Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 28. februārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – X BV/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-160/18)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja: X BV
Atbildētājs un atbildētājs apelācijas tiesvedībā: Staatssecretaris van Financiën
Prejudiciālie jautājumi
1. Vai Regulas (EK) Nr. 1484/1995 1 3. panta 2., 4. un 5. punkts, to skatot kopā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 2 141. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētā kontroles mehānisma mērķis arī ex post pārbaudes gadījumā ir tikai nodrošināt, lai kompetentās iestādes savlaicīgi iegūtu informāciju par secīgu darījumu faktiem vai apstākļiem, kas rada šaubas par norādītās CIF importa cenas pareizību un var būt par pamatu detalizētākai pārbaudei?
Vai arī pareizs ir pretējais viedoklis un Regulas Nr. 1484/1995 3. panta 2., 4. un 5. punktā raksturotais kontroles mehānisms arī ex post pārbaudes gadījumā ir jāinterpretē tādējādi, ka viens vai vairāki importētāja tālākpārdošanas darījumi par zemāku cenu nekā norādītā kravas CIF importa cena, pieskaitot maksājamo ievedmuitas nodokļa summu, neatbilst Kopienas tirgū noteiktajiem (pārdošanas) noteikumiem, un tādēļ jau šī iemesla dēļ ir jāmaksā papildu ievedmuita? Vai atbildi uz pēdējo minēto jautājumu ietekmē tas, vai tālākpārdošanas darījumu vai darījumus importētājs ir veicis par cenu, kas ir zemāka par piemērojamo reprezentatīvo cenu? Vai šajā kontekstā ir svarīgi, ka reprezentatīvā cena laikposmā līdz 2009. gada 11. septembrim tika noteikta savādāk nekā pēc tam? Vai, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nozīme vēl ir arī tam, vai pircēji Savienībā ir ar importētāju saistīti uzņēmumi?
2. Ja no atbildēm uz pirmā jautājuma kompleksu izriet, ka tālākpārdošana ar zaudējumiem ir pietiekams pierādījums, ka norādītā CIF importa cena ir jānoraida, kā šādā gadījumā ir jānosaka maksājamā papildu ievedmuita? Vai aprēķinu bāze jānosaka atbilstoši metodēm, kas attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu ir paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa 3 izveidi 29.–31. pantā? Vai arī aprēķinu bāze ir jānosaka, tikai pamatojoties uz piemērojamo reprezentatīvo cenu? Vai Regulas (EK) Nr. 1234/2007 141. panta 3. punkts neparedz iespēju laikposmā līdz 2009. gada 11. septembrim izmantot attiecīgajā laikposmā noteikto reprezentatīvo cenu?
3. Ja no atbildēm uz pirmo un otro jautājumu izriet, ka, nosakot pienākumu maksāt papildu ievedmuitu, izšķiroša nozīme ir tam, ka importētie produkti Kopienas tirgū tika pārdoti ar zaudējumiem, un kā aprēķinu bāze, nosakot maksājamās papildu ievedmuitas apmēru, ir jāizmanto reprezentatīvā cena, vai Regulas (EK) Nr. 1484/95 3. panta 2., 4. un 5. punkts, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2001. gada 13. decembra spriedumu (Kloosterboer Rotterdam B.V., C-317/99, ECLI:EU:C:2001:681), ir saderīgs ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 141. pantu?
____________
1 Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV 1995, L 145, 47. lpp.)
2 Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV 2007, L 299, 1. lpp.)
3 OV 1992, L 302, 1. lpp.