Language of document : ECLI:EU:F:2013:34

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 13. martā

Lieta F‑91/10

AK

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Civildienesta noteikumu 43. panta pirmā daļa – Novēlota karjeras attīstības ziņojumu sagatavošana – Morālais kaitējums – Iespējas tikt paaugstinātam amatā zaudēšana

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru AK lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2009. gada 24. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts viņas lūgums, no vienas puses, izmaksāt atlīdzību par kaitējumu, kas viņai radies sakarā ar viņas karjeras attīstības ziņojumu (turpmāk tekstā – “KAZ”) par 2001./2002., 2004., 2005. un 2008. gadu nesagatavošanu, un, no otras puses, sākt administratīvo izmeklēšanu par iespējamo psiholoģisko vardarbību; otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Piespriest Eiropas Komisijai samaksāt AK naudas summu EUR 15 000 apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu. Piespriest Eiropas Komisijai samaksāt AK naudas summu EUR 4000 apmērā kā atlīdzību par iespējas tikt paaugstinātai augstākā par A 5 pakāpi vai tai līdzvērtīgā pakāpē pirms 2008. gada 1. marta zaudēšanu. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina AK tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Novēlota karjeras attīstības ziņojumu sagatavošana – Ierēdnis, kas pensionējas pastāvīgas un pilnīgas invaliditātes dēļ – Intereses celt prasību saglabāšana

(Civildienesta noteikumu 53., 78., 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana – Nokavējums – Dienesta pārkāpums, kas radījis morālu kaitējumu – Nosacījumi – Ierēdnis, kas pensionējas pastāvīgas un pilnīgas invaliditātes dēļ – Kaitējuma apmērs

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Pienākuma saprātīgā termiņā izpildīt spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, neizpilde – Dienesta pārkāpums

(LESD 266. pants)

4.      Ierēdņu celta prasība – Neierobežota kompetence – Mantiskā kaitējuma, kas saistīts ar iespējas zaudēšanu, atlīdzināšana – Novērtēšana – Kritēriji

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

1.      Invaliditātes dēļ obligātā kārtā pensionējies ierēdnis, neatkarīgi no tā, vai viņa atjaunošanas darbā iespēja būtu tikai hipotētiska, vai arī reāla, principā saglabā interesi saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas viņam faktiski radies novēlotas karjeras attīstības ziņojumu sagatavošanas dēļ. Tomēr tas neatbrīvo minēto ierēdni no pienākuma ievērot noteikumus par Eiropas Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanos, it īpaši attiecībā uz tāda nosacījuma izpildi, ka, lai saņemtu atlīdzību, ir jāpierāda, ka ir radies reāls un droši zināms kaitējums.

(skat. 33 un 35. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1982. gada 27. janvāris, 256/80, 257/80, 265/80, 267/80 un 5/81 Birra Wührer u.c./Padome un Komisija, 9. punkts; 2008. gada 22. decembris, C‑198/07 P Gordon/Komisija.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. decembris, T‑99/95 Stott/Komisija, 72. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 12. maijs, F‑50/09 Missir Mamachi di Lusignano/Komisija, 117. punkts, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑401/11 P; 2011. gada 13. septembris, F‑101/09 AA/Komisija, 78. punkts.

2.      Administrācijai ir jānodrošina kā periodiska karjeras attīstības ziņojumu sagatavošana Noteikumos vai arī uz to pamata izstrādātajos noteikumos paredzētajos termiņos, tā arī pienācīga minēto ziņojumu sagatavošana, lai nodrošinātu gan labu pārvaldību, gan ierēdņu interešu ievērošanu. Tāpēc administrācijas kavēšanās sagatavot karjeras attīstības ziņojumus, nepastāvot īpašiem apstākļiem, ir dienesta pārkāpums, kas var izraisīt tās atbildības iestāšanos.

