Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 28. februārī Biogaran iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-677/14 Biogaran/Komisija

(Lieta C-207/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Biogaran (pārstāvji: M. Utges Manley, Solicitor, A. Robert, advokāte, O. de Juvigny, T. Reymond, J. Killick, J. Jourdan, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-677/14;

atcelt Komisijas Lēmuma C(2014) 4955 final (Lieta AT.39612 – Perindopril (Servier)) 1. panta b) punkta iv) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. pantu, ciktāl tie attiecas uz Biogaran;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu Biogaran apgalvo, ka spriedumā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo tajā ir atzīts, ka licence ir uzskatāma par pārkāpumu tā iemesla dēļ, ka izlīgumam esot pret konkurenci vērsts mērķis. Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā, spriedums balstās uz jēdziena “pārkāpums mērķa dēļ” pārlieku plašu izpratni un tajā nav pievērsta uzmanība pieredzes trūkumam un acīmredzamai ierobežojuma neesamībai . Spriedums turklāt balstoties uz kļūdainu juridiskās pārbaudes shēmu, kurā nav ņemts vērā nedz Servier un Niche noslēgtā izlīguma konteksts, nedz fakts, ka šīs sabiedrības nebija potenciāli konkurenti.

Ar otro pamatu Biogaran apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, aizstājot Komisijas pamatojumu ar savu pamatojumu. Vispārējā tiesa uzskata, ka apgalvotā Biogaran pamudināšana esot bijusi “noteicoša”, jo tai esot bijusi izšķiroša nozīme attiecībā uz Niche lēmumu neienākt tirgū. Taču nedz paziņojumā par iebildumiem, nedz lēmumā neesot nedz apgalvots, nedz konstatēts, ka šis pamudinājums – kas ir kvalificēts tikai kā “papildu” pamudinājums – būtu bijis “noteicošs” Niche veiktajā izlīguma noteikumu pieņemšanā.

Ar trešo pamatu Biogaran apgalvo, ka Vispārējā tiesa, atzīstot, ka Biogaran ir atbildīga līdzās savam mātesuzņēmumam, nav ievērojusi samērīguma principu un LESD 101. panta mērķus. Tā kā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka mātesuzņēmums ir tieši piedalījies pārkāpumā un izmantojis savas kontroles pilnvaras, lai panāktu, ka tā meitasuzņēmums piedalās tā pārkāpjošajā rīcībā, un tādējādi meitasuzņēmumam nebija nekāda patstāvīguma, Vispārējā tiesa nevar līdzās mātesuzņēmumam atzīt par atbildīgu arī meitasuzņēmumu, nepārsniedzot to, kas ir strikti nepieciešams konkurences noteikumu pareizai piemērošanai.

Ar ceturto pamatu Biogaran apgalvo, ka spriedums ir jāatceļ tāpēc, ka ar to tiek apstiprināts naudas soda aprēķināšanas princips un kārtība, kaut arī šī ir sarežģīta un bezprecedenta lieta un Biogaran nebija nekādas noteicošas lomas.

____________