Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 1. martā Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-53/16 Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta C-204/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd (pārstāvji: E. Vahida, advokāts, I.-G. Metaxas-Maranghidis, Δικηγόρος, G. Berrisch, advokāts, B. Byrne, Solicitor)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-53/16 un

atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija Lēmuma (ES) 2016/633 1 par valsts atbalstu SA.33961 (2012/C) (ex 2012/NN) 1., 4., 5. un 6. pantu vai, pakārtoti, nosūtīt lietu Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai; un katrā ziņā

piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un tiesvedībā lietā T-53/16 Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Vispārējai tiesa esot nepareizi piemērojusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu un apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz aizstāvību procedūrā Komisijā. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nodalot speciālās Hartas 41. panta 2. punktā paredzētās tiesības no vispārējām tiesībām uz labu pārvaldību, kas paredzētas Hartas 41. panta 1. punktā; esot kļūdaini konstatējusi, ka Hartas 41. panta 2. punktā paredzētās tiesības nav piemērojamas izmeklēšanas procedūrām valsts atbalsta jomā; esot kļūdaini atzinusi, ka starp Hartas 41. panta 1. un 2. punktu un LESD 107. un 108. pantu pastāv pretruna; un kļūdaini atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas izmeklēšanā var tikt uzskatītas tikai par informācijas avotu.

Otrkārt, Vispārēja tiesa, kļūdaini interpretējot priekšrocības jēdzienu, esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka tirgus ekonomikas dalībnieka (turpmāk tekstā – “TED”) pārbaudē piemērojamajās metodoloģijās nav hierarhijas starp salīdzinošo analīzi un citām metodēm; esot pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka Komisija ir tiesīga atkāpties no salīdzinošās analīzes un noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzēju iesniegtos salīdzinošos pierādījumus; esot kļūdījusies, secinot, ka, piemērojot pieaugošās rentabilitātes izvērtējumu, Komisijai nav jāpārliecinās, ka aplēstās papildu izmaksas un aplēstie ar aviāciju nesaistītie ieņēmumi atspoguļo to, kā TED būtu pārvaldījis lidostu; kā arī esot pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka drīzāk samazinātā rentabilitāte, nevis rentabilitātes trūkums, ir pietiekama, lai konstatētu atbalstu.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, novērtējot piedēvējamību valstij, jo uzskatīja, ka lidostas pārvaldnieks “SMAN” bija “valsts struktūrvienība”, nepiemēroja Stardust Marine norādes un nesniedza tam pietiekamu pamatojumu. Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi kļūdu, nepamatoti atzīstot, ka privātas sabiedrības VTAN lēmumi ir piedēvējami valstij.

____________

1 Komisijas Lēmums (ES) 2016/633 (2014. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu SA.33961 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Francija sniegusi Nīmas-Uzē-Levigānas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Veolia Transport Aéroport de Nîmes, Ryanair Limited un Airport Marketing Services Limited (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5078) (OV 2016, L 113, 32. lpp.).