Novēlota karjeras attīstības ziņojumu sagatavošana pati par sevi nodara ierēdnim kaitējumu jau tāpēc, ka tā var ietekmēt viņa karjeras attīstību, ja šāds ziņojums netiek sagatavots laikā, kad attiecībā uz viņu ir jāpieņem lēmumi. No šī viedokļa raugoties, var tikt pieļauts, ka invaliditātes dēļ obligātā kārtā pensionējies ierēdnis var pieprasīt atlīdzību par reālu un droši zināmu morālo kaitējumu, kas viņam radies tādas nenoteiktības un raižu dēļ par savu profesionālo izaugsmi, kādas varēja izraisīt karjeras attīstības ziņojumu nesagatavošana, kad viņš bija aktīvi nodarbināts. Tas tā ir it īpaši tāpēc, ka karjeras attīstības ziņojums ir rakstisks un oficiāls pierādījums tā darba kvalitātei, kuru minētais ierēdnis veicis attiecīgajā periodā.

Turpretī, ja ierēdņa, kas ir obligātā kārtā pensionējies invaliditātes dēļ, iespējas tikt atjaunotam darbā ir hipotētiskas, viņš vairs nevar prasīt atlīdzību par reālu un droši zināmu morālo kaitējumu, kas ir saistīts ar nenoteiktību un uztraukumu par profesionālo izaugsmi, par periodu kopš viņa obligātās pensionēšanās, tieši tāpēc, ka minētā izaugsme ir hipotētiska.

(skat. 49, 60 un 63. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 28. maijs, T‑59/96, Burban/Parlaments, 68. punkts; 2003. gada 23. oktobris, T‑279/01 Lebedef/Komisija, 55. un 56. punkts; 2004. gada 30. septembris, T‑246/02 Ferrer de Moncada/Komisija, 68. punkts.

3.      Iestādei, kura izdevusi atcelto aktu, ir jāveic pasākumi atceļošā sprieduma izpildei. Šajā ziņā, tā kā šāda sprieduma izpildei ir nepieciešams veikt noteiktu administratīvo pasākumu skaitu, iestādei ir saprātīgs termiņš šāda sprieduma izpildei. Tādējādi iestāde pārkāpj LESD 266. pantu un pieļauj pārkāpumu, saistībā ar kuru var iestāties Savienības atbildība, ja tā neveic konkrētus pasākumus, lai īstenotu šo spriedumu saprātīgā termiņā, ja nav īpašu grūtību atceļošā sprieduma interpretācijā vai arī nav praktisku grūtību.

(skat. 50. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 10. jūlijs, T‑81/96 Apostolidis u.c./Komisija, 37. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 17. aprīlis, F‑44/06 un F‑94/06, C un F/Komisija, 60. un 63.–67. punkts.

4.      Iespējas, tostarp iespējas tikt paaugstinātam pakāpē ātrāk, zaudēšana, ja vien tā ir pietiekami pamatota, ir atlīdzināms mantiskais kaitējums. Invaliditātes dēļ obligāti pensionējies ierēdnis saglabā tiesības pieprasīt atlīdzību par iespējas tikt paaugstinātam amatā zaudēšanu arī tad, ja iespējas atgriezties dienestā ir hipotētiskas, jo šī iespējas zaudēšana viņam ir varējusi radīt kaitējumu laikposmā, kad viņš bija aktīvi nodarbināts, un tas varētu ietekmēt viņam izmaksājamā invaliditātes pabalsta apmēru, kā arī izdienas pensijas, kas viņam tiks piešķirta vēlāk, apmēru.

Lai noteiktu atlīdzības summu, kas jāmaksā par iespējas zaudēšanu, pēc tam, kad ir noteikta ierēdņa zaudētās iespējas būtība, ir jānosaka datums, no kura viņš būtu varējis gūt labumu no šīs iespējas, tad šī iespēja ir jāaprēķina skaitļos un, visbeidzot, jāprecizē minētās iespējas zaudēšanas finansiālās sekas. Turklāt, ja tas ir iespējams, ierēdņa zaudētā iespēja ir jānosaka objektīvi, izmantojot matemātisko koeficientu, kas izriet no precīzas analīzes. Tomēr, ja minēto iespēju šādā veidā nevar noteikt, ir pieļaujams zaudējumus novērtēt ex aequo et bono.

(skat. 69., 91. un 92. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 2010. gada 10. novembris, T‑260/09 P ITSB/Simões Dos Santos, 104. punkts.

Civildienesta tiesa: AA/Komisija, minēts iepriekš, 81., 83., 93. un 94. punkts.