Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 5. martā iesniedza Landgericht Saarbrücken (Vācija) – SM/Sparkasse Saarbrücken

(Lieta C-209/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Saarbrücken

Pamatlietas puses

Prasītājs: SM

Atbildētāja: Sparkasse Saarbrücken

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK 1 10. panta 2. punkta p) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nepieciešamā informācija par “laika periodu, kurā var izmantot atteikšanās tiesības” vai “cit[iem] minēto tiesību izmantošanas nosacījum[iem]” ietver arī priekšnosacījumus atteikuma termiņa sākumam?

Ja uz 1) jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

Vai ar Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunktu netiek pieļauta tāda interpretācija, ka informācija par atteikumu ir “skaidra” un “lakoniska”, ja attiecībā uz atteikuma termiņa sākumu tajā pašā nav pilnībā minēta obligāti sniedzamā informācija, lai šis termiņš varētu sākties, bet šajā sakarā ir paredzēta atsauce uz valsts tiesību normu – šajā gadījumā BGB [Vācijas Civilkodeksa] 492. panta 2. punktu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014. gada 12. jūnijam, kurā savukārt ir paredzēta atsauce uz citām valsts tiesību normām — šajā gadījumā EGBGB [Vācijas Civilkodeksa ievadlikuma] 247. panta 3. līdz 13. daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014. gada 12. jūnijam, un patērētājam tāpēc ir jāizlasa daudzas tiesību normas dažādos tiesību aktos, lai noskaidrotu, kāda ir obligāti sniedzamā informācija, lai viņa aizdevuma līgumam sāktos atteikuma termiņš?

Ja uz 2) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši (un nepastāv pamatoti iebildumi pret atsauci uz valsts tiesību normām):

Vai ar Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunktu netiek pieļauta tāda interpretācija, saskaņā ar kuru informācija par atteikumu ir “skaidra” un “lakoniska”, ja atsauce uz valsts tiesību normu – šajā gadījumā BGB 492. panta 2. punktu redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 30. jūlija līdz 2014. gada 12. jūnijam, – un tajā ietvertā tālākā atsauce – šajā gadījumā uz EGBGB 247. panta 3. līdz 13. daļu redakcijā, kas bija spēkā no 2011. gada 4. augusta līdz 2014. gada 12. jūnijam, noteikti nozīmē, ka patērētājam papildus tiesību normu izlasīšanai ir jāpiemēro juridiska subsumcija, proti, vai aizdevums viņam tika izsniegts uz ar tiesībām uz nekustamo īpašumu nodrošinātu līgumu un to pagaidu finansējuma parastajiem nosacījumiem, vai pastāv saistītie kredītlīgumi, lai noskaidrotu, kāda ir obligāti sniedzamā informācija, lai viņa aizdevuma līgumam sāktos atteikuma termiņš?

____________

1 OV 2008, L 133, 66. lpp.