EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2012. gada 3. decembrī

Lieta F‑45/12

BT

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieks – Līguma nepagarināšana – Nepietiekami pamatota prasība – Acīmredzami nepieņemama prasība

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar LESD 106.a pantu, un kurā BT konkrēti lūdz atcelt Komisijas lēmumu nepagarināt tās līgumdarbinieka darba līgumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”)

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītāja sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanas izdevumus.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Izvirzīto pamatu kopsavilkums – Skaidrības trūkums – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 19. panta trešā daļa un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

Kā acīmredzami nepieņemami ir jānoraida tie prasības prasījumi, kas neatbilst Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem, jo no tiem pietiekami skaidri neizriet neviens tiesību pamats, kuru varētu viegli un precīzi identificēt atbildētājs, kā arī lietu izskatošā tiesa. Proti, saskaņā ar minēto 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver izvirzīto faktisko un tiesību pamatu un argumentu izklāsts. Šai informācijai ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavoties savai aizstāvībai un Civildienesta tiesa varētu lemt par prasību bez vajadzības attiecīgajā gadījumā gūt papildu informāciju. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, prasības pieņemamības priekšnosacījums ir tāds, ka tās pamatā esošajiem būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem ir saskanīgi un saprotami jāizriet no paša prasības pieteikuma formulējuma. Taču, lai arī prasības pamatu norādīšana patiešām nav saistīta ar Reglamenta terminoloģiju un uzskaitījumu, un šo pamatu izklāsts nevis to juridiskās kvalifikācijas, bet gan drīzāk pašas būtības dēļ var būt pietiekams, tas tā tomēr ir tikai tad, ja minētie pamati pietiekami skaidri izriet no prasības pieteikuma.

Šajā ziņā Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā, kas ir piemērojama tiesvedībā Civildienesta tiesā saskaņā ar minēto statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu, ir paredzēts, ka lietas dalībniekus, kas nav dalībvalstis, Savienības iestādes, valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses, kā arī minētajā līgumā minētā EBTA Uzraudzības iestāde, ir jāpārstāv advokātam. Advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas galvenais uzdevums ir tieši prasības pieteikumā iekļautos prasījumus pamatot ar pietiekami saprotamiem un saskaņotiem tiesību argumentiem, ņemot vērā, ka Civildienesta tiesā notiekošajā rakstveida procedūra principā ir tikai vienreizēja procesuālo rakstu apmaiņa.

(skat. 15.–19. un 21. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, 21. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. februāris, F‑76/09 AH/Komisija, 29. un 31. punkts.