī spēkā esošajām. Turklāt, kā apstiprināts šīs direktīvas 7. panta 1. punktā, minēto normu neievērošanas gadījumā var piemērot uzņēmējas dalībvalsts tiesībās paredzētās sankcijas. Šīs sankcijas var vajadzības gadījumā ietvert izslēgšanu no šīs dalībvalsts attiecīgās advokātu kolēģijas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 2. decembris, Jakubowska, C‑225/09, EU:C:2010:729, 57. punkts).
32 Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas sniegtajam norādēm izriet, ka, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ieskatā, mūkam praktizējot advokāta profesijā, netiktu nodrošinātas šā sprieduma 18. punktā minētās garantijas, kas saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesībām ir vajadzīgas, lai varētu veikt šādu praktizēšanu.
33 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka valsts likumdevējs ir tiesīgs paredzēt šādas garantijas, ja vien tālab pieņemtie noteikumi nepārsniedz iecerēto mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Konkrēti, interešu konflikta neesamība ir praktizēšanas advokāta profesijā obligāts priekšnosacījums un tā ir panākama tostarp ar to, ka advokāti ir neatkarīgi no iestādēm, kuras tos nekādi nedrīkstētu ietekmēt.
34 Tomēr šī valsts likumdevējam dotā iespēja tam priekšnosacījumus reģistrācijai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē – kuri, kā atgādināts šā sprieduma 26. punktā, ir tikuši saskaņoti pilnīgi – neļauj papildināt ar vēl citiem nosacījumiem attiecībā uz profesionālās ētikas prasībām. Savukārt advokātam, kurš vēlas praktizēt uzņēmēja dalībvalstī ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, liegt reģistrāciju šīs dalībvalsts kompetentajās iestādēs tāpēc vien, ka viņš ir mūks, būtu tas pats, kas papildināt Direktīvas 98/5 3. panta 2. punktā minētos reģistrācijas nosacījumus ar vēl vienu nosacījumu, lai gan šāda papildināšana šajā tiesību normā nav atļauta.
35 Turklāt, kā atgādināts šā sprieduma 33. punktā, lai uzņēmējā dalībvalstī piemērojamās profesionālās ētikas normas būtu saskaņā ar Savienības tiesībām, šīm normām ir jāatbilst tostarp samērīguma principam, proti, tās nedrīkst pārsniegt iecerēto mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Pārbaudes par pamatlietā aplūkoto nesavienojamības noteikumu ir jāveic iesniedzējtiesai.
36 Ievērojot visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 98/5 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību akti, ar kuriem advokātam – kurš ir mūks un ir reģistrēts kā advokāts mītnes dalībvalsts kompetentajā iestādē – reģistrēties uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē, lai tur praktizētu ar mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiek liegts tāpēc, ka šajos tiesību aktos ir paredzēts, ka mūka statuss nav savienojams ar praktizēšanu advokāta profesijā.
Par tiesāšanās izdevumiem
37 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību akti, ar kuriem advokātam – kurš ir mūks un ir reģistrēts kā advokāts mītnes dalībvalsts kompetentajā iestādē – reģistrēties uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē, lai tur praktizētu ar mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiek liegts tāpēc, ka šajos tiesību aktos ir paredzēts, ka mūka statuss nav savienojams ar praktizēšanu advokāta profesijā.
[Paraksti